Mežsaimniecība

Galvenie vēstījumi

• Meži ir sarežģītas ekosistēmas, un klimata pārmaiņas tos ietekmē neatkarīgi no tā, vai mainās temperatūra, nokrišņi, CO₂ koncentrācija atmosfērā, vētru biežums vai meža ugunsgrēki. Klimata pārmaiņas maina ne tikai koku, bet arī pārējās ekosistēmas apstākļus. Sezonas ilguma un temperatūras izmaiņas var palielināt invazīvu kaitēkļu un slimību sastopamību, kā arī traucēt daudzu vietējo meža sugu dzīves ciklus.
• Mežiem ir svarīga loma mūsu ekonomikā un sabiedrībā, jo tie rada darbvietas, nodrošina pārtiku, zāles, materiālus, tīru ūdeni un daudz ko citu. Mežos ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība, un cīņā pret klimata pārmaiņām mēs esam atkarīgi no to spējas piesaistīt CO₂ no atmosfēras. Šo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanu ietekmē un daudzos gadījumos apdraud klimata pārmaiņas, palielinot koku mirstību, samazinot veģetācijas augšanu un izraisot smagākas vētras un biežākus ugunsgrēkus.
• ES ir izveidojusi visaptverošu politikas satvaru, lai veicinātu pret klimata pārmaiņām noturīgus mežus, kas spēj nodrošināt daudzus sabiedrības pieprasītos ekosistēmu pakalpojumus. Tas ietver ES Klimatadaptācijas stratēģiju, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam un ES Augsnes stratēģiju 2030. gadam. Turklāt tas ietver tādus tiesību aktus kā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula, ES Dabas atjaunošanas tiesību akts, ierosinātais ES Meža monitoringa tiesību akts un ierosinātā ES regula par meža reproduktīvo materiālu.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Aptuveni 160 miljonus hektāru (39 % no ES zemes) klāj meži vai cita kokaugiem klāta zeme (sk. skaidrojumu par ES mežsaimniecību ). Puse no Natura 2000 tīkla ir aizsargājama meža teritorija, kas aizņem 38 miljonus hektāru.

Klimata pārmaiņu temps ir straujāks nekā meža ekosistēmu spēja dabiski pielāgoties. Pieaug klimata un laikapstākļu ekstremālu parādību biežums un smagums, izraisot bezprecedenta notikumus, piemēram, dabas ugunsgrēkus polārajā lokā, lielu sausumu Vidusjūras reģionā un Centrāleiropā, bezprecedenta mizgraužu uzliesmojumus Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas postoši ietekmē Eiropas mežus. Ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī zemes izmantošanas maiņa un mežu apsaimniekošana ir bijuši nozīmīgi faktori, kas veicinājuši novēroto mežu sadrumstalotību un lielāku mežu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Tādējādi tiek un tiks ietekmēta mežu ekonomiskā dzīvotspēja. Klimata un ar klimatu nesaistītas izmaiņas mežos ietekmē arī mežu spēju nodrošināt tādus vides pakalpojumus kā tīrs ūdens un gaiss, pārtika un šķiedra, CO₂ piesaiste, oglekļa uzkrājums, erozijas kontrole un nodrošināt dzīvotni meža biodaudzveidībai. Nesens EVA brīfings liecina, ka koku vainagu mirstības rādītājs Eiropā kopš 20. gadsimta beigām ir divkāršojies, katru gadu ietekmējot 1 % no ES-27 meža platības. Tā rezultātā ievērojami samazinājās arī Eiropas mežu piesaistītājs.

Saskaņā ar Eiropas klimata riska novērtējumu vissteidzamāk risināmie jautājumi ir risks bioloģiskajai daudzveidībai un oglekļa piesaistītājiem, ko rada biežāki un intensīvāki dabas ugunsgrēki, jo Dienvideiropa ir karsto punktu reģions, un risks, ko rada smagāki un biežāki karstās sausuma notikumi un ar tiem saistīti kaitēkļu invāziju uzliesmojumi. Ņemot vērā daudzos ekosistēmu pakalpojumus, ko sniedz meži, novērtējumā tika konstatēts arī risks, ka klimata izraisītas mežu nokalšanas dēļ var rasties plaša mēroga kaskādes ietekme.

Politikas satvars

Jaunās ES Meža stratēģijas 2030. gadam mērķis ir aizsargāt un atjaunot mežus Eiropas Savienībā. Tās mērķis ir atbalstīt mežu sociālekonomiskās funkcijas, aizsargāt un atjaunot ES meža teritoriju, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un pavērstu pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu. Stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem: efektīvu monitoringu, izmantojot ierosināto meža monitoringa tiesību aktu, finansiālus stimulus mežu īpašniekiem, lai uzlabotu ES mežu kvantitāti un kvalitāti, veicinot mežu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot prasmes un dodot cilvēkiem iespēju nodarboties ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, bioloģiski daudzveidīgu mežu atkārtotu apmežošanu un apmežošanu, līdz 2030. gadam stādot 3 miljardus koku. Pēdējais ir daļa no apņemšanās aizsargāt un atjaunot dabu kopā ar jauno ES Dabas atjaunošanas likumu, par kuru vienošanās tika panākta 2023. gada beigās.

Jaunā meža stratēģija, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa un jaunās ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, ietver pasākumus mežu aizsardzības un atjaunošanas stiprināšanai, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un mežu monitoringa un efektīvas decentralizētas plānošanas uzlabošanai ES, veicinot to daudzfunkcionālo lomu un palīdzot izpildīt pielāgošanās prasības.

Turklāt ZIZIMM regulā ir noteiktas saistošas saistības samazināt emisijas, lai nodrošinātu uzskaiti ne tikai attiecībā uz mežiem, bet visiem zemes izmantojumiem (tostarp mitrājiem līdz 2026. gadam). Tas atbalstīs mežsaimniekus, padarot redzamākus ieguvumus klimata jomā, ko sniedz koksnes produkti, kuri var uzglabāt no atmosfēras piesaistīto oglekli un aizstāt materiālus, kas rada lielas emisijas.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimata riska novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimata riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku mežsaimniecības nozarei.

Jaunākie pierādījumi, kas apkopoti IPCC AR6 II darba grupas 2022. gada ziņojumā “Klimata pārmaiņas: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība liecina, ka pieaugošā neilgtspējīgā zemes izmantošanas prakse nelabvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Prognozētās klimata pārmaiņas apvienojumā ar neilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi izraisīs pasaules mežu izzušanu un degradāciju. Bioloģiskās daudzveidības zuduma risks meža ekosistēmās ir mērens vai augsts. Pielāgošanās mežiem ietver saglabāšanu, aizsardzību, atjaunošanu, kā arī ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi. Zināšanu bāzes stiprināšana tiek uzskatīta par būtisku, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus, ņemot vērā papildu problēmas, ko rada klimata pārmaiņas. Citi IPCC īpašie ziņojumi (Klimatapārmaiņas un zeme un ziņojums par globālo sasilšanu par 1,5 °C)norāda uz nopietnu ietekmi uz dažādiem mežu veidiem un novērtē ilgtspējīgas zemes izmantošanas un mežu apsaimniekošanas iespējas.

Eiropas Meža informācijas sistēma (FISE) ir vienots datu un informācijas ievades punkts, kas atbalsta ar mežiem saistītu politiku Eiropā. Tajā ir saites, rīki un citi resursi, kas ir būtiski, lai uzlabotu zināšanu bāzi par mežu stāvokli un veselību un uzlabotu mežu noturību, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām mežsaimniecības nozarē. Klimata-ADAPT sadaļa “Pielāgošanās mežsaimniecības nozarē” ir sākumpunkts visbūtiskākajām zināšanām, datiem, rīkiem un norādījumiem pielāgošanās pasākumu īstenošanai uz vietas. Forest Europe ir arī svarīgs portāls un resurss par Eiropas mēroga dialoga un sadarbības procesiem, par mežu politiku Eiropā, tostarp informāciju par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, par Eiropas mēroga ugunsgrēku riska mehānismu, kā arī par videi nekaitīgām darbvietām un izglītību par mežiem. Eurostat ir pieejams arī daudz Eiropas mežu statistikas datu par katru valsti.

