Pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšana piekrastes zonas pārvaldības plānos

Ieinteresēto personu iesaistīšana un līdzdalība ir daži no IPZP procesa pamatprincipiem un prasībām. 2002. gada ES ieteikumā par IPZP ir uzsvērts, cik svarīgi ir iesaistīt visas puses un visus attiecīgos līmeņus (tostarp valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, uzņēmējus, sociālos dalībniekus, nevalstiskās organizācijas, organizācijas, kas pārstāv vietējās kopienas, pētniecības iestādes utt.) IPZP procesā un saistīto stratēģiju un plānu izstrādē. Ieinteresēto personu līdzdalību uzskata par transversālu darbību, kas attiecas uz visiem IPZP procesa posmiem; tādēļ ir ļoti svarīgi to izveidot jau agrīnā posmā. Daži IPZP procesa aspekti ir īpaši svarīgi ieinteresēto personu līdzdalībai, t. i., datu un informācijas apmaiņa, kopīga vienošanās par stratēģiskajiem mērķiem un nākotnes redzējumu, vienprātības veidošana par IPZP stratēģijām un plāniem un to pieņemšana sabiedrībā, pārredzama komunikācija, IPZP īstenošanas uzraudzība un pielāgošana. Piekrastes politiku, stratēģiju un plānu var sekmīgi īstenot tikai tad, ja tiek nodrošināta pilnīga ieinteresēto personu līdzdalība un atbalsts.

Ir daudz dažādu veidu, kā sabiedrība var piedalīties IPZP, tostarp:

• sabiedrības informēšana par IPZP procesu, mērķiem un progresa rezultātiem;

• palielināt sabiedrības informētību un izstrādāt apmācības iespējas par piekrastes jautājumiem un ICZM principiem;
• ieinteresēto personu iesaistīšana tādu lēmumu sagatavošanā, kas veido IPZP stratēģiju un/vai plānu;
• Stratēģisku alianšu vai partnerību veidošana starp dažādiem tematiem (piemēram, vietējām iestādēm, ekspertiem un vietējām kopienām), lai veicinātu un īstenotu ICZM.

Pārrobežu sadarbība ir ļoti ieteicama ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu robežvalstu izstrādāto IPZP stratēģiju un plānu saskaņotību un koordināciju, bet arī lai dalītos un apvienotu resursus un kompetenci pārrobežu jautājumu risināšanā, piemēram: ierobežoto resursu ilgtspējīga pārvaldība (piemēram, zemūdens smilšu atradnes, kas ir stratēģiski resursi pludmales barošanai dažās jūras teritorijās), zivju krājumu saglabāšana baseina vai apakšbaseina līmenī, aizsargājamo piekrastes un jūras teritoriju tīklošana, kopīga ekonomiskā redzējuma un stratēģiju izstrāde, lai veicinātu ieguldījumus ilgtspējīgā attīstībā utt. Sabiedrības līdzdalība var nozīmēt vairāk laika lēmuma pieņemšanai, bet tā var veicināt rentablāku procesu un sniegt pieņemamas izvēles.

Galvenie IPZP panākumu faktori attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām piekrastes teritorijās ir noteikti dažos tās galvenajos principos un pieejās, t. i.: 

• (Koordinācija starp administrācijām un kompetenču integrācija ārpus nozaru sadrumstalotības;
• pārrobežu sadarbība kopīgos pārrobežu jautājumos;
• ieinteresēto personu iesaistīšana un sabiedrības līdzdalība, jo īpaši, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu IPZP stratēģijai un plānam;

• ilgtermiņa skatījums un adaptīva pārvaldības pieeja;
• Vispārēja satvara nodrošināšana, ko var pielāgot vietējām īpatnībām un dažādiem mērogiem (no valsts līdz vietējam). 

ICZM var veicināt ar iniciatīvām, kas veicina labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Svarīgi instrumenti, kas darbojas šajā virzienā, ir ICZM platforma, ko pārvalda UNEP/MAP PAP RAC (jo īpaši Vidusjūras reģionam), un JTP platforma (Eiropas līmenī). Saskaņā ar ziņojumu “Ceļšuz reģionālu satvaru IPZP īstenošanai Vidusjūras reģionā 2017.–2021. gadā”elementi, kas var negatīvi ietekmēt IPZP procesu, kavējot tā reālu īstenošanu, ir šādi:

• pārvaldības aspekti, piemēram, politiskās apņemšanās trūkums, kopīga redzējuma un prioritāšu trūkums, atzītas vadības trūkums, koordinācijas trūkums.
• juridiskie un institucionālie aspekti; nepieciešamība pielāgot valsts tiesību aktus, lai racionalizētu IPZP, valsts stratēģiju trūkums, saskaņotības trūkums starp valsts un reģionālajiem tiesību aktiem;

• informācija un zināšanas; kopīgu datubāzu, ĢIS rīku un platformu trūkums, ierobežota piekļuve esošajai informācijai un zināšanām;
• spējas un prasmes; nepieciešamība apmācīt IPZP ieinteresētās personas, speciālo zināšanu trūkums.

Labāka izpratne par konkrētiem sociālekonomiskiem ieguvumiem (papildus vispārzināmiem un vieglāk uztveramiem vidiskiem ieguvumiem) un to demonstrēšana, jo īpaši vietējām piekrastes kopienām, stiprinātu IPZP procesu reālu īstenošanu un IPZP stratēģiju un plānu plašu pieņemšanu.

ICZM stratēģiju un plānu izstrādes un īstenošanas izmaksas ir ļoti specifiskas konkrētai vietai atkarībā no darbības jomas, pieņemtās pieejas, apsvērtā telpiskā mēroga, ICZM procesā īstenotajiem posmiem utt. Kopš 1985. gada UNEP/MAP PAP RAC ir koordinējusi Piekrastes teritoriju pārvaldības programmu (CAMP),kuras mērķis ir īstenot praktiskus piekrastes pārvaldības projektus atsevišķās Vidusjūras piekrastes teritorijās, piemērojot ICZM kā galveno satvaru un tādējādi veicinot Protokola par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību īstenošanu Vidusjūras valstīs. Projektu vidējais budžets ir 300 000 EUR, ko nodrošina Vidusjūras trasta fonds un valstu, reģionālie un vietējie fondi. 

Galvenais paredzamais ieguvums ir piekrastes telpas un ar to saistīto sauszemes un jūras resursu ilgtspējīga pārvaldība. Tas nozīmē līdzsvaru starp dažādiem mērķiem un vajadzībām, piemēram: ekonomiskā attīstība, tostarp ieguvumi vietējām kopienām, sociālie ieguvumi, kas nodrošina, ka piekraste ir pievilcīga un droša vieta, kur cilvēki dzīvo un strādā, piekrastes vides kvalitātes aizsardzība un piekrastes dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Paredzams, ka IPZP pārsniegs kompetenču sadrumstalotību un aktīvi veicinās integrāciju starp nozarēm un dažādām pārvaldes iestādēm. Pamatojoties arī uz Ourcoast projekta publikāciju “Socio-economicbenefits from ICZM practices around Europe”, var identificēt šādus ICZM pārvaldības un sociālekonomiskos ieguvumus:

• uzlabota datu un informācijas apmaiņa, iespējams, samazinot datu vākšanas un iegūšanas izmaksas;
• izmaksu samazinājums, kas saistīts ar koordinācijas trūkumu starp dažādām iestādēm;
• uzlabota lēmumu pieņemšana un saskaņotāka piekrastes telpiskā plānošana, kas var arī paātrināt birokrātiskās procedūras un uzlabot investīciju vidi;

• gar piekrasti notiekošo cilvēka darbību (tostarp dabas aizsardzības) konfliktu un ar tiem saistīto pārejas izmaksu samazināšanās un iespējama sinerģijas kapitalizācija vienas un tās pašas piekrastes telpas izmantošanā;
• uzlabota vides kvalitātes saglabāšana, dabas aizsardzība un piekrastes un jūras resursu saglabāšana, kas ir dažu piekrastes saimniecisko darbību (piemēram, zvejniecības un akvakultūras vai peldvietu un dabas tūrisma) pamats;
• piekrastes kopienu sociālekonomiskā ilgtspēja;
• labāk sagatavoties klimata pārmaiņām un tādējādi samazināt pielāgošanās izmaksas.

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2002/413/EK ir noteikti IPZP pieejas vispārīgie principi. Tā veicina valsts IPZP stratēģiju izstrādi un pārrobežu sadarbību piekrastes teritoriju plānošanā un pārvaldībā. Komisija 2013. gada martā sāka iniciatīvu, ierosinot direktīvu, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru (EKCOM(2013) 133),kuras mērķis ir veicināt jūras un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Galīgi apstiprinātajā direktīvā, ar ko izveido Eiropas jūras telpiskās plānošanas satvaru, galvenā uzmanība ir pievērsta JTP, nevis skaidri aplūkotai IPZP. Tomēr direktīvā ir uzsvērts, cik svarīgi ir apsvērt sauszemes un jūras mijiedarbību. Konkrētāk, 7. pantā ir noteikts: "Lai ņemtu vērā sauszemes un jūras mijiedarbību saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ja tā pati par sevi nav daļa no jūras telpiskās plānošanas procesa, dalībvalstis var izmantot citus formālus vai neformālus procesus, piemēram, integrēto piekrastes pārvaldību. Rezultātu dalībvalstis atspoguļo savos jūras telpiskajos plānojumos.”

Pēc tam, kad 2011. gada 24. martā sešas valstis (tostarp Eiropas Savienība) ratificēja Barselonas konvencijas Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, tas stājās spēkā. Šis solis nozīmēja, ka protokols kļuva par daļu no ES tiesību aktiem un kļuva juridiski saistošs Vidusjūras reģiona valstīm. “Kopējaisreģionālais satvars (KZP) IPZP” (2019. gads)ir stratēģisks instruments, kura mērķis ir atvieglot IPZP protokola īstenošanu saskaņā ar kopējiem principiem. Ar KZP tiek ieviesta jūras telpiskā plānošana (JTP) kā galvenais instruments un process IKZP īstenošanai piekrastes zonas jūras daļā un jo īpaši tās ilgtspējīgai plānošanai un pārvaldībai.

Parasti ICZM stratēģijas un plānaizstrādei var būtnepieciešami 2-4 gadi. 

IPZP plānu pamatā ir ilgtermiņa redzējums, jo īpaši, ja tiek skaidri apsvērtas klimata pārmaiņas. Plānos parasti ir ierosināti pasākumi 10–15 gadu laikposmam, tostarp īstermiņa (1–2 gadi), vidēja termiņa (2–5 gadi) un ilgtermiņa pasākumi. Paredzētajiem risinājumiem ir jābūt pielāgojamiem nenoteiktībai, un plāns ir periodiski jāpārskata saskaņā ar jaunākajām zināšanām par piekrastes dinamiku unc limatepārmaiņu scenārijiem.