Ziemeļjūra

Reģiona valstis

Ziemeļjūras reģiona (NSR) sadarbības zonā ietilpst Ziemeļeiropas teritorijas, kas ir slēgtas Ziemeļjūrai. Visi iesaistītie reģioni atrodas blakus jūras ūdeņiem, un daudzi no tiem ir piekrastes reģioni. 2021.–2027. gada Interreg programmas sadarbības teritorija sniedzas no Ziemeļfrancijas piekrastes reģioniem līdz Norvēģijas dienvidu daļām un atsevišķiem Zviedrijas reģioniem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) būtiskas izmaiņas ir šādas:  izslēgt visu Apvienoto Karalisti* un vistālāk ziemeļos esošās Norvēģijas grāfistes (tās tagad ir iekļautas Ziemeļu perifērijā un Arktikas reģionā), iekļaut Franciju kā jaunu partnervalsti un paplašināt visu Nīderlandes un Flandrijas teritoriju. Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

*No Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma stāšanās spēkā 2020. gada 1. februārī Apvienotās Karalistes saturs šajā tīmekļa vietnē vairs netiks atjaunināts.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

Lai atbalstītu ES līmeņa politiku, risinātu reģionālās problēmas un stiprās puses un ņemtu vērā iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, Interreg VI B Ziemeļjūras programma (2021–2027) ir balstīta uz četrām tematiskajām prioritātēm:

• prioritāte: Stabila un vieda ekonomika Ziemeļjūras reģionā
• prioritāte: Zaļā pārkārtošanās Ziemeļjūrā
• prioritāte: Klimatnoturīgs Ziemeļjūras reģions
• prioritāte: Labāka pārvaldība Ziemeļjūras reģionā

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir īpaši aplūkota 3. prioritātē. Tās mērķis ir izstrādāt ilgtermiņa perspektīvu, lai saglabātu Ziemeļjūras reģiona dabisko vidi un aizsargātu sabiedrību no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes. Projekti saskaņā ar šo prioritāti veicinās praksi, kas saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo īpaši, lai sasniegtu 3.1. konkrēto mērķi (KM): “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu, noturību pret katastrofām, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas”. Pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek uzskatīta par cieši saistītu ar ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu Ziemeļjūras reģionā.  Abi jautājumi ir kopīgi jārisina Ziemeļjūras programmā.

Iepriekšējā programmā (2014–2020) klimata pārmaiņas jau bija atzītas par vienu no nopietnākajiem draudiem, ar ko saskaras NSR ekosistēmas. Pielāgošanās klimata pārmaiņām tika skaidri apsvērta 3. prioritātē (Ilgtspējīgs Ziemeļjūras reģions). Tā atbalstīja, finansējot projektus, kas veicina klimatnoturību reģionā.

2.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

OSPAR “Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā” ietver Ziemeļjūru (II reģions saskaņā ar OSPAR definīciju), kas ir daļa no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, kā noteikts šajā konvencijā. Saskaņā ar OSPAR konvenciju klimata pārmaiņas (un okeānu paskābināšanās) tiek risinātas kā transversāls jautājums, kura mērķis ir palielināt ekosistēmu noturību. Tas ietver noteikumus par zināšanu radīšanu, ietekmes uzraudzību un pārvaldības iespēju izstrādi.

Starp Nīderlandi, Vāciju un Dāniju ir izstrādāta sadarbības iniciatīva Vatu jūras aizsardzībai. Vatu jūra ir teritorija gar šo trīs valstu Ziemeļjūras piekrasti, kas ietver plašu plūdmaiņu teritoriju, kurā ir raksturīga dabiska dzīvotne. Trīspusējās sadarbības Vatu jūrā pamatā ir nodomu deklarācija “Kopīgādeklarācija par Vatu jūras aizsardzību (Kopīga sadarbība, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas), kas pirmo reizi tika parakstīta 1982. gadā un atjaunināta 2010. gadā. Starp sadarbības mērķiem un jomām ir “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un cita veida ietekmei”. Leuvardenas deklarācijā, kas parakstīta 2018. gadā, ir iekļauti galvenie punkti trīspusējās sadarbības 2018.–2022. gada periodam. Tā pastiprina nepieciešamību turpināt īstenot Trīspusējo stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un labāk izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz Vatu jūras ekosistēmu.