Tika izstrādāta arī lietojumprogramma Forest Forward, lai informētu uzņēmumu īpašniekus un tehnisko personālu par klimata pārmaiņu ietekmi uz vērtīgu sugu izplatību mežsaimniecības nozarē. Tajā tiek izmantoti Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) dati, un citus Copernicus pakalpojumus var izmantot, lai izstrādātu uz mežu orientētas lietotnes nolūkā optimizēt mežu apsaimniekošanu un ar to saistītās saimnieciskās darbības.

Nesen vietnē Climate-ADAPT ir publicēti vairāki gadījumu pētījumi un ziņojumi , lai palīdzētu aprakstīt dažus mežu pielāgojumus dažādos Eiropas reģionos ( piemēram , attiecībā uz mežiem Vidusjūras baseinā un Beļģijas Sonian mežā) . Sk. arī jaunākos pierādījumus par Eiropas mežu spēju atbalstīt biodaudzveidību, vienlaikus piesaistot un uzglabājot oglekli no atmosfēras, vai vadlīnijas par dabai tuvāku meža apsaimniekošanu.

Ir izveidoti vairāki tīkli un apvienības, lai dalītos zināšanās un savienotu mežsaimniecības apvienības un darba ņēmējus: Eiropas Inovācijas reģionu tīkls ERIAFF, Eiropas Mežsaimnieku savienība, Eiropas Meža īpašnieku konfederācija , Eiropas Valsts Meža asociācija un Eiropas Agromežsaimniecības federācija. Turklāt Eiropas Meža institūts un Forest Europe veic pētījumus un sniedz politikas atbalstu ar mežu saistītos jautājumos, sasaistot zināšanas ar rīcību.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam ir lielākais jebkad finansētais ES ilgtermiņa budžets, un kopā ar Next Generation EU tas ir 1,8 triljoni EUR. DFS mērķis ir: i) atbalstīt Eiropas Savienības modernizāciju, izmantojot pētniecību un inovāciju, ii) veicināt klimatisko un digitālo pārkārtošanos, iii) uzlabot sagatavotību, atveseļošanu un noturību. 30 % no ES budžeta tiks tērēti cīņai pret klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. KLP ir paredzēts finansiāls atbalsts mežsaimniecībai, piemēram, apmežošanai, kokaugiem klātas zemes izveidei, ugunsgrēku radīto meža postījumu novēršanai vai izpostīto mežu atjaunošanai. Ir arī nesens atbalsta dokuments un norādījumi par publiskā un privātā sektora maksājumu shēmām meža ekosistēmu pakalpojumiem.

Citi ES finansējuma avoti, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām mežsaimniecības nozarē, ir pieejami, izmantojot LIFE klimata pasākumu programmu un lauku attīstības fondus ar kopējās lauksaimniecības politikas otro pīlāru. Tos var papildināt citi Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIfondi), jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp INTERREG Europe programma.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Labāks mežu monitorings visā Eiropā ļaus veikt pasākumus pret pārrobežu apdraudējumiem, ko rada kaitēkļi, sausums un dabas ugunsgrēki, kurus saasina klimata pārmaiņas, un atbalstīs atbilstību saskaņotajiem ES tiesību aktiem. Šā iemesla dēļ Komisija ir ierosinājusi jaunu ES Meža monitoringa likumu.  Tas ļaus vākt un kopīgot visaptverošus, savlaicīgus un salīdzināmus meža datus, kas iegūti no Zemes novērošanas tehnoloģijas un zemes mērījumiem, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un politikas īstenošanu.