Transport

Transport

Galvenie vēstījumi

• Klimata pārmaiņu ietekme transporta nozarē ir saistīta ar ekstremāliem laikapstākļiem un hidroloģiskiem notikumiem, piemēram, lietusgāzēm, vētrām un ekstremālu vēju, jūras pieplūdumu, plūdiem vai karstuma viļņiem. Šīs klimata pārmaiņu izpausmes īpaši ietekmē transporta infrastruktūru un līdz ar to arī pašu transportu, tā uzticamību un drošību.
• ES Klimatadaptācijas stratēģijas ietvaros pielāgošanās pasākumi transporta jomā tiks īstenoti integrēti ar citām Eiropas zaļā kursa iniciatīvām, piemēram, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. Šī stratēģija kopā ar rīcības plānu veido pamatu tam, kā ES transporta sistēma var īstenot zaļo un digitālo pārveidi un kļūt noturīgāka pret klimata pārmaiņām. Viena no galvenajām ES rīcības jomām ir ES finansētā Eiropas transporta tīkla klimatdrošināšana. Novērtējumi par klimatadaptācijas aspektiem, kas saistīti ar transportu, ir sniegti EVA transporta vides ziņošanas mehānisma ziņojumos.
• Vēl viena svarīga joma ir kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām atjauninātie standarti, kas reglamentē infrastruktūras drošību un veiktspēju mainīga klimata apstākļos.

Ietekme un neaizsargātība

Transports ir ekonomikas un sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, un tam ir būtiska nozīme cilvēku un uzņēmumu ikdienas dzīvē. Pasākumi, kuru mērķis ir palielināt transporta noturību un padarīt transporta sistēmu mazāk neaizsargātu pret klimata pārmaiņām, būtu jāapvieno ar centieniem padarīt transportu mazāk oglekļietilpīgu, ilgtspējīgu un viedāku.

Klimata pārmaiņas ietekmē transporta nozari dažādos veidos. Lielākā daļa ietekmes ir saistīta ar ekstremāliem laikapstākļiem un hidroloģiskiem notikumiem, piemēram, lietusgāzēm, vētrām un ekstrēmiem vējiem, jūras pieplūdumiem, plūdiem vai karstuma viļņiem, kas klimata pārmaiņu dēļ nākotnē, visticamāk, notiks biežāk. Šīs klimata pārmaiņu izpausmes īpaši ietekmē transporta infrastruktūru un līdz ar to arī pašu transportu, tā uzticamību un drošību.

Politika, kuras mērķis ir transporta ietekme uz klimata pārmaiņām, neaizsargātība un pielāgošanās tām (CCIVA), ir vērsta uz to, lai stiprinātu transporta noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi saskaņā ar centieniem līdz minimumam samazināt transporta ietekmi uz vidi un klimata sistēmu.

Politikas satvars

Eiropas līmenī politikas procesi transporta nozarē galvenokārt ir vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu un transporta ietekmes uz vidi samazināšanu, kas veicina pielāgošanos, bet ne konkrēti pielāgošanos.

Ņemot vērā ES Klimatadaptācijas stratēģijas sistēmisko raksturu, pielāgošanās pasākumi transporta jomā tiks īstenoti integrēti ar citām Eiropas zaļā kursa iniciatīvām, piemēram, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. Šī mobilitātes stratēģija kopā ar rīcības plānu veido pamatu tam, kā ES transporta sistēma var īstenot zaļo un digitālo pārveidi un kļūt noturīgāka pret klimata pārmaiņām. Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietver tiesību aktu priekšlikumus un politikas iniciatīvu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pārskatīšanu, tostarp tās attiecināšanu arī uz kuģniecību, aviācijas emisiju noteikumu pārskatīšanu un atsevišķas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi autotransportam un ēkām.

ES finansēto Eiropas transporta tīklu (TEN-T) klimatdrošināšanu nodrošina ES tiesību akti par Savienības pamatnostādnēm TEN-T tīkla attīstībai. Eiropas Komisijas 2019. gada TEN-T novērtēšanas procesa rezultātā regula un attiecīgās pamatnostādnes ir pārskatītas. Šā novērtēšanas procesa mērķis ir izveidot efektīvu, drošu, viedu un ilgtspējīgu transporta tīklu, kurā tiktu ņemta vērā digitalizācija un risināti klimata pārmaiņu jautājumi. Pamatojoties uz izvērtēšanas procesa rezultātiem, Komisija 2021. gada novembrī sagatavos un nāks klajā ar pārskatīto TEN-T regulu.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība aptver transporta nozares neaizsargātību un pielāgošanās iespējas dažādās nodaļās no globālās perspektīvas un vairākām reģionālām perspektīvām, tostarp no Eiropas, Vidusjūras reģiona un Arktikas. Transports tiek uzskatīts par plašāku agregātu, piemēram, pilsētu apdzīvoto vietu un galveno infrastruktūru, sastāvdaļu, galvenokārt saistībā ar jūras līmeņa celšanos vai mūžīgā sasaluma kušanu. Ņemot vērā globālās pārtikas tirdzniecības nozīmi, transporta infrastruktūras darbības traucējumi ir galvenais riska faktors reprezentatīvajā galvenajā riskā attiecībā uz zemām piekrastes sistēmām un nodrošinātību ar pārtiku. Paredzams, ka Arktikā transporta nozare saskarsies ar būtiskām pārmaiņām klimata pārmaiņu dēļ: paredzams, ka jaunu maršrutu atvēršana radīs jaunas iespējas, kā arī jaunus izaicinājumus gan kravas, gan pasažieru kuģiem; Paredzams, ka mūžīgā sasaluma atkausēšana radīs būtiskus traucējumus Arktikas sauszemes transporta maršrutos ar ļoti ierobežotām iespējām īstenot efektīvus pielāgošanās risinājumus.

