Finanšu

Finanšu

Galvenie vēstījumi

• Pašas finanšu sektora infrastruktūras pakļautība klimata pārmaiņām ir zema salīdzinājumā ar to aktīvu pakļautību un neaizsargātību, kuros tā iegulda. Klimata risku noteicošo faktoru ietekme atspoguļo nevienmērīgu neaizsargātību ES reģionos un nozarēs, kā arī koncentrāciju konkrētos finanšu sektora portfeļos, bankās un finanšu iestādēs.
• Ilgtspējīgas investīcijas pielāgošanās jomā ir saskaņotas ES taksonomijā, kurai laika gaitā jāaptver vairāk saimniecisko darbību un kura ir piemērojama visā pasaulē. Ar ieguldījumiem, kas atzīti par ilgtspējīgiem, finanšu nozare var veicināt un atbalstīt pielāgošanās pasākumus, lai samazinātu fiziskos klimata riskus. Atlikušos riskus var pārnest, izmantojot apdrošināšanas mehānismus.

Ietekme un neaizsargātība

Lai ziņotu par pielāgošanos un novērtētu visu lielumu privāto uzņēmumu un publisko struktūru progresu, būs vajadzīgi atšķirīgi dati un rādītāji, kā arī detalizētāki dati nekā tie, kas pašlaik ir pieejami lielākajā daļā valsts, reģionālo un vietējo pielāgošanās rīcībpolitiku un plānu.

Klimata pārmaiņu ietekmes ignorēšana var radīt būtiskus riskus finanšu sektoram. Laikposmā no 1980. līdz 2021. gadam ekstremāli laikapstākļi un klimatiskie apstākļi sasniedza aptuveni 560 miljardus EUR (2021. gada vērtības). Salīdzinoši neliels skaits notikumu rada lielu daļu ekonomisko zaudējumu: 5 % ar laikapstākļiem un klimatu saistīto notikumu ar lielākajiem zaudējumiem rada 57 % zaudējumu, un 1 % notikumu rada 26 % zaudējumu (EVA aprēķini, kas balstīti uz sākotnējo datu kopu). Vidējie gada zaudējumi (nemainīgās cenās, 2021. gadā — EUR) 1981.–1990. gadā bija aptuveni 9,7 miljardi EUR, 1991.–2000. gadā — 11,2 miljardi EUR, 2001.–2010. gadā — 13,5 miljardi EUR un 2011.–2020. gadā — 15,3 miljardi EUR. 2021. gadam ir visaugstākā gada vērtība visā laikrindā, proti, 56,5 miljardi EUR.

Spēja samazināt iespējamo ekonomisko zaudējumu daļu, ko klimata pārmaiņas rada neapdrošinātiem aktīviem un darbībām (klimata aizsardzības plaisa), noteiks lielu daļu sabiedrības noturības.

Politikas satvars

Reaģējot uz klimata pārmaiņu pieaugošo būtisko ietekmi, Eiropas Komisija, no vienas puses, ir sākusi integrēt klimatnoturību fiskālajās sistēmās un, no otras puses, banku un apdrošināšanas nozare ir sākusi pati veikt pasākumus, lai novērstu ietekmi.

Attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas ekonomiku un finanšu sistēmu ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir sniegta sīkāka atsauce uz ES ilgtspējīga finansējuma stratēģiju, jo ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme Eiropas zaļā kursa politikas mērķu, kā arī ES starptautisko saistību klimata un ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, lai precizētu, kā kompetentās iestādes un tirgus dalībnieki ievēro direktīvā noteiktos pienākumus. 2023. gada jūlijā Komisija pieņēma pirmo deleģēto aktu, kas ietvēra informācijas atklāšanas prasības par klimata pārmaiņām.

