Alpu telpa

Reģiona valstis

Alpu telpas programmas sadarbības teritorija aptver Alpus un to apkārtējās zemienes, savienojot ļoti atšķirīgus reģionus, kas ietver visu Šveices, Austrijas, Lihtenšteinas un Slovēnijas teritoriju, Francijas rietumu daļas, Vācijas dienvidu daļas un Itālijas ziemeļu reģionus. 2021.–2027. gada Interreg programmas sadarbības joma aptver visu 2014.–2020. gada Interreg programmas jomu ar vēl septiņiem reģioniem no Vācijas. Karti, kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas, var apskatīt šeit.

Politikas satvars

1.     Transnacionālās sadarbības programma

Interreg Alpu kosmosa programmas 2021.–2027. gadam (ko ES Komisija pieņēma 2022. gada 5. maijā) mērķis ir veicināt ilgtspējīgas ekonomikas attīstības integrāciju, sabiedrības labklājību un tās izcilības saglabāšanu. Tā atbalsta pārrobežu sadarbības projektus un veicina kopīgus starpvalstu risinājumus.

Programmā ir noteiktas četras prioritātes:

• prioritāte: Klimatnoturīgs un zaļš Alpu reģions
• prioritāte. Oglekļneitrāls un resursjutīgs Alpu reģions
• prioritāte. Inovācija un digitalizācija zaļa Alpu reģiona atbalstam
• prioritāte. Sadarbīgi pārvaldīts un attīstīts Alpu reģions

Klimata pārmaiņas ir atkārtoti atzītas par Alpu galveno virzītājspēku un īpašu problēmu. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir 1. prioritātes mērķis konkrētā mērķa ietvaros: “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanas un noturības veicināšana, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas”. Programma atbalsta pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot Alpu reģiona dabas, ekonomikas un sabiedrības sistēmu savstarpējām attiecībām. Precīzāk, programma veicina: 1) risinājumi un izmēģinājuma projekti attiecībā uz sagatavotību un pielāgošanos, 2) risinājumi un izmēģinājuma projekti, lai pārvarētu plaisu starp klimata pētniecību un praktisko īstenošanu, 3) zināšanu nodošanas iniciatīvas un 4) metodika un instrumenti klimata pārmaiņu konkrētās ietekmes mērīšanai un uzraudzībai. Programma atbalsta arī riska novēršanas un noturības pret katastrofām darbības, kas ir cieši saistītas ar klimata pārmaiņām.

Saskaņotība starp šo programmu un EUSALP stratēģijas mērķiem tiek stiprināta, lai atbalstītu virzību uz oglekļneitrālu un klimatnoturīgu teritoriju. Saskaņā ar 4. prioritāti programmas mērķis ir “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas, kā arī citas teritoriālās stratēģijas”. Šajā sakarā programma atbalsta “risinājumu izstrādi un īstenošanu, lai uzlabotu sadarbību un organizācijas procesus EUSALP pārvaldības struktūrā”.

Lai gan laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (INTERREG V B) klimata pārmaiņas tika atzītas par Alpu reģiona galveno virzītājspēku un īpašu problēmu, uz tām neattiecās konkrēti mērķi, bet tās bija horizontāla tēma un jautājums, kas jāiekļauj visos projektos. Pielāgošanās klimata pārmaiņām kā transversāls jautājums tika skaidri minēts 3. prioritātē “Dzīvīga Alpu telpa”, kuras mērķis ir uzlabot vides aizsardzību un resursu efektivitāti. 2014.–2020. gada programma atbalstīja arī ES stratēģijas Alpu reģionam procesu, tostarp tās 8. rīcības grupu par riska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tā nodrošināja finansējumu savai pārvaldības struktūrai, izmantojot AlpGov  projektu, kā arī pieprasot regulārus projektu pieteikumus, lai pievērstos tematisko EUSALP darba struktūru prioritātēm un atbalstītu to darbības.

2.     Makroreģionu stratēģijas

ES stratēģija Alpu reģionam (EUSALP) ir balstīta uz Alpu valstu un reģionu kopīgu iniciatīvu stiprināt to sadarbību un efektīvāk risināt kopīgās problēmas. Tajā ir iesaistītas septiņas valstis (Austrija, Francija, Itālija, Vācija, Slovēnija, Lihtenšteina un Šveice) un 48 reģioni. Tas aptver nedaudz lielāku platību nekā ASP. EUSALP mērķis ir risināt Alpiem raksturīgas problēmas, piemēram, līdzsvarot attīstību un vides aizsardzību, uzlabot konkurētspēju un mazināt teritoriālās atšķirības.

Pielāgošanās ir viens no diviem galvenajiem tematiem 8. rīcības grupā (Riska pārvaldības rīcības grupa). Tās pašreizējā vidēja termiņa darba plāna (līdz 2019. gada vidum) kopīgais mērķis ir kartēt, analizēt un uzlabot pārvaldības mehānismus dabas apdraudējumu pārvaldības un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, tostarp uzlabot saskaņotību starp abām politikas jomām. Plānotie rezultāti ir pētījumi, labas prakses piemēri un politikas uzlabošanas iespējas attiecībā uz riska pārvaldību, pielāgošanās pārvaldību un klimatadaptācijas un katastrofu riska mazināšanas integrēšanu. Šo rezultātu mērķis ir sagatavot ceļu efektīvākām un labāk saskaņotām pārvaldības pieejām Alpu makroreģionā. Vēl viens rīcības grupas mērķis ir izvērst, attīstīt un uzturēt transnacionālo tiešsaistes portālu CAPA — Alpu klimatadaptācijas platformu. Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam un no 2020. līdz 2022. gadam CAPA tika finansēta no Interreg Alpu telpas projekta AlpGov 1 un AlpGov 2 (ESstratēģijas Alpu reģionam Alpu pārvaldības mehānismu īstenošana).

EUSALP rīcības plāns cita starpā mudina izstrādāt Alpu pielāgošanās stratēģiju un rīcības plānu, pamatojoties uz visaptverošu neaizsargātības novērtējumu un saskaņā ar esošajām valstu pielāgošanās stratēģijām. Klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās tām ir saistīta arī ar tādiem tematiem kā ekoloģiskā savienojamība un dabas resursi, tostarp ūdens un augsnes apsaimniekošana. Ar pielāgošanos saistītos starpnozaru jautājumus (piemēram, zaļā infrastruktūra, sausums, ūdens pieprasījums un piedāvājuma pārvaldība) zināmā mērā risina attiecīgo rīcības grupu darbības.

Daži Alpu reģiona apgabali pārklājas ar citiem makroreģioniem, kuru stratēģijās var būt attiecīga informācija. Tie ir Donavas makroreģions un Adrijas–Jonijas jūras makroreģions.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

1991. gadā pieņemtā Alpu konvencija ir starptautisks līgums starp Alpu valstīm (Austriju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Lihtenšteinu, Monako, Slovēniju un Šveici) un ES par Alpu ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību. Alpu konvencijas galīgais mērķis ir attīstīt Alpu kopējo mantojumu un saglabāt to nākamajām paaudzēm, izmantojot starptautisku sadarbību, kurā iesaistītas valsts, reģionālās un vietējās iestādes.

Saskaņā ar Alpu konvenciju 2019. gada deklarācijā “Klimatneitrāli un klimatnoturīgi Alpi 2050” (Insbrukasdeklarācija)ir atkārtoti apstiprināts mērķis līdz 2050. gadam panākt Alpu klimatneitralitāti un klimatnoturību saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem noteikumiem. Turklāt rīcība klimata pārmaiņu jomā ir viena no sešām prioritātēm daudzgadu darba programmā 2017.–2022. gadam. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, novērotāji un tematiskās darba struktūras regulāri strādā pie adaptācijas starpnozaru aspektiem. Tās ir sagatavojušas vairākus konkrētus transnacionāla līmeņa tiešos rezultātus, tostarp paziņojumus un pamatnostādnes, darbseminārus un eksperimentu projektus, kas bieži vien palīdz īstenot klimatrīcības plānā noteiktās darbības. Alpu Klimata padome (ACB) tika izveidota 2016. gadā konvencijas ietvaros un izstrādāja Alpu klimata mērķrādītāju sistēmu 2050. gadam un Klimata rīcības plānu 2.0. Šā plāna vispārējais mērķis ir pārveidot Alpus par klimatneitrālu un klimatnoturīgu reģionu (sk. tālāk iedaļu par pielāgošanās stratēģijām un plāniem).

Konvencijā ir labi izveidots transnacionālo novērotāju tīkls, kurā ir liels skaits attiecīgu valsts un nevalstisko jumta organizāciju, kas darbojas Alpu konvencijas darbības jomās,^tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Alpu konvencija un EUSALP struktūras veicina zināšanu par pielāgošanos transnacionālu radīšanu un nodošanu. Ievērojami Alpu konvencijas darba rezultātu piemēri ir “Alpustratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām dabas katastrofu jomā”(2013), “Pamatnostādnespar pielāgošanos klimata pārmaiņām vietējā līmenī Alpos” (2014),“Kopsavilkumaziņojums — pārskats kā pamats Alpu Klimata padomes darbību noteikšanai” (2017. gads, atjaunināts 2019. gadā), “Saskarotiesar sausumu Alpu reģionā”. pieredze, pieejas un kopīgas problēmas”(2018. gads) un 7. ziņojumu par stāvokli Alpos: Natural Hazard Risk Governance (Dabas apdraudējuma riska pārvaldība) (2019).

