Ūdens resursu apsaimniekošana

Ūdens resursu apsaimniekošana

Galvenie vēstījumi

• Klimata pārmaiņas ietekmē ūdens apsaimniekošanu dažādos veidos, sākot ar nokrišņu daudzuma izmaiņām un līdz ar to plūdu un sausuma sezonālajiem un ikgadējiem modeļiem, ūdens pieejamību vai atšķaidīšanas spēju, un ietekmē mūsu veselību, saimniecisko darbību un (svaigas) no ūdens atkarīgas ekosistēmas.
• ES ir labi izstrādāta ūdens resursu apsaimniekošanas politika, kas aptver gan ūdens kvalitātes, gan kvantitātes pārvaldību. To īstenošanu, kas ir cieši saistīta ar ekosistēmās balstītiem pielāgošanās un dabā balstītiem risinājumiem, atbalsta tādi instrumenti kā Dabas ūdens saglabāšanas pasākumu rīks.
• Eiropas līmenī tiek veikts regulārs ūdens resursu apsaimniekošanas progresa novērtējums, pamatojoties uz valstu paziņoto informāciju. Šajos novērtējumos ir iekļauti arī klimata pārmaiņu (pielāgošanās) aspekti, bet secināts, ka šajā jomā ir vajadzīgi papildu centieni.

Ietekme un neaizsargātība

Ūdens resursu apsaimniekošana ietver ūdens kvalitātes un kvantitātes pārvaldību, kā arī hidromorfoloģiju un sedimentoloģiju. Saldūdens apsaimniekošana upēs, ezeros un gruntsūdeņos, grīvas ūdeņos, kā arī plūdu zonās vai infiltrācijas zonās ir būtiski elementi ekosistēmām, dzeramā ūdens apgādei un notekūdeņu apsaimniekošanai, kā arī daudzām ekonomikas nozarēm un sistēmām, tostarp lauksaimniecībai, transportam un enerģētikai.

Klimata pārmaiņas ietekmē ūdens apsaimniekošanu dažādos veidos, sākot ar nokrišņu daudzuma izmaiņām un līdz ar to plūdu un sausuma sezonālajiem un ikgadējiem modeļiem, ūdens pieejamību vai atšķaidīšanas spēju, un ietekmē mūsu veselību, saimniecisko darbību un (svaigas) no ūdens atkarīgas ekosistēmas.

Sīkāka informācija par piekrastes ūdeņu apsaimniekošanu ir atrodama lapā par piekrastes zonām.

Politikas satvars

2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, lai saldūdens būtu pieejams ilgtspējīgā veidā, ūdens izmantošana tiktu strauji samazināta un ūdens kvalitāte saglabāta, un uzsvērts risks, ka arvien biežāki un smagāki kļūst ekstremāli laikapstākļi, kas izraisa sausumu un plūdus un līdz ar to arī plašus ekonomiskos zaudējumus. Tāpēc klimata pārmaiņu ietekmes ņemšana vērā ES ar ūdeni saistītajās rīcībpolitikās ir īpaši svarīga.

2000. gadā pieņemtā Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), kas ir pirmais ES ūdens resursu politikas stūrakmens, ir vērsta uz ilgtermiņa ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir augsts ūdens vides aizsardzības līmenis, panākot labu ekoloģisko stāvokli visās ūdenstilpēs. Pašā direktīvā nav skaidras atsauces uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tomēr 2009. gadā ES dalībvalstis vienojās, ka ar klimatu saistītie apdraudējumi un pielāgošanās plānošana ir jāiekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP), kas izstrādāti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

2007. gadā pieņemtās ES Plūdu direktīvas (FD) mērķis ir saskaņoti novērtēt un pārvaldīt plūdus visā ES un tās īstenošanā tieši integrēt apsvērumus par klimata pārmaiņu ietekmi.  Dalībvalstīm ir jānovērtē plūdu risks savā teritorijā un jāsagatavo plūdu riska pārvaldības plāni (PRPP), kuros ņemta vērā klimata pārmaiņu ietekme.

Jautājumi par ūdens trūkumu un sausumu pirmo reizi tika risināti Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā "Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā" (2007. g.), lai virzītos uz ūdens patēriņa ziņā efektīvu un ūdeni taupošu ekonomiku. 2012. gadā tika publicēts paziņojums “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns”, kurā dalībvalstis tiek mudinātas labāk integrēt sausuma riska pārvaldību un klimata pārmaiņu aspektus savos turpmākajos UBAP un izstrādājot starpnozaru un daudzējādu apdraudējumu riska pārvaldības plānus. Jaunākais pasākums ūdens trūkuma mazināšanai ir jaunā regula par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām, kas pieņemta 2020. gadā un paredz jaunus noteikumus, lai stimulētu un atvieglotu ūdens atkalizmantošanu, galveno uzmanību pievēršot lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Turklāt saskaņā ar jauno pielāgošanās stratēģiju EK plāno palīdzēt samazināt ūdens izmantošanu, paaugstinot ūdens taupīšanas prasības produktiem, veicinot ūdens izmantošanas efektivitāti un taupīšanu un veicinot sausuma pārvaldības plānu plašāku izmantošanu, kā arī ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un zemes izmantošanu. Lai nodrošinātu dzeramā ūdens piegādi, pārskatītajā Dzeramā ūdens direktīvā tagad ir iekļauts apsvērums par klimata pārmaiņu ietekmi piegādes sistēmu riska novērtējumā. 2023. gadā tika pieņemta jauna Ūdens atkalizmantošanas regula, lai uzlabotu alternatīvu ūdensapgādi, kurā atkalizmanto ūdeni no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu, ir būtiski stiprināt zināšanu bāzi par klimata pārmaiņu ietekmi uz globālo hidroloģisko ciklu. IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība atjaunina šo satvaru, uzsverot dažādās sekas, kas saistītas ar cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu ietekmi ūdens nozarē. Tā vietā papildu riski, ietekme un neaizsargātība ūdens nozarē, kas saistīta ar globālo sasilšanu par 1,5 °C un 2 °C, ir ilustrēti citā IPCC īpašajā ziņojumā (Globālāsasilšana par 1,5 °C — Climate-ADAPT (europa.eu)).

Lai pielāgotu ūdens resursus klimata pārmaiņām, EK un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu zināšanu bāzi. Daudzi informācijas avoti ir apvienoti Eiropas Ūdens informācijas sistēmā (WISE).

Eiropas Vides aģentūra vairākos ziņojumos ir apvienojusi attiecīgo informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi Eiropā. 2016. gada ziņojumā par klimata pārmaiņām, ietekmi un neaizsargātību  aplūkota iepriekšējā un prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz ekosistēmām un sabiedrību, tostarp ietekme uz ūdens nozari. 2016. gada ziņojumā par plūdu riskiem un vides neaizsargātību galvenā uzmanība ir pievērsta palienes lomai aizsardzībā pret plūdiem, ūdens resursu apsaimniekošanā un dabas aizsardzībā. Tāpat arī 2020. gada ziņojums par Eiropas palienes liecina, ka dabiskās palienes palīdz sasniegt vairākus ES politikas mērķus. 2021. gadā publicētajā ziņojumā “Dabā balstīti risinājumi Eiropā” ir iekļauta nodaļa par ūdens resursu apsaimniekošanu.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir publicējis ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām Eiropā 2020. gadā, tostarp vairākas nodaļas, kas saistītas ar ūdens resursiem. Ziņojumā secināts, ka Dienvideiropā samazinās ūdens pieejamība un līdz ar to palielinās ūdens trūkums. Sausums notiks biežāk, ilgs ilgāk un kļūs intensīvāks Eiropas dienvidu un rietumu daļā, un klimata pārmaiņu dēļ, visticamāk, palielināsies upju un piekrastes plūdi. Šo pārskata ziņojumu papildina vairāki konkrētāki ziņojumi, kuros sniegta sīkāka informācija par dažādo ietekmi uz ūdens resursiem:

• Klimata pārmaiņas un Eiropas ūdens resursi
• Globālās sasilšanas un sausuma ietekme ES
• Globālā sasilšana un ekstremālu karstuma un aukstuma apstākļu ietekme uz cilvēkiem ES
• Pielāgošanās pieaugošajam piekrastes plūdu riskam ES klimata pārmaiņu apstākļos
• Pielāgošanās pieaugošajam upju plūdu riskam ES klimata pārmaiņu apstākļos

JRC 2018. gadā ir arī publicējis sausuma riska novērtēšanas un pārvaldības konceptuālo satvaru un nesen analizējis ūdens taupīšanas pasākumu ietekmi uz Eiropas ūdens resursiem, secinot, ka ir vajadzīgi vērienīgāki ūdens efektivitātes pasākumi, lai samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens resursiem. Turklāt JRC ir izstrādājis Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmu (EFAS), kas vairāk nekā 48 stundas iepriekš sniedz informāciju par iespējamiem plūdiem. Šo portālu izmanto ārkārtas situāciju pārvaldītāji visā Eiropā.

Izmantojot ES finansētās programmas, piemēram, “Apvārsnis 2020”, LIFE (vides un klimata politika) un Interreg, daudzas dalībvalstis ar dažādu projektu palīdzību uzlabo zināšanu bāzi par pielāgošanās stratēģijām, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas saistīti ar ūdeni. Šajā ziņā īpaši svarīgs ir gaidāmais hidroloģisko ekstremitāšu pieaugums, ko izraisīs klimata pārmaiņu ietekme. Piemēram, IMPREXprojektā projekta partneri izstrādāja inovatīvas pieejas un palīdzēja uzlabot spēju paredzēt un reaģēt uz turpmākiem hidroloģiskiem ekstremāliem notikumiem. OPERANDUM projekta mērķis ir samazināt hidrometeoroloģiskos riskus Eiropas teritorijās, kopīgi izstrādājot, kopīgi izstrādājot, ieviešot, testējot un demonstrējot inovatīvus zaļos un zilos/pelēkos/hibrīdos NbS. Projekta RECONECT mērķis ir strauji uzlabot Eiropas atsauces sistēmu attiecībā uz NbS hidrometeoroloģiskā riska mazināšanai, demonstrējot, atsaucoties, paplašinot un izmantojot liela mēroga NbS lauku un dabas teritorijās.

Daži projekti ir īpaši vērsti uz plūdu vai ūdens trūkuma pārvaldības uzlabošanu. Projekta SCOREwater mērķis ir ieviest digitālos pakalpojumus, lai uzlabotu notekūdeņu, lietus ūdeņu un plūdu pārvaldību nolūkā uzlabot pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām. Projekts LIFE UrbanStorm veicina integrētu pieeju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz stratēģijām un rīcības plāniem par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai palielinātu Igaunijas pašvaldību klimatnoturību, jo īpaši to spēju pārvaldīt pēkšņus plūdus. Ar projektu SPONGE 2020 tika izveidots rīkkopa, norādījumu kopums un pārrobežu rīcības plāns, lai atbalstītu ieinteresēto personu iesaisti un līdzdalības darbības saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām nolūkā labāk pārvaldīt pilsētu plūdus. Ūdens trūkuma problēma tiek risināta, piemēram, projektā W2W - Water to Water, kas veicina inovatīvu atsāļošanas sistēmu, lai risinātu ūdens trūkuma problēmu Vidusjūras reģionā, vai projektā DRYvER, kura mērķis ir izstrādāt stratēģijas, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz žāvējošiem upju tīkliem un pielāgotos tai, integrējot hidroloģiskās, ekoloģiskās (tostarp DBR), sociālekonomiskās un politiskās perspektīvas.

Sīkāka informācija par iepriekšējiem un notiekošajiem projektiem ir atrodama WISE portālā un CORDIS datubāzē.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

2020. gada decembrī tika publicēta jaunā daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam; tā sniedz vairākas finansējuma iespējas ūdenssaimniecības nozarē. Pētniecības un inovācijas projektus var finansēt no programmas “Apvārsnis Eiropa”. ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”atbalsta reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot finansējumu ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociēto dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumi arī var būt tiesīgi piedalīties, piemēram, kā novatori, kas piedāvā inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas var atrast Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

Papildu finansējums ir pieejams no LIFE vides un klimata pasākumu programmas, kas cita starpā ir vērsta uz to, lai panāktu pāreju uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un noturīgu ekonomiku un aizsargātu, atjaunotu un uzlabotu ūdens kvalitāti. Programma ietver apakšprogrammu “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un finansē inovatīvas tehnoloģijas, paraugprakses izstrādi un darbības, kas atbalsta reģionālā, daudzreģionālā vai valsts līmenī izstrādātu vides un klimata plānu īstenošanu. Finansējums ir pieejams arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas atbalsta sadarbības pasākumus starp dažādu dalībvalstu reģioniem (sk. Interreg programmas). Vēl viens svarīgs finansējuma avots ūdenssaimniecības nozarei ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas ir daļa no kopējās lauksaimniecības politikas un veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimatrīcību, kā arī atbalsta projektus, kas vērsti uz darbībām, kuru mērķis ir atjaunot, saglabāt un uzlabot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītas ekosistēmas, pozitīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību, augsni, ūdeni un gaisu.

Atbalsts īstenošanai

Lai atbalstītu pielāgošanās īstenošanu ŪPD UBAP, ir pieejams kopējās īstenošanas stratēģijas vadlīniju dokuments “Upju baseinu apsaimniekošana mainīgā klimatā”,lai nodrošinātu, ka UBAP tiek iekļauti ar klimatu saistīti apdraudējumi un pielāgošanās plānošana. Plānos vismaz jāparāda, i) kā klimata pārmaiņu prognozes ir ietekmējušas slodzes un ietekmes novērtējumu, ii) kā monitoringa programmas ir veidotas, lai atklātu klimata pārmaiņu ietekmi, un iii) kā izvēlētie pasākumi ir stabili attiecībā pret prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Ūdens resursu konceptuālo plānu ES līmenī tika sākta ūdens bilances veidošana, kas ir pavērusi ceļu precīzākai ūdens resursu noslodzes un nozaru/ģeogrāfisko atšķirību kvantitatīvai noteikšanai. Šajā kontekstā ir pieejami īpaši norādījumi par ūdens bilances piemērošanu. Turklāt Eiropas Dabas ūdens saglabāšanas pasākumu platforma ir platforma, kas atbalsta Eiropas vides politikas īstenošanu zaļās infrastruktūras jomā, lai palīdzētu sasniegt integrētus mērķus, kas saistīti ar dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu un ainavu veidošanu.

Turklāt NbS un zaļās infrastruktūras izmantošana tiek stingri veicināta ES līmenī. 2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir noteikts, ka DBR ir īpaši labi piemēroti, lai palielinātu klimatnoturību pret ietekmi uz ūdeni, un veicina to izmantošanu Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas īstenošanā.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

UBAP un PRPP pārvaldības plāni, kas sagatavoti, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Plūdu direktīvu, Eiropas dalībvalstīm ir jāpārskata, izmantojot sešu gadu ciklisku pieeju. Pēc katras atjaunināšanas Eiropas Komisijai ir jāpublicē ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par šo direktīvu īstenošanas gaitu. Šajos ziņojumos ir iekļauta informācija par to, kā dalībvalstis, izstrādājot plānus, ir ņēmušas vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Jaunākais ziņojums tika pieņemts 2021. gadā, un tas ir 6. Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas īstenošanas ziņojums. Attiecībā uz Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu Eiropas Komisija norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmes uzskaite joprojām ir svarīgs uzdevums nākamajos Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas ciklos. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu, izstrādājot pēdējos UBAP, ir ņēmušas vērā klimata pārmaiņas, klimatdrošināšanas metodikas efektivitāte nav skaidra un kopumā zaļā infrastruktūra un ūdens aiztures pasākumi netiek pietiekami izmantoti.  Pirmajā PL īstenošanas ciklā liela daļa dalībvalstu ir apsvērušas vismaz dažus klimata pārmaiņu aspektus, bet nav padziļināti pievērsušās to ietekmei. Pamatlēmums prasa lielāku uzmanību pievērst klimata pārmaiņu ietekmei, sākot no otrā cikla. Ziņojumā, piemēram, ieteikta ciešāka koordinācija ar nacionālajām pielāgošanās stratēģijām.