Apdrošināšanas nozare

Šķiet, ka neapdrošināto ekonomisko zaudējumu daļa, ko rada visi reģistrētie laikapstākļu un ar klimatu saistītie apdraudējumi, palielinās lēnas pielāgošanās pasākumu un biežāku ekstremālu laikapstākļu notikumu dēļ, ja nav augstāku klimata apdrošināšanas izplatības rādītāju. Klimata riski, visticamāk, uzsvērs vietējo ekonomiku un izraisīs tirgus nepilnības, kas ietekmē gan patērētājus, gan apdrošinātājus. Biežāki katastrofāli notikumi apvienojumā ar nepieciešamību izpildīt mainīgās regulatīvās prasības var apdraudēt uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļus un padarīt dažu risku apdrošināšanu klientiem nepieejamu vai apdrošinātājiem neiespējamu. Kā norādīts IPCC AR6 II darba grupas 2022. gada ziņojumā par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība ir galvenais pielāgošanās risinājums, kas uzlabo piekļuvi kredītiem un apdrošināšanai, lai nodrošinātos pret mainīgu piekļuvi resursiem un to pārpilnību.

Lai risinātu šos jautājumus, Eiropas Komisija:

• Stiprināt dialogu starp apdrošinātājiem, politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām, izmantojot dialogu par klimatnoturību. Dialoga galvenais mērķis ir mazināt šo klimata aizsardzības plaisu. To vada CLIMA ĢD un FISMA ĢD;
• ciešā sadarbībā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) apzina un veicina riska pārvaldības finanšu instrumentu paraugpraksi;
• izpētīt finanšu instrumentu un inovatīvu risinājumu plašāku izmantošanu, lai novērstu klimata izraisītus riskus.

Maksātspēja II ir direktīva Eiropas Savienības tiesību aktos, kas kodificē un saskaņo ES apdrošināšanas regulējumu. Galvenokārt tas attiecas uz kapitāla apjomu, kam jābūt ES apdrošināšanas sabiedrību rīcībā, lai samazinātu maksātnespējas risku. Tomēr līdz šim direktīvā nav pilnībā ņemti vērā riski, ko rada klimata pārmaiņas, un ir vairāki aicinājumi labāk aptvert šo aspektu dabas katastrofu riska apakšmodulī.

Banku un ieguldījumu nozare

Bankas saskaras ar pieaugošu regulatīvo un komerciālo spiedienu aizsargāt sevi no klimata pārmaiņu ietekmes un pielāgoties globālajai ilgtspējas programmai. Regulatīvās un uzraudzības sistēmas trūkuma dēļ vairākas centrālās bankas un regulatori visā pasaulē ir apzinājušies savu lomu un potenciālās pilnvaras, risinot klimata pārmaiņu un vides riskus, ar kuriem saskaras nozare. Piemēram, centrālo banku grupa, tostarp Eiropas Centrālā banka, 2017. gadā izveidoja tīklu finanšu sistēmas ekoloģizācijai. Tā mērķis ir palīdzēt analizēt un pārvaldīt ar klimatu un vidi saistītos riskus finanšu nozarē un mobilizēt vispārējo finansējumu, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

Turklāt vairākas privātās bankas ir sākušas izstrādāt jaunus produktus, piemēram, zaļās obligācijas vai zaļos hipotekāros kredītus. Zaļās obligācijas ir parāda instrumenti, kas atšķiras no tradicionālajiem fiksēta ienākuma vērtspapīriem tikai tādā ziņā, ka emitents apņemas izmantot ieņēmumus, lai finansētu projektus, kuriem ir paredzēta pozitīva ietekme uz vidi vai klimatu. Ilgtspējīga finansējuma tehnisko ekspertu grupa 2020. gadā publicēja ES zaļo obligāciju standarta izmantojamības rokasgrāmatu.

Saskaņā ar zaļo hipotēku banka vai hipotekārais aizdevējs piedāvā mājokļa pircējam preferenciālus noteikumus, ja tie var pierādīt, ka īpašums, par kuru tie aizņemas, atbilst noteiktiem vides standartiem.

Regula par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem ievieš informācijas atklāšanas pienākumus attiecībā uz to, kā institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji savos riska pārvaldības procesos integrē vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus. Deleģētajos aktos tiks sīkāk precizētas prasības par VSP faktoru integrēšanu ieguldījumu lēmumos, kas ir daļa no institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumiem pret ieguldītājiem un saņēmējiem.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Daudzas darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgu, klimata un pielāgošanās finansējumu, ir saistītas ar starptautisko dimensiju. Šajā lapā galvenā uzmanība pievērsta tam, kas attiecas uz EEZ dalībvalstīm vietējā līmenī. Plašāku informāciju par starptautiskajiem un attīstības aspektiem var atrast UNFCCC lapās un tās datu portālā.

Arī IPCC pievēršas galvenokārt starptautiskajām finanšu plūsmām (un mazoglekļa, nevis pielāgošanās aspektiem), bet IPCC 5. novērtējuma ziņojuma (AR5) III darba grupas nodaļā par transversāliem ieguldījumu un finanšu jautājumiem ir sīki izklāstīti arī daži iekšēji jautājumi. Ietekmes, pielāgošanās un neaizsargātības jautājumu darba grupas (II darba grupa) ieguldījums AR6 ir plānots 2022. gadā.

Globālais Pielāgošanās centrs īsteno klimatfinansējuma programmu, lai visā lēmumu pieņemšanas procesā integrētu pielāgošanos klimata pārmaiņām un noturību pret tām, palielinātu finansējumu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un noturību pret tām un izstrādātu inovatīvus finanšu instrumentus.

EVA 2007. gadā publicēja tehnisko ziņojumu “Klimata pārmaiņas: bezdarbības izmaksas un pielāgošanās izmaksas, un pašlaik tiek īstenots jauns projekts par šo tematu, kurā darbs būs pieejams 2022. gadā.

Nesenie pētniecības projekti par pielāgošanās finansējumu un ekonomiku ir, piemēram, H2020_Insurance projekts, kas sīkāk izstrādāts OASIS zaudējumu modelēšanas sistēmā un OASIS centrā, vai NAIAD projekts, kurā galvenā uzmanība pievērsta dabas apdrošināšanas vērtībai. Citi projekti , kas saistīti ar adaptācijas ekonomiku un finansēm ir , piemēram , COACCH, ClimateCost Econadapt vai NATURANCE. Tajos tiek pārbaudīta tādu risinājumu tehniskā, finansiālā un operatīvā īstenojamība un sniegums, kuru pamatā ir katastrofu riska finansēšana apvienojumā ar ieguldījumiem dabā balstītos risinājumos.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir 1,21 triljons EUR ar papildu 807 miljardiem EUR no nākamās paaudzes ES atveseļošanas instrumenta. 30 % no šā budžeta ir paredzēti darbībām, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Ar jauno DFS Komisija ir palielinājusi resursus klimata pārmaiņu un pielāgošanās finansējumam, tostarp izmantojot inovatīvus mehānismus, piemēram, Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus, piesaistot resursus divpusējos kanālos un ar ES dalībvalstu starpniecību.

Sīkāka informācija par finansēšanas saistībām ir pieejama šeit, un pārskats par ES finansēšanas mehānismiem 2021.–2027. gadam ir pieejams šeit.

Papildus finansēšanas mehānismiem Eiropas Savienībā ES un tās dalībvalstis 2019. gadā palielināja kopējo klimatfinansējuma atbalstu trešām valstīm par 7,4 %, sasniedzot 21,9 miljardus EUR, no kuriem 52 % tika iztērēti, lai palīdzētu ES partneriem pielāgoties klimata pārmaiņām. Arī turpmāk ES starptautiskajā sadarbībā un jo īpaši pielāgošanās jomā tiks nodrošināts liels klimatfinansējuma īpatsvars.

Atbalsts pielāgošanās pasākumu īstenošanai

EAAPI turpina izstrādāt darbības ilgtspējīga finansējuma īstenošanai, piemēram, izmantojot informācijas paneli par apdrošināšanas aizsardzības nepietiekamību, metodoloģisko darbu, lai klimata pārmaiņas iekļautu dabas katastrofu apdrošināšanā (Maksātspējas kapitāla prasības) vai nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanā un cenu noteikšanā.