5.4 Pievēršanās klimata pārmaiņām, pielāgojoties tām un mazinot tās

Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, un pielāgošanās klimata pārmaiņu radītajiem riskiem ir divas savstarpēji papildinošas pieejas klimata pārmaiņu problēmas risināšanai. Tā kā gan klimata pārmaiņu mazināšana, gan pielāgošanās tām ir vērsta uz vienu un to pašu ietekmes cēloni, tām ir jāstrādā integrēti, lai sekmīgi sasniegtu savus attiecīgos mērķus. Turklāt dažādi pielāgošanās pasākumi var palīdzēt sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus un otrādi, tādējādi maksimāli palielinot iespējamos papildu ieguvumus.

Lēmumu par ietekmes mazināšanu vai pielāgošanu parasti pieņem dažādos pārvaldības līmeņos un dažādas lēmumu pieņēmēju grupas. Galvenā atšķirība starp šīm divām politikas jomām ir tā, ka klimata pārmaiņu mazināšanas centieni palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, savukārt pielāgošanās centieni palīdz palielināt noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.  Lai tos saskaņotu, ir ļoti ieteicams pielāgošanās plānošanas un īstenošanas ciklā iesaistīt ieinteresētās personas, kas pārstāv klimata pārmaiņu mazināšanas plānošanu un īstenošanu, lai nodrošinātu pastāvīgu atgriezenisko saiti un kontrolpārbaudi (sk. arī 1.3. un 1.6. posmu).

Lai noteiktu mijiedarbību starp klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, var būt noderīgi šādi apsvērumi:

• Vai pielāgošanās pasākumi ietekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus? Piemēram, dažiem pielāgošanās pasākumiem var būt nepieciešams palielināt enerģijas patēriņu; izvēloties izmantot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtu enerģiju, būs iespējams panākt mazāk negatīvu kompromisu ar klimata pārmaiņu mazināšanu.

• Vai klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi ietekmē pielāgošanās mērķus? Piemēram, apmežošana, kuras mērķis ir palielināt oglekļa sekvestrēšanu kā mazināšanas pasākumu neauglīgā reģionā, var radīt lielāku pieprasījumu pēc ierobežotiem un sarūkošiem ūdens resursiem, tādējādi ierobežojot pielāgošanās potenciālu. Konkurence par zemes resursiem var rasties arī starp ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem. Tāpēc integrēta plānošana ir ļoti ieteicama, lai noteiktu visizdevīgāko ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumu kombināciju.

• Vai ir citi procesi, kas ietekmē gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās darbības? Tie varētu būt procesi dažādās politikas un lēmumu pieņemšanas jomās, kas var netieši ietekmēt gan klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos tām, piemēram, zemes izmantošanas un pilsētu telpiskā plānošana, ūdens resursu plānošana, katastrofu riska pārvaldība, stratēģiskās attīstības plānošana, budžeta apsvērumi, infrastruktūras projekti, veselības un sociālā politika utt. Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās apsvērumu integrēšana (sk. 5.3. posmu)visās attiecīgajās lēmumu pieņemšanas jomās ir būtiska, lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādajiem stratēģiskajiem mērķiem.

• Vai ir lēmumi, kas uzlabo līdzieguvumus vai rada kompromisus starp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu? Tie varētu būt lēmumi, kas tieši attiecas gan uz pielāgošanos, gan uz mazināšanu, tomēr tajos nav skaidri ņemti vērā līdzieguvumi un kompromisi, piemēram, attiecībā uz ūdens sadali starp hidroenerģiju un patēriņu, budžeta piešķīrumiem mazināšanas un pielāgošanās darbībām, uzraudzības sistēmām, kas aptver gan pielāgošanos, gan mazināšanu, lēmumiem par atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, kas nelīdzsvaroti atbalsta vai nu mazināšanu, vai pielāgošanos. Visos gadījumos, kad tiek pieņemti lēmumi, kas tieši ietekmē gan pielāgošanos, gan ietekmes mazināšanu, ir ļoti ieteicams izveidot mehānismus, lai skaidri risinātu mijiedarbību.

Galvenie pilsētu sektori, kuros ir vislielākā sinerģija starp pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, ir telpiskā plānošana, enerģētika un būvniecība/ēkas (sk. 2.3. posmu).

Lai pienācīgi risinātu šos starpsavienojumu aspektus, klimata pārmaiņu mazināšanas apsvērumi ir jāiekļauj visā pielāgošanās ciklā, jo īpaši tad, kad tiek apzinātas, novērtētas un izvēlētas pielāgošanās iespējas (sk. 3. un 4. posmu). Izstrādātajā pielāgošanās stratēģijā un rīcības plānā (sk. 5.1. soli)būtu jāpievēršas arī mijiedarbībai un sinerģijai ar klimata pārmaiņu mazināšanas centieniem.