Lauksaimniecība

Lauksaimniecība

Galvenie vēstījumi

• Lauksaimniecības nozare ir ne tikai galvenais klimata pārmaiņu virzītājspēks, bet arī to nopietni ietekmē. Tāpēc politikas centieni ir vērsti ne tikai uz klimata pārmaiņu mazināšanu lauksaimniecībā, bet arī uz to, lai padarītu nozari stabilāku un līdz minimumam samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi.

• ES Pielāgošanās stratēģija, ZIZIMM regula un ES kopējā lauksaimniecības politika ir instrumenti, ko var izmantot, lai stimulētu pielāgošanās risinājumus un uzlabotu lauksaimniecības nozares noturību pret klimata riskiem. Ir izveidojušies pielāgošanās zināšanu un praktiķu tīkli, kas atvieglo informācijas apmaiņu un spēju veidošanu, tostarp no vairākām ES finansētām pētniecības programmām.

• Lauksaimniecības pasākumu uzraudzība, ziņošana un novērtēšana ES līmenī lielā mērā būs atkarīga no oficiālā ziņošanas mehānisma saskaņā ar reformēto kopējo lauksaimniecības politiku.

Ietekme un neaizsargātība

Lauksaimniecības nozare ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu virzītājspēkiem, kas emitē metānu (CH₄), slāpekļa oksīdu (N₂O) un oglekļa dioksīdu (CO₂), galvenokārt saistībā ar zemes izmantošanu, mēslošanas līdzekļu izmantošanu un lopkopību. Eiropas SEG emisiju īpatsvars pašlaik ir aptuveni 10 %. Savukārt klimata pārmaiņas ietekmē Eiropas lauksaimniecību un liek lauksaimniecības sistēmām un lauksaimniekiem pielāgoties. Temperatūras paaugstināšanās un CO2 koncentrācija atmosfērā, nokrišņu daudzuma izmaiņas un biežāki ekstremāli notikumi ietekmē kultūraugu ražu un mājlopu produktivitāti Eiropā, kā arī ūdens resursu apsaimniekošanu un transportēšanas un uzglabāšanas apstākļus. Paredzams, ka kultūraugu ražība Dienvidu reģionos kopumā samazināsies un ziemeļos palielināsies, savukārt biežāki ekstremāli laikapstākļi radīs plašu un kaitīgu ietekmi visā Eiropā.

Politikas satvars

2021. gadā pieņemtās ES Klimatadaptācijas stratēģijas mērķis ir padarīt pielāgošanos viedāku, ātrāku (paātrināt pielāgošanās risinājumu ieviešanu) un sistēmiskāku (integrētus risinājumus un plānus). Vietējās pielāgošanās, dabā balstītu risinājumu, ilgtspējīgas izmantošanas un saldūdens resursu noturības veicināšana ir īpaši svarīga lauksaimniecības nozarei, savukārt starptautiskās rīcības pastiprināšana ir būtiska, lai izvairītos no ES lauksaimniecības produktu importa traucējumiem.

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulas pielāgošanas priekšlikumu mērķis ir palielināt oglekļa uztveršanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kam ir būtiska ietekme uz zemes pārklājuma izmaiņām. Pasākumi šā mērķa sasniegšanai, piemēram, zālāju uzturēšana, oglekļsaistīga lauksaimniecība un kūdrāju atjaunošana, arī palīdzēs novērst augsnes eroziju un samazināt plūdu risku.

Konkrēti pielāgošanās pasākumi lauksaimniecības nozarē galvenokārt tiek atbalstīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kuras pamatmērķi ir ilgtspēja un klimatrīcība. Saskaņā ar KLP ir pastiprināti obligātie pasākumi vides aizsardzībai, un ir izveidotas vairāk finansējuma iespējas mežu apsaimniekošanai, mazāk labvēlīgu apgabalu apsaimniekošanai un ekoshēmām. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3 % aramzemes jāatvēl bioloģiskajai daudzveidībai un ar ražošanu nesaistītiem elementiem, paredzot iespēju saņemt atbalstu ar ekoshēmu starpniecību, lai sasniegtu 7 %. Īpašiem pielāgošanās pasākumiem līdz šim KLP nav bijusi liela nozīme, taču obligātie un brīvprātīgie zaļināšanas pasākumi bieži nodrošina īstermiņa līdz vidēja termiņa pielāgošanās risinājumus lauku saimniecību līmenī . Zaļais maksājums saskaņā ar KLP 1. pīlāru attiecas uz kultūraugu dažādošanu, ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi un ilggadīgo zālāju uzturēšanu. Lauku attīstības atbalsts saskaņā ar KLP 2. pīlāru ietver meža attīstību, agrovides un klimata pasākumus, bioloģisko lauksaimniecību un Natura 2000 maksājumus. Finansēšanas shēmas tiek papildinātas ar apmācības pasākumiem un citu atbalstu, lai uzlabotu ražīgumu un noturību pret klimata pārmaiņām, izmantojot lauku saimniecību konsultatīvo sistēmu, inovācijas partnerību un lietišķos pētījumus.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju KLP priekšlikumos 2023.–2027. gadam lielāks uzsvars ir likts uz rīcību vides un klimata jomā. Ir noteikti obligāti pasākumi un vairāk finansēšanas iespēju ar oglekli bagātas augsnes saglabāšanai, augsekai, barības vielu pārvaldībai un ekoshēmām.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Klimatam pakļautas nozares, piemēram, lauksaimniecības nozare, ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām saskaņā ar IPCC AR6 II darba grupas ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība. Tiek prognozēts lielāks ekstremālu laikapstākļu, sausuma, plūdu un augšanas apstākļu izmaiņu risks. Efektīvas pielāgošanās iespējas ietver selekciju klimatadaptācijas vajadzībām vai noturīgu kultūraugu/kultūru selekciju, agromežsaimniecību, ainavu dažādošanu un urbāno lauksaimniecību.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir aplūkota ietekme uz lauksaimniecības nozari dažādās nodaļās, norādot uz saistītajām pielāgošanās vajadzībām. Prioritāte ir uzlabot zināšanas šajās jomās, tostarp par izmaksām un ieguvumiem, ko rada ar lauksaimniecību saistīti pielāgošanās pasākumi. IPCC īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi ir novērtētas pašreizējās zinātnes atziņas, tostarp par zemes degradāciju, pārtuksnešošanos un pārtikas nodrošinājumu, jautājumu formulēšanu un pielāgošanās iespējām, kā arī par konkrētām problēmām un iespējām lauksaimniecības nozarē.

EVA ziņojumā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas lauksaimniecības nozarē” ir sniegts pārskats par to, kā ES politika un programmas risina pielāgošanās klimata pārmaiņām problēmu, un ir iekļauti īstenojamu un sekmīgu pielāgošanās pasākumu piemēri.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) palīdz Eiropas Komisijai modelēt klimata pārmaiņu ekonomisko ietekmi uz lauksaimniecības nozari un novērtēt pielāgošanās un seku mazināšanas politiku (piemēram, PESETA projektus). Programmas LIFE (piemēram, AgriAdapt, ADAPT2CLIMA, LiveAdapt u. c.) un “Apvārsnis 2020” (piemēram, MOSES, BINGO, COACCH, Flourish, FATIMA, RUN4LIFE, RESFOOD, IoF2020) ietvaros ir finansēti vairāki pētniecības projekti, kas saistīti ar pielāgošanos lauksaimniecības nozarē.

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) sniedz informāciju, rīkus un datus par klimata pārmaiņām, tostarp vairākus demonstrējumu pakalpojumus lauksaimniecības nozarei. Tā piedāvā brīvu un atvērtu piekļuvi nozaru informācijas sistēmai (SIS), kas pieejama Klimata datu krātuvē, lai atbalstītu reģionālās pielāgošanās iniciatīvas. Citi pakalpojumi ūdens nozarē nodrošina ūdens rādītājus, ko var izmantot, lai izvēlētos piemērotas kultūras un plānotu apūdeņošanas infrastruktūru, kā arī demonstrējumus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Copernicus zemes monitoringa pakalpojums nodrošina tālizpētes datus par zemes seguma un zemes seguma izmaiņām, veģetācijas fenoloģiju un produktivitāti, kas palīdzēs noteikt kultūraugu ražu. Nākotnē attālās izpētes dati var sniegt informāciju par reģionālā zemes pārklājuma izmaiņām, kas izriet no pielāgošanās pasākumiem, kā arī par apkopotajām tendencēm ES līmenī.

Kopīgās plānošanas iniciatīva lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā ir vērsta uz pētniecību 24 valstīs, lai risinātu savstarpēji saistītās problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un klimata pārmaiņu ietekmi.

Vairāki starptautiski tīkli, organizācijas un asociācijas dalās zināšanās savās prakses kopienās. To vidū ir Eiropas Saglabājošās lauksaimniecības federācija, Starptautiskā Bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācija (Eiropas reģionālā grupa) un COPA-COGECA.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējums pielāgošanās pasākumiem tiek atbalstīts ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās galvenajās ES izdevumu programmās.

Šajā DFS budžetā KLP ir piešķirti 386,6 miljardi EUR. Lielākā daļa izdevumu 270 miljardu EUR apmērā tiks novirzīta ienākumu atbalstam saskaņā ar 1. pīlāru, un papildu 20 miljardi EUR tiks novirzīti tirgus atbalstam. Atlikusī daļa (aptuveni viena ceturtdaļa) tiks tērēta lauku attīstības atbalstam saskaņā ar 2. pīlāru.

Papildu līdzekļi būs pieejami no ES pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa”, lai atbalstītu īpašu pētniecību un inovāciju pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā.

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” atbalsta reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot finansējumu ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociēto dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumi arī var būt tiesīgi piedalīties, piemēram, kā novatori, kas piedāvā inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas var atrast Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

KLP stratēģiskajos plānos gandrīz 98 miljardi EUR, kas atbilst 32 % no kopējā KLP finansējuma (ES un līdzfinansējums), tiks atvēlēti tam, lai sniegtu ieguvumus klimata, ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku labturības jomā un veicinātu praksi, kas pārsniedz obligātos nosacījumus.

Papildus KLP ieguldījumiem pielāgošanās atbalstam ir pieejami vairāki ES instrumenti:

• LIFE klimata pasākumu apakšprogramma;
• INTERREG Eiropas programma;
• pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa”, kas īpaši attiecas uz pielāgošanos lauksaimniecības nozarē, ir 6. kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Ir izstrādāts ziņošanas mehānisms, kas saistīts ar valstu stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz KLP lauksaimniecības nozarē, un ir pieņemta atbilstoša rādītāju sistēma snieguma ziņojumam, lai apmainītos ar apkopotiem valstu līmeņa pārskatiem.