4.      Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Alpu klimata mērķu sistēmu 2050. gadam izstrādāja Alpu klimata padome (ACB) un pieņēma XV Alpu konferencē 2019. gadā. Tajā noteikti konkrēti mērķi desmit dažādās Alpu konvencijas darbības jomās un divās transversālās/horizontālās darbības jomās. Izmantojot integrētu pieeju, tā palielina pievienoto vērtību, ko sniedz Alpu mēroga sadarbība attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Šajā sakarā ACB atjaunināja Klimata rīcības plānu (sākotnēji izstrādāts 2009. gadā), kas aptver gan pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan to mazināšanu. Jaunajā Klimata rīcības plānā 2.0 prioritāte ir piešķirta konkrētiem pasākumiem, lai īstenotu Alpu klimata mērķrādītāju sistēmu 2050. gadam, galveno uzmanību pievēršot vidējam termiņam (no pieciem līdz desmit gadiem). Tajā ierosināti sīki izstrādāti īstenošanas ceļi desmit nozarēm, kas izstrādāti kopā ar ieinteresētajām personām un Alpu konvencijas tematiskajām darba struktūrām. ACB uzrauga ceļu vispārējo īstenošanu un regulāri informē par sasniegumiem. Ir izveidota Kopienas platforma (Alpu klimats 2050. gadam),kas nodrošina saikni starp klimata mērķu sistēmas 2050. gadam īstenošanu un mērķiem.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri

Projekts AlpGov2 (2020–2022), ko finansē Interreg ALPS, uzlabo EUSALP pārvaldības struktūras un mehānismus, ņemot vērā visus tās rīcības plāna tematus un turpinot darbu pēc iepriekšējā AlpGov 1 projekta.

GoApply (Pielāgošanās klimata pārmaiņām daudzdimensionāla pārvaldība politikas veidošanā un praksē, 2016.–2019. gads) tieši attīstījās no transnacionālā politikas veidotāju tīkla, ko ierosināja C3-Alps (2007.–2013. gads). GoApply reaģē uz problēmām, šķēršļiem un nepilnībām, kas saistītas ar daudzlīmeņu pārvaldību un ar ko pašlaik saskaras visas Alpu valstis savos centienos īstenot praksē savas nacionālās pielāgošanās stratēģijas. Projekta mērķis bija stiprināt spējas pārvaldīt un īstenot pielāgošanos klimata pārmaiņām vairākos līmeņos un nozarēs. Rezultāti tiek sniegti valstu ziņojumos (Austrija, Vācija, Itālija, Šveice) un apkopoti transnacionālā kopsavilkuma ziņojumā. Ziņojumā ir izklāstīta zināšanu bāze uzlabotai Alpu daudzlīmeņu pielāgošanās pārvaldībai un virkne panākumu faktoru, šķēršļu, gūtās pieredzes, labas prakses piemēru un uzlabošanas iespēju.

ALPTREES (Alohtono koku ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana Alpu reģionā, 2019.–2022. gads) palīdz stiprināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, prognozējot alohtono koku pašreizējo un potenciālo izplatību klimata pārmaiņu scenārijos. Paredzams, ka projektā tiks sniegtas tehniskās pamatnostādnes attiecībā uz lēmumu pieņemšanas instrumentiem un plānošanu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai aizsargātu zaļās infrastruktūras, bioloģiskās daudzveidības funkciju un ekosistēmu pakalpojumu nākotni visā EUSALP teritorijā.

Alpu telpa var balstīties arī uz plašu pieredzi, kas gūta starptautiskos sadarbības projektos, kuri saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un kuri tika finansēti iepriekšējā INTERREG plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, piemēram, CLISP, AdaptAlp vai C3-Alps projektos.

Iedvesmojoši Climate-ADAPT lietošanas gadījumi
Uzziniet, kā šajā lapā parādītās zināšanas ir iedvesmojušas dalībniekus, kas strādā dažādos pārvaldības līmeņos, lai izstrādātu pielāgotus risinājumus dažādos politikas un prakses kontekstos.

• ES Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts: Climate-ADAPT izmantošana, lai atrastu jaunākās zinātniskās atziņas par pielāgošanos ES pētniecības un inovācijas finansējuma darba kārtības noteikšanai
• Karpati: Climate-ADAPT sniegtās valstu informācijas izmantošana, lai izveidotu Karpatu transnacionālā reģiona lapu un iekļautu to starptautiskajā pielāgošanās politikā
• Pireneju klimata pārmaiņu novērošanas centrs: Climate-ADAPT starptautisko reģionu lapu izmantošana, lai Pirenejos izstrādātu pārrobežu pielāgošanās stratēģiju