INTERREG projekti

Interreg programmas mērķis

Interreg  ir Eiropas teritoriālās sadarbības programma, kas ir saistīta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). Tā ir viena no daudzajām Eiropas reģionālās politikas finansēšanas programmām, piemēram, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda programmas. Interreg mērķis ir veicināt visas Savienības harmonisku ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību. Programmas uzmanības centrā ir pārrobežu sadarbības stiprināšana, un tā nodrošina satvaru kopīgu darbību īstenošanai un politikas apmaiņai starp dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm. Daudzas dalībvalstis, reģioni un pilsētas ir izmantojušas Interreg, lai finansētu plānošanu un īstenošanu saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Struktūra

Pirmā Interreg programma tika uzsākta 1990. gadā (Interreg I (1990–1993)), un tai sekoja Interreg II (1994–1999), Interreg III (2000–2006), Interreg IV (2007–2013) un Interreg V (2014–2020). 2021.–2027. gada programma (Interreg VI) ir strukturēta šādi:

1. Interreg A – Pārrobežu: uzlabot pārrobežu sadarbību starp NUTS III reģioniem no vismaz divām dažādām dalībvalstīm, kas atrodas tieši pie robežām vai tām blakus. Interreg A var izmantot, lai ieguldītu inovācijā, veselības aprūpē, izglītībā, nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē. No šīs programmas var finansēt riska novēršanu un reaģēšanu ārkārtas situācijās, kas ir daļa no pielāgošanās klimata pārmaiņām.
2. Interreg B – transnacionāls: uzlabot transnacionālo sadarbību starp vairāku valstu reģioniem, izstrādājot kopīgu pieeju, lai risinātu kopīgus jautājumus tādās jomās kā inovācija, vide, pieejamība, telekomunikācijas, pilsētu attīstība. 2021.–2027. gada plānošanas periodā 14 transnacionālās sadarbības programmas turpinās atbalstīt plašāka mēroga sadarbības pasākumus Eiropā un ārpus tās. Lai uzzinātu vairāk par to, kā klimata pārmaiņas ir iestrādātas starpvalstu Interreg programmās, noklikšķiniet šeit.
3. Interreg C – Tīklošana: uzlabot starpreģionu sadarbību, lai izveidotu tīklus labas prakses attīstīšanai un pieredzes apmaiņas un nodošanas veicināšanai veiksmīgos reģionos. 2021.–2027. gada plānošanas periodā Interreg C aptver trīs starpreģionālās sadarbības programmas (Interreg EUROPE, INTERACT un ESPON), kuru mērķis ir palielināt politikas veidotāju spēju izstrādāt un īstenot labāku reģionālo politiku.
4. Interreg D – Tālākie reģioni: jaunās D sadaļas, kas īpaši izveidota tālākajiem reģioniem, mērķis ir ļaut tiem pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām. D daļa attiecas uz četriem ģeogrāfiskajiem apgabaliem: Amazone, Karību jūras reģions, Vidusatlantija/Gvinejas līcis (MAC), Indijas okeāns, Mozambikas kanāls. Lai uzzinātu vairāk par to, kā klimata pārmaiņas ir iestrādātas Interreg programmās tālākajiem reģioniem, noklikšķiniet šeit.

Turklāt 2021.–2027. gadā pārrobežu sadarbību (CBC) starp ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm reglamentē ES kohēzijas politika, un programmas ir pilnībā daļa no Interreg programmas, kas pazīstama kā “Interreg NEXT”. Sadarbība ar kandidātvalstīm notiek, izmantojot Interreg IPA (Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu), kas organizēts 14 programmās, kuras aptver sadarbību 212 reģionos.

Lai iegūtu atjauninātu pārskatu par Interreg projektiem, pārbaudiet Interreg tīmekļa vietni vai apmeklējiet datubāzi Keep, kas ietver meklēšanas funkcijas transnacionāliem reģioniem, pārrobežu un starpreģionāliem projektiem un tālākajiem reģioniem.

Interreg budžets, mērķi un prioritātes 2021.–2027. gadam

Interreg VI budžets ir aptuveni 10 miljardi EUR, kas ieguldīti vairāk nekā 100 sadarbības programmās pāri robežām gan ES, gan ārpus tās. Aptuveni EUR 6,7 miljardi ir piešķirti 73 pārrobežu sadarbības programmām (A sadaļa), EUR 2,3 miljardi — 14 transnacionālās sadarbības programmām (B sadaļa), EUR 500 miljoni — starpreģionu sadarbības programmām (C sadaļa) un EUR 300 miljoni — tālākajiem reģioniem (D sadaļa).

Budžetam būtu jāveicina piecu ES kohēzijas politikas politikas mērķu sasniegšana un vēl divu Interreg konkrēto mērķu sasniegšana:

• Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa (1. PM)
• Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē (PM2)
• Ciešāk savienota Eiropa (3. PM)
• Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa (4. PM)
• Pilsoņiem tuvāka Eiropa (5. PM)
• Labāka sadarbības pārvaldība (ISO1)
• Drošāka un aizsargātāka Eiropa (ISO 2)

Paredzams, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām tiks īpaši risināta projektos, ko finansē saskaņā ar PM Nr. 2. Pielāgošanos veicinoši nosacījumi ir sagaidāmi arī no PR4 un ISO1.