Zināšanas par CCIVA transporta jomā Eiropā pakāpeniski tiek veidotas un uzlabotas, pateicoties ES finansētiem pētījumiem un regulāriem novērtēšanas procesiem, ko veic labi pazīstamas organizācijas, tostarp IPPC novērtējuma ziņojumiem, UNEP GEO ziņojumiem un EVA Transporta un vides ziņošanas mehānisma (TERM) ziņojumiem.

IPPC AR5 ziņojumā norādīts, ka transporta nozarē ir ieteicami strukturāli pielāgošanās pasākumi, infrastruktūras uzlabojumi un katastrofu riska pārvaldība, savukārt daži pielāgošanās pasākumi var ietvert būtiskus papildu ieguvumus, sinerģijas un kompromisus.

ESAO reaģē uz klimatadaptācijas problēmu, atbalstot valdības efektīvas, lietderīgas un taisnīgas pielāgošanās politikas plānošanā un īstenošanā. ESAO 2016. gadā sadarbībā ar Starptautisko Transporta forumu publicēja ziņojumu “Pielāgojot transportu klimata pārmaiņām un ekstrēmiem laikapstākļiem”, kurā risinātas būtiskās problēmas, ko klimata pārmaiņas rada transporta infrastruktūras īpašniekiem. Šajā ziņojumā ir aplūkotas stratēģijas, kas var palīdzēt transporta iestādēm samazināt tīkla darbības riskus, kuri saistīti ar ekstremālu laikapstākļu izmaiņām.

Ar transportu saistītie aspekti, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir aplūkoti arī EVA TERM ziņojumos.  EVA ziņojumā Dabā balstīti risinājumi Eiropā: Politikā, zināšanās un praksē attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu ilgtspējīgs pilsētas transports tiek uzskatīts par pielāgotu un pret klimata pārmaiņām noturīgu pilsētu neatņemamu sastāvdaļu. EVA ziņojumā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām transporta nozarē Eiropā” pētīta pašreizējā prakse attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām transporta nozarē Eiropas valstīs. Tajā sniegts pārskats par problēmām un pielāgošanās pasākumu stāvokli, pārskats par vairākām iniciatīvām dažādās valstīs un secinājumi par iespējamo turpmāko virzību.

Pētniecības projekti, kuru mērķis ir transporta pielāgošana klimata pārmaiņām, tika atbalstīti saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” un jo īpaši kā daļa no sabiedrības problēmām saistībā ar viedu, videi nekaitīgu un integrētu transportu. Projekta RESilient transport InfraSTructure to extreme events galvenais mērķis ir palielināt transporta darbības noturību pret dabas un cilvēka izraisītiem ekstremāliem notikumiem. Vēl viena projekta, proti, Nākotnes pārbaudījumu stratēģijas FOr RESilient transport networks against Extreme Events, mērķis ir palielināt multimodālās transporta infrastruktūras kritisko elementu, piemēram, tiltu, tuneļu un termināļu, noturību. Uz ĢIS balstītas infrastruktūras pārvaldības sistēmas optimizētai reaģēšanai uz ārkārtējiem notikumiem sauszemes transporta tīklos projekta mērķis ir izstrādāt, validēt un īstenot holistiskas metodes, stratēģijas, rīkus un tehniskus pasākumus, lai ievērojami palielinātu iekšzemes transporta infrastruktūras noturību. lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, lai palielinātu transporta infrastruktūras noturību, pamatojoties uz zemes un gaisa sensoru kombinētu izmantošanu; PANOPTIS  projekta galvenais mērķis ir uzlaboti modelēšanas rīki.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) programmas “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports” kopējais piešķīrums ir 12,8 miljardi EUR visam 2021.–2027. gada plānošanas periodam. Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt transporta infrastruktūras, tostarp TEN-T tīkla, attīstībā un noturības palielināšanā.

Valsts līmeņa transporta projekti, kuru mērķis cita starpā ir palielināt transporta noturību pret klimata pārmaiņām, tiks finansiāli atbalstīti ar ES kohēzijas politikas finanšu instrumentiem, izmantojot darbības programmas. Kopējais ES ieguldījuma piešķīrums visam plānošanas periodam būs EUR 274,3 miljardi.

Iepriekšējā 2014.–2020. gada finansēšanas periodā kohēzijas politiku atbalstīja no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un viena no ieguldījumu prioritātēm, kas attiecas uz pielāgošanos transportam, bija “Tīkla infrastruktūra transporta un enerģētikas jomā” ar kopējo budžetu 67,3 miljardi EUR un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to novēršana; riska novēršana” ar budžetu 43,2 miljardi EUR. Eiropas Komisija ir publicējusi faktu lapu par klimata pārmaiņām un lielajiem projektiem, kurā sīkāk izklāstītas ar klimata pārmaiņām saistītās prasības un norādījumi lielajiem projektiem.

Projekts Civitas SUMP plus , ko finansē no programmas “Apvārsnis 2020”, palīdz visu lielumu iedzīvotājiem īstenot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus. Šis projekts rada jaunas pieejas un rīkus sešās "pilsētu laboratorijās", piemēram, Antverpenē Beļģijā un Platānijā Grieķijā. Laba prakse un atziņas, kas gūtas no šīm laboratorijām, tiks nodotas politiķiem, praktiķiem un pētniekiem dalībvalstīs, kā arī orientējošiem materiāliem un rīkiem.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” turpinājums ir pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kuras kopējais budžets ir 95,5 miljardi EUR. Programmas struktūru veido četras pētniecības prioritātes. Prioritātes “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros transporta nozares projekti tiks finansēti saskaņā ar tematu “Klimats, enerģētika un mobilitāte” ar kopējo budžetu 15,1 miljards EUR.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Svarīgs pasākums, lai padarītu transportu ES mazāk neaizsargātu pret klimata pārmaiņām, ir izstrādāt un plaši izmantot klimatnoturīgus infrastruktūras standartus. Transporta infrastruktūra ir transporta sistēmas pamats, un šo standartu piemērošana palīdzēs nodrošināt infrastruktūras noturību pret nelabvēlīgu klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdiem, spēcīgu vēju vai ārkārtīgi augstu temperatūru. Komisija ir sadarbojusies ar Eiropas standartizācijas organizācijām, lai atjauninātu standartus, kas reglamentē infrastruktūras drošību un veiktspēju mainīga klimata apstākļos. 2015. gada sākumā saskaņā ar ES pilnvarām pārskatīt un izstrādāt pret klimata pārmaiņām noturīgas infrastruktūras standartus tika izveidota CEN-CENELEC Pielāgošanās klimata pārmaiņām koordinācijas grupa. Šā standartizācijas pieprasījuma pirmajā posmā tehniskās komitejas pārskatīšanai izvēlējās 13 standartus, no kuriem divi standarti, proti, elektriskais un elektroniskais lietojums dzelzceļiem un gaisa kuģu atbalsta iekārtām uz zemes, bija saistīti ar transporta nozari. Otrajā posmā, kas sākās 2017. gada beigās, turpinājās standartu pārskatīšana. Vienlaikus ir izstrādāta CEN-CENELEC rokasgrāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām standartos, lai palīdzētu tehniskajām komitejām pārskatīt standartus attiecībā uz klimata pārmaiņām. Komisija ir mudinājusi dalībvalstis nacionālo pielāgošanās stratēģiju īstenošanā iesaistīt nacionālo standartizāciju.

Eiropas Komisija atbalsta ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās, popularizējot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (IPMP) koncepciju, kas izklāstīta paziņojumā “Kopīgiem spēkiem virzībā uz konkurētspējīgu un resursefektīvu mobilitāti pilsētās”. IPMP vispārējais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, risinot galvenās ar vidi saistītās transporta problēmas pilsētās, piemēram, gaisa/trokšņa piesārņojumu, klimata pārmaiņas un jaunu mobilitātes pakalpojumu integrāciju. IPMP īstenošana nodrošina, ka transporta sistēma būs daudzveidīgāka un videi draudzīgāka, lai tā būtu arī noturīgāka pret klimata pārmaiņu ietekmi. Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna izstrādes un īstenošanas pamatnostādņu pārskatītais izdevums ir izstrādāts viena gada ieinteresēto personu iesaistes procesa rezultātā.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Eiropas mēroga monitoringa, ziņošanas un novērtēšanas procesi transporta nozarē notiek galvenokārt attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, proti, transporta oglekļa intensitāti un siltumnīcefekta gāzu emisijām (ziņošana UNFCCC), atjaunojamo energoresursu izmantošanu transportā vai transporta ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Nav Eiropas mēroga, obligātas un uz tiesību aktiem balstītas ziņošanas, kas sniegtu pārskatu par transporta ietekmi, neaizsargātību un pielāgošanu ES dalībvalstīs.

Nākotnē ilgtspējīgas pilsētu attīstības plānu īstenošana būtu regulāri jāuzrauga un jānovērtē saskaņā ar IPMP pamatnostādnēm, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un pievienoto vērtību dzīves kvalitātei pilsētās un transporta pielāgošanai klimata pārmaiņām.