Ziemeļjūras komisija Perifēro piejūras reģionu konferencē ir sadarbības iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt un veidot izpratni par Ziemeļjūras reģionu kā nozīmīgu ekonomisko vienību Eiropā. Tā ir platforma, lai attīstītu un iegūtu finansējumu kopīgām attīstības iniciatīvām un lobijiem labākam Ziemeļjūras reģionam. Enerģētikas un klimata pārmaiņu darba grupa atbalsta NSC izpildkomiteju Ziemeļjūras reģiona klimatneitrālā prioritārā apgabala īstenošanā saskaņā ar Ziemeļjūras reģiona stratēģiju 2030. gadam. Grupa arī pievēršas jautājumam par pielāgošanos klimata pārmaiņām virzībā uz Ziemeļjūras reģiona 2030. gada mērķi “gatavs klimata pārmaiņām, pielāgojams klimata pārmaiņām un noturīgs pret tām”. Grupa pieņēma Klimatadaptācijasun Ziemeļjūras komisijasziņojumu (2020) ar detalizētāku aprakstu par to, kā panākt klimatnoturību Ziemeļjūras reģionā.

3.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Ziemeļjūras komisija (NSC) Perifēro piejūras reģionu konferencē (CPMR) izstrādāja Ziemeļjūras reģiona stratēģiju 2030. gadam,  kas aizstāja iepriekšējo stratēģiju 2020. gadam. Prioritātē “Klimatneitrāls Ziemeļjūras reģions” stratēģijā pielāgošanās klimata pārmaiņām ir noteikta par vienu no galvenajiem tematiem, lai sasniegtu redzējumu par (klimatnoturīgu) un pielāgotu Ziemeļjūras reģionu. Stratēģija mudina pastiprināt centienus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Šajā tematiskajā blokā NSC dalībnieki dalīsies ar finansējumu, projektu iespējām un paraugpraksi, kas veicina sociāli taisnīgu un godīgu pārkārtošanos. Stratēģiju īsteno NSC izpildkomiteja. To atbalsta NSC tematiskās darba grupas, izmantojot divgadu rīcības plānus.

Trīspusējā sadarbība Vatu jūras reģionā 2014. gadā pieņēma trīspusēju stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCAS)ar septiņiem stratēģiskiem mērķiem un pamatprincipiem. Stratēģijas mērķis ir uzlabot Vatu jūras ekosistēmas noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Klimata jautājumu darba grupai (TG-C) tika uzdots uzraudzīt Klimatadaptācijas stratēģijas īstenošanu. Stratēģijas īstenošana tika izvērtēta CCAS uzraudzības ziņojumā 2017. gadā. Tajā atklājās, ka šie septiņi principi tiek piemēroti plašam projektu un politikas virzienu klāstam trīspusējā Vatu jūras reģionā.

Saskaņā ar OSPAR konvenciju 2021. gadā tika pieņemta Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona vides stratēģija (NEAES) 2030. gadam, pamatojoties uz OSPAR iepriekšējās stratēģijas 2010.–2020. gadam augsta līmeņa pārskatīšanu. Lai gan tā nav stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām, stratēģijas redzējums ir panākt tīru, veselīgu un bioloģiski daudzveidīgu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu, kas ir produktīvs, tiek izmantots ilgtspējīgi un ir noturīgs pret klimata pārmaiņām un okeānu paskābināšanos. Ar klimata pārmaiņām saistīti četri stratēģiskie mērķi: risināt tādus jautājumus kā noturība (5. stratēģiskais mērķis), informētība (10. stratēģiskais mērķis), pielāgošanās (11. stratēģiskais mērķis) un seku mazināšana (12. stratēģiskais mērķis). Līgumslēdzējas puses ir vienojušās par īstenošanas plānu, kurā ietverti konkrēti uzdevumi stratēģiju mērķu sasniegšanai.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Ar klimata pārmaiņām saistītie projekti galvenokārt tika finansēti saskaņā ar 2014.–2020. gada Ziemeļjūras programmas 3. prioritāti (ilgtspējīgs Ziemeļjūras reģions: Aizsardzība pret klimata pārmaiņām un vides saglabāšana). Nākamajā periodā (2021.–2027. gadā) tiek īstenoti daži jauni projekti, piemēram, “Zilā pārkārtošanās” un “MANABAS COAST”.

Pabeigtie projekti galvenokārt risināja jautājumus par piekrastes noturību pret eroziju un plūdiem, ūdens jutīgo pilsētbūvniecību un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, galveno uzmanību pievēršot izmēģinājuma projektiem, demonstrējumiem un izmēģinājumiem. Turpmāk ir sniegti daži piemēri.

BwN  (Building with Nature) projekta (2015.–2020. gads) mērķis bija, izmantojot dabā balstītus risinājumus (NbS), padarīt Ziemeļjūras reģiona krastus, estuārus un sateces baseinus pielāgojamākus un noturīgākus pret klimata pārmaiņu ietekmi. NbS tiek īstenots septiņās piekrastes teritorijās (piemēram, smilšu barošanās Ziemeļjūras piekrastēs un Vatu jūras barjeras salās) un sešās sateces baseinos (piemēram, saistībā ar upju atjaunošanu). BwN projektā šīs dzīvās laboratorijas tiek izmantotas kā piemēri, lai izveidotu pierādījumu bāzi teritoriju atlasei, pasākumu izstrādei un dabā balstītu pasākumu izmaksu, ieguvumu un efektivitātes aprēķināšanai nolūkā galu galā radīt uzņēmējdarbības pamatojumus. Kopīgās Vatu jūras sekretariāts bija projekta Building with Nature partneris un nodrošināja zināšanu apmaiņu starp trīspusējo Klimata jautājumu darba grupu (TG-C) un projekta partneriem. Lai atbalstītu faktu bāzi paraugpraksei būvniecībā ar dabas pasākumiem, ir izstrādāta Vatu jūras klimatadaptācijas informācijas platforma. Tā ietver trīspusēju politiku un pārvaldību, paraugpraksi, uzraudzību un novērtēšanu, kā arī pasākumus komunikācijas un izglītības jomā.

Projekta FAIR (Plūdu infrastruktūras aktīvu pārvaldība un ieguldījumi renovācijā, pielāgošanā un uzturēšanā) (2015.–2020. gads) mērķis bija samazināt plūdu risku visā Ziemeļjūras reģionā, demonstrējot risinājumus, kā pielāgoties klimata pārmaiņām, lai uzlabotu pretplūdu aizsardzības infrastruktūras darbību. FAIR nodrošināja uzlabotas pieejas šādas infrastruktūras rentablai modernizācijai un uzturēšanai, investīciju optimizēšanai, kā arī adaptīvu un inovatīvu tehnisko projektu piemērošanai. Projektā tika izstrādāti pielāgošanās risinājumi dambjiem, slūžām, dambjiem un plūdu vārtiem atsevišķās vietās Beļģijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Nīderlandē.

Projekta FRAMES (noturīgi pret plūdiem apgabali ar daudzslāņu drošību) (2016.–2020. gads) mērķis bija palielināt reģionu un kopienu noturību, strādājot ar daudzslāņu drošības (MLS) koncepciju. Ir integrēti dažādi noturības “slāņi” (profilakse, telpiskā pielāgošanās, reaģēšana ārkārtas situācijās un atveseļošana), lai panāktu: 1) pret plūdiem noturīgas teritorijas (uzlabota infrastruktūra un telpiskās plānošanas pasākumi), 2) pret plūdiem noturīgas kopienas (labāk sagatavoti iedzīvotāji un sabiedrības ieinteresētās personas) un 3) pret plūdiem noturīgas iestādes (samazināts atjaunošanas laiks un palielināta reaģēšanas spēja). Projekts darbojās 16 izmēģinājuma jomās, izmantojot transnacionālu mācību izvērtēšanas pieeju. Tas ļāva gūt jaunas atziņas, lai atbalstītu turpmāko lēmumu pieņemšanu, un demonstrēt inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu sabiedrības spēju tikt galā ar plūdiem. Galvenie projekta rezultāti ir atrodami FRAMES Wiki tīmekļa vietnē.

CATCH  (Ūdens jutīgās pilsētas: projekta “Atbilde uz ekstremālu laikapstākļu notikumiem” (2016–2020) mērķis bija demonstrēt un paātrināt Ziemeļjūras reģiona vidēja lieluma pilsētu ūdens resursu apsaimniekošanas pārveidošanu. Tas palīdzēja šīm pilsētām kļūt klimatnoturīgām, ilgtspējīgām, dzīvošanai piemērotām un rentablām ilgtermiņā. Projektā tika pārbaudīti pilsētu klimatadaptācijas pasākumi septiņās izmēģinājuma pilsētās, lai izstrādātu CATCH lēmumu atbalsta rīku vidēja lieluma pilsētām. Lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks sastāv no pašnovērtējuma komponenta un adaptācijas cikla komponenta. Tajā ir iekļauti arī piemēri un labas prakses piemēri no pilsētām, kas izstrādājušas klimatadaptācijas stratēģijas.

BEGIN (Zilā zaļā infrastruktūra, izmantojot sociālo inovāciju, 2017.–2020. gads) projekta mērķis bija atlasītajos objektos parādīt, kā pilsētas var uzlabot klimatnoturību, izmantojot zilo zaļo infrastruktūru. Pieeja ietvēra ieinteresēto personu iesaistīšanu uz vērtībām balstītā lēmumu pieņemšanas procesā, lai pārvarētu pašreizējos īstenošanas šķēršļus. Desmit izmēģinājuma pilsētas sērijā “Zilās un zaļās pilsētas uzmanības centrā” demonstrē zilās un zaļās infrastruktūras daudzās priekšrocības Eiropas pilsētām. Šie daudzie ieguvumi ietver samazinātu plūdu risku, lielāku bioloģisko daudzveidību un labāku apdzīvojamību.

Projektā TOPSOIL (Top soil and water – The climate challenge in the near subsurface) (2015–2020) tika pētītas iespējas izmantot augsnes virskārtas slāņus, lai risinātu pašreizējās un turpmākās ūdens problēmas Ziemeļjūras reģionā. Projektā tika aplūkoti gruntsūdeņu un augsnes apstākļi, prognozēti un rasti risinājumi ar klimatu saistītiem apdraudējumiem, piemēram, plūdiem mitros periodos un sausumam siltākos gadalaikos. Vispārējais mērķis bija kopīgi izstrādāt metodes apakšzemes augšējā slāņa aprakstīšanai un pārvaldībai, lai uzlabotu tā klimatnoturību. Projekts parādīja risinājumu praktisku īstenošanu 16 gadījumu izpētēs.

CANAPE (Creating A New Approach to Peatland Ecosystems, 2017-2022) 5 valstīs strādāja, lai atjaunotu un saglabātu mitrājus ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un atbalstīt ilgtspējīgas ekonomikas izveidi Ziemeļjūras reģiona iedzīvotājiem. Projekts atjaunoja vairāk nekā 90 ha kūdrāju un izveidoja 3 eksperimentālas Paludiculture Farms. Turklāt projekts ietvēra vairāku ezeru atjaunošanu Pēc 5 gadu darba,  īss ceļvedis kūdrāju audzēšanai.

SALFAR (Saline Farming - Innovative agriculture to protect the environment and stimulate economic growth, 2017-2022) projekta mērķis bija izstrādāt inovatīvas piekrastes lauksaimniecības metodes visā Ziemeļjūras reģionā, izveidojot lauka laboratorijas katrā partnervalstī. Lauku laboratorijās daudznozaru komanda, kuras sastāvā bija klimata eksperti, pētnieki, pedagogi, lauksaimnieki, uzņēmēji un politikas veidotāji, veica zinātniskus pētījumus par dažādu kultūraugu sāls toleranci, demonstrējot alternatīvas lauksaimniecības metodes sāls apstākļos un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un uzņēmējiem.

Projekta WaterCoG (Ūdens līdzpārvaldība ilgtspējīgām ekosistēmām, 2016.–2021. gads) mērķis bija pierādīt, ka ir iespējams īstenot un integrēt dažādas ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmas, vienlaikus nodrošinot arī sociālos, ekonomiskos un vidiskos ieguvumus, kas pašlaik netiek īstenoti. WaterCoG rīkkopa un visi projekta rezultāti ir pieejami tiešsaistes stāstu un rīku katalogā .

Visu iepriekš minēto projektu rezultāti ir kapitalizēti projektā C5a (Cluster for Cloud to Coast Climate Change Adaptation, 2019-2021). Projektā tika atzīta steidzamā vajadzība pēc plūdu pārvaldības pieejām Ziemeļjūras reģionā, lai saglabātu cilvēku drošību, vides veselību un ekonomikas labklājību. Projekta mērķis bija izstrādāt pieeju “no mākoņa līdz krastam” plūdu riska pārvaldībai. Šīs pieejas pamatā ir agrīna plūdu pārvaldība, kas sākas no lietus krišanas brīža un pirms tiek ietekmētas piekrastes teritorijas. Šī pieeja maksimāli palielina ieguldījumu vērtību aizsardzībā pret fiziskiem plūdiem un veido noturību plūdu apdraudētās teritorijās. Šī pieeja tika pārbaudīta septiņos Ziemeļjūras reģiona gadījumu pētījumos.