Plūdu pārvaldības plānu pielāgošana

Lai īstenotu ES Plūdu direktīvu, ir jāizveido sabiedrības līdzdalības mehānismi, kas nodrošinātu iedzīvotāju iesaistīšanos plūdu pārvaldības ciklā. Visi novērtējumi, kartes un plāni, kas sagatavoti saskaņā ar Plūdu direktīvu un Ūdens pamatdirektīvu, ir jādara pieejami sabiedrībai un jāaugšupielādē kopējā digitālajā repozitorijā WISE, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra.

PRPP ir aicināts sniegt ieguldījumu no dažādiem iestāžu līmeņiem (valsts un reģionālajiem) un no plaša kompetenču kopuma. Tika izmantoti dažādi apspriešanās kanāli ar sabiedrību un ieinteresētajām personām, un kopumā pirmo PRPP sagatavošanā (kas bija jāpabeidz līdz 2015. gadam) tika iesaistīts plašs ieinteresēto personu loks. No attiecīgajām ieinteresētajām personām ļoti svarīga ir arī privāto subjektu iesaiste, jo ļoti bieži PRPP paredzēto pasākumu īstenošana tieši vai netieši ietekmē privātos īpašumus.

Dažos gadījumos Pārtikas direktīvas īstenošana ir palīdzējusi uzlabot un stiprināt koordinācijas un sadarbības trūkumu starp dažādām nozarēm (piemēram, aizsardzība pret plūdiem, ārkārtas situāciju plānošana, civilā aizsardzība, telpiskā plānošana, apdrošināšana, upju atjaunošana), lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām, kas darbojas dažādos telpiskajos mērogos. Neraugoties uz tik nozīmīgiem centieniem, koordinācijas trūkums starp dažādiem tematiem un jo īpaši starp PRPP un valstu pielāgošanās stratēģijām vai plāniem joprojām ir būtiska plaisa plūdu riska dalītajā pārvaldībā.

Plūdu kartēšanas procesa rezultātā tika kartēta un novērtēta daudzu Eiropas ūdensteču un piekrastes teritoriju neaizsargātība, tādējādi sniedzot ļoti noderīgas zināšanas plūdu apdraudēto teritoriju pārvaldībai. Tomēr PRPP pirmajā ciklā plūmju plūdu risks (sakarā ar spēcīgām lietusgāzēm, kas pārsniedz augsnes infiltrācijas spēju) netika uzskatīts par vienlīdz būtisku, un tā novērtējums bija mazāk detalizēts salīdzinājumā ar upju un piekrastes riska novērtējumu.

Galvenie ierobežojumi saistībā ar PRPP ir datu pieejamība un cilvēkresursi un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai īstenotu plūdu kartēšanas un novērtēšanas procesu, ņemot vērā arī klimata pārmaiņu prognozes.

Plūdu direktīvā ir pieņemts upju baseinu mērogs kā pārvaldības vienība un izmantota daudzlīmeņu pieeja mērķu un standartu noteikšanai, kas ir pozitīvs adaptīvas pārvaldības atribūts, jo īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņas. Tomēr tas, ka tiesību sistēmā nav oficiāli iestrādātu pienācīgu instrumentu, kas atbalstītu sadarbības mehānismu, varētu ierobežot pārrobežu sadarbību. Turklāt atšķirības tiesiskajā regulējumā, politiskajos uzskatos par plūdu riska pārvaldību un ekonomiskajā, sociālajā un fiziskajā vidē var kavēt pienācīgu koordināciju un sadarbību starp mērogiem.

Plūdu riska pārvaldības plāna sagatavošana parasti notiek pēc sešu gadu plānošanas cikla, kurā jāiesaista visdažādākie eksperti, tostarp zemes un piekrastes plānotāji, hidrologi, modelētāji, vides zinātnieki, inženieri u. c. Resursi un laiks, kas jāvelta plāna izstrādei, ir atkarīgs no analīzes mēroga, plāna stratēģiskajiem mērķiem un mērķrādītājiem, kā arī no datu un rīku pieejamības to analīzei. Ņemot vērā tās nozīmi, īpaši resursi ir jāatvēl arī ieinteresēto personu iesaistīšanai un apspriešanai.

ES Plūdu direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānovērtē, vai plūdu riskam ir pakļautas teritorijas, kas atrodas tuvu ūdenstecēm un krasta līnijām, jākartē plūdu apmērs, apdraudētie aktīvi un cilvēki šajās teritorijās un jāveic atbilstoši un koordinēti pasākumi, lai samazinātu šo plūdu risku. Direktīvā arī noteikts, ka dalībvalstīm jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme uz plūdu apmēru, biežumu un vietu un tādēļ šāda ietekme jāiekļauj plūdu riska novērtējumā, aizsardzībā, novēršanā un sagatavotībā.

Papildus PRPP klimata pārmaiņu un ilgtermiņa norišu ietekme uz plūdu gadījumiem ir daļa no 2. daļas pirms plānošanas procesa un ziņošanas prasībām: gan sākotnējā plūdu riska novērtējumā, gan plūdu apdraudējuma un riska kartēs būtu skaidri jānorāda, kā klimata pārmaiņas ir (vai nav) iekļautas kartētajos scenārijos.

Plūdu direktīvu īsteno saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, jo īpaši koordinējot plūdu riska pārvaldības plānus un upju baseinu apsaimniekošanas plānus un koordinējot sabiedrības līdzdalības procedūras šo plānu sagatavošanā. Abas direktīvas nostiprina sabiedrības tiesības piekļūt šai informācijai un piedalīties plānošanas procesā. Lai atbalstītu šo koordināciju,tika sagatavots atsevišķs vadlīniju dokuments “Upju baseinu apsaimniekošana mainīgā klimatā”.

Plūdu riska pārvaldības plāna sagatavošanas pamatā ir trīs galvenie posmi, no kuriem katrs ilgst divus gadus: i) sākotnējais plūdu riska novērtējums (PFRA); ii) iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartēšana, iii) plūdu riska pārvaldības plānu (PRPP) izstrāde. Plāna īstenošanas laiks ir ļoti atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem un mērķrādītājiem un ar tiem saistītajiem apzinātajiem pasākumiem.

Plūdu riska pārvaldības plāni ir jāpārskata ik pēc sešiem gadiem saskaņā ar Plūdu direktīvu. Attiecībā uz īstenošanu plānos iekļauto konkrēto pasākumu ilgums ir atkarīgs no pasākumu tipoloģijas, kas svārstās no mēnešiem līdz desmitgadēm.