Klimatdrošināti standarti ceļu projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai

Autotransports ir būtisks ekonomikai un sabiedrībai visā pasaulē. 2017. gadā autotransports ES 28 dalībvalstīs veidoja 73,3 % no kopējā sauszemes kravu pārvadājumu apjoma un 80,1 % no pasažieru pārvadājumu apjoma. Lai nodrošinātu autoceļu tīkla nepārtrauktu pieejamību, ir jāveic pasākumi, lai palielinātu autotransporta infrastruktūras noturību pret ekstrēmiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņām, kam vienlaikus un sinerģijā būtu jārisina citas problēmas, ar kurām saskaras autotransports, piemēram, tā pakāpeniska izaugsme un transporta oglekļa intensitātes samazināšanās saskaņā ar oglekļneitrālu stratēģiju. 

Efektīvs veids, kā palielināt autotransporta noturību, ir noteikt, izstrādāt vai pārskatīt un pēc tam īstenot būvniecības un projektēšanas standartus. Šīs darbības būtu jāiekļauj standartizētā un labi aprakstītā procesā, kura mērķis ir palielināt ceļu tīkla vispārējo noturību. Ceļu infrastruktūras pielāgošanas satvