Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Galvenie vēstījumi

• Uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem klimata pārmaiņu risku veidiem: tieši fiziskie riski un pārkārtošanās riski, ko rada sabiedrības reakcija uz klimata pārmaiņām.

• Eiropas Savienībā dienvidu valstis, visticamāk, ziņos par lielāku fizisko risku uzņēmumu darbībai nekā citi reģioni. Tam seko uzņēmumi Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ziņo par lielāku neaizsargātību pret fiziskiem klimata riskiem nekā uzņēmumi Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Pārejas riski ir mazāk acīmredzami, jo tie ir atkarīgi no globālajām dekarbonizācijas saistībām.

• Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka Investīciju plānu Eiropai. Plāna mērķis ir mobilizēt publiskās un privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā (ES). Viena no šā plāna daļām ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas risina arī klimata pārmaiņu jautājumu.

Ietekme un neaizsargātība

Uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem klimata pārmaiņu risku veidiem: tieši fiziskie riski un pārkārtošanās riski, ko rada sabiedrības reakcija uz klimata pārmaiņām.

Fiziskos riskus ir vieglāk novērot, un uzņēmumiem ir vieglāk saprast, kā tie rodas, saskaroties ar akūtiem notikumiem vai hroniskām pārmaiņām. Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt piegādes ķēdes, izplatīšanu un pārdošanu vairākos veidos. Klimata pārmaiņas izraisa biežākus un smagākus ekstremālus laikapstākļus, piemēram, plūdus un sausumu. Šie notikumi var sagraut transporta un loģistikas tīklus, izraisot kavēšanos un bojājumus tranzīta precēm. Tas var radīt deficītu vai pārmērīgus krājumus, ietekmējot pārdošanas apjomus un ieņēmumus.

Temperatūras izmaiņas var ietekmēt noteiktu produktu pieejamību un kvalitāti. Piemēram, kultūraugus var ietekmēt temperatūras un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kā rezultātā samazinās raža un pazeminās kvalitāte. Tas var radīt traucējumus piegādes ķēdēs un paaugstināt cenas patērētājiem.

Klimata pārmaiņu mazināšanas centieni, piemēram, oglekļa cenas noteikšana un atjaunojamās enerģijas mandāti, var palielināt enerģijas un citu resursu izmaksas. Tas var palielināt ražošanas, transportēšanas un izplatīšanas izmaksas, kas var samazināt peļņu vai izraisīt augstākas cenas patērētājiem.

Siltums negatīvi ietekmē cilvēku veselību un var novest pie sliktākiem darba rezultātiem (samazināta produktivitāte) vai mazāka darba stundu skaita (darbaspēka piedāvājums), jo īpaši tādās ļoti apdraudētās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, kalnrūpniecība un karjeru izstrāde vai būvniecība. Produktivitāti negatīvi ietekmē darba ņēmēji, kuriem jāpalēnina darba temps un jāņem papildu pārtraukumi, lai rehidratētu un atdzistu.

EIBIS (2020) jautāja uzņēmumiem, vai to darījumdarbību ir ietekmējuši fiziskie riski. Eiropas Savienībā dienvidu valstis, visticamāk, ziņos par lielāku fizisko risku uzņēmumu darbībai nekā citi reģioni. Tam seko uzņēmumi Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ziņo par lielāku neaizsargātību pret fiziskiem klimata riskiem nekā uzņēmumi Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Šis salīdzinoši augstākais priekšstats par fizisko risku, jo īpaši Dienvideiropā, var būt saistīts ar pieaugošajiem sausuma draudiem, pārtikas ražošanas ierobežošanu un iespējamiem tūrisma traucējumiem šajā reģionā. Turklāt uzņēmumi, kas veic darbības, kuras ir neaizsargātākas pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, piemēram, infrastruktūras nozares, tostarp elektroenerģija, komunālie pakalpojumi, transports, būvniecība un pakalpojumi (visticamāk, viesmīlība), arī biežāk uztver augstākus fiziskos riskus.

Pārejas riski ir mazāk acīmredzami, jo tie ir atkarīgi no globālajām dekarbonizācijas saistībām. Pieaugot informētībai par klimata pārmaiņām, patērētāju izvēle pārorientējas uz ilgtspējīgākiem produktiem un praksi (piemēram, pieaug pieprasījums pēc vietējiem produktiem). Tas var ietekmēt konkrētu produktu pārdošanu un pieprasījumu pēc tiem, jo patērētāji var izvēlēties iegādāties produktus no uzņēmumiem, kas par prioritāti izvirza ilgtspēju un samazina savu oglekļa pēdu.

Politikas satvars

Politikas satvars attiecībā uz ES uzņēmumu un nozaru pielāgošanos klimata pārmaiņām galvenokārt ir izveidots ar ES Pielāgošanās stratēģiju. Stratēģijā ir izklāstīts rīcības satvars un noteikta virkne pasākumu, kas jāveic gan ES, gan valstu līmenī.

Jo īpaši ES Pielāgošanās stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība uzņēmumiem un nozarēm pielāgoties klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu to ilgtermiņa dzīvotspēju un noturību. Tajā atzīts, ka klimata pārmaiņu ietekme ietekmēs uzņēmumus un nozares.

Turklāt ES ir pieņēmusi vairākas regulas un direktīvas, kurās noteikts, ka uzņēmumiem un nozarēm ir jāveic pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Piemēram, ES Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā ir noteikts, ka dažiem lieliem uzņēmumiem ir jāziņo par savu vidisko un sociālo sniegumu, tostarp par klimata pārmaiņu riskiem un iespējām.

ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, ar ko izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību sarakstu, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tam varētu būt svarīga loma, palīdzot ES palielināt ilgtspējīgus ieguldījumus un īstenot Eiropas zaļo kursu. ES taksonomija sniegs uzņēmumiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem atbilstošas definīcijas, attiecībā uz kurām saimnieciskās darbības var uzskatīt par vides ziņā ilgtspējīgām, tostarp kritērijus, kas saimnieciskajām darbībām jāizpilda, lai būtiski veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādējādi tam būtu jārada drošība ieguldītājiem, jāaizsargā privātie ieguldītāji no zaļmaldināšanas, jāpalīdz uzņēmumiem kļūt klimatam draudzīgākiem, jāmazina tirgus sadrumstalotība un jāpalīdz novirzīt investīcijas tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas.

Konkrētu jautājumu par finanšu nozari lūdzam skatīt šeit.

Zināšanu bāzes uzlabošana

CERES projekts, kas nozīmē “Klimata pārmaiņas un Eiropas ūdens resursi”, ir pētniecības projekts, kura mērķis ir uzlabot izpratni par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas zivsaimniecību un akvakultūru un izstrādāt pielāgošanās stratēģijas šīm nozarēm. Projekts ietver gadījumu izpēti dažādos Eiropas reģionos, un tas ir vērsts uz zvejniecības un akvakultūras nozares noturības pret klimata pārmaiņu ietekmi uzlabošanu.

Turklāt Klimata noturības dialoga mērķis ir mazināt šo klimata aizsardzības plaisu— plaisu starp to, cik daudz tiek zaudēts un cik daudz ir apdrošināts, — un rast veidus, kā stimulēt ieguldījumus labā adaptācijā. Klimata noturības dialoga galvenais uzdevums ir apmainīties viedokļiem par to, kā novērst ar klimatu saistītu katastrofu radītos zaudējumus, un noteikt, kā apdrošināšanas nozare var sniegt lielāku ieguldījumu klimatadaptācijā, sākot ar darbībām, kas palielina klimata riska apdrošināšanas izplatību rūpniecībā un visā sabiedrībā, un beidzot ar nosacījumu radīšanu lielākiem ieguldījumiem labos pielāgošanās risinājumos.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka Investīciju plānu Eiropai. Plāna mērķis ir mobilizēt publiskās un privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā (ES). Viena no šā plāna daļām ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

Lai mobilizētu investīcijas visā Eiropā, tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas Investīciju konsultāciju centrs un Eiropas Investīciju projektu portāls. ESIF būtu jāatbalsta projekti saskaņā ar Savienības enerģētikas, klimata un efektivitātes mērķiem, kas noteikti stratēģijā "Eiropa 2020" un klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un kuru mērķis ir sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. ESIF mērķis ir atbalstīt stratēģiskās investīcijas tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, pētniecība un inovācija un palielināt piekļuvi finansējumam vienībām, kurās ir līdz 3000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām.

“Klimata un infrastruktūras fonds” ir jauna darbības joma Eiropas Investīciju fonda (EIF) ietvaros. EIF ir ES iestāde, kas izveidota 1994. gadā, lai atbalstītu MVU, nodrošinot tiem piekļuvi finansējumam. EIF galvenais mērķis ir veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, atbalstot to MVU attīstību un izaugsmi, kurus uzskata par Eiropas ekonomikas dzinējspēku. Lai to panāktu, EIF nodrošina dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, tostarp garantijas, kapitālieguldījumus un citus riska dalīšanas finansējuma veidus. EIF mehānismu pašlaik veido divi finansējuma avoti ar kopējo investīciju spēju 400–600 miljonu EUR apmērā gadā līdz 2027. gadam. Tuvākajā nākotnē, visticamāk, tiks izmantoti vēl citi finansējuma avoti. EIF Klimata un infrastruktūras fonda investīcijas galvenokārt ir vērstas uz klimatrīcību un vides ilgtspēju.

Atbalsts pielāgošanās pasākumu īstenošanai

• Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma COSME.
• ES klimata pakalpojumi, kas sniedz pakalpojumus, no kuriem labumu gūst miljoniem cilvēku un uzņēmumu.
• Oasis Hub ir neatkarīgs globāls agregators, kas apkopo katastrofu, ekstremālu laikapstākļu, klimata pārmaiņu un vides risku datus, rīkus un ampērus, pakalpojumus, kā arī sniedz pakalpojumus datu kopas uzlabošanā, datu apkopošanā un komercializācijā. Tās mērķis ir izveidot atvērtu un pārredzamu datu platformu, kas nozarei un publiskajam sektoram palīdz sniegt informāciju par vidi, klimata pārmaiņām, katastrofām un riskiem.

ES arī piedāvā uzņēmumiem vairākus atbalsta pakalpojumus, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu noturības jautājumos, lai palīdzētu MVU veidot uzņēmumu noturību pret nākotnes izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, un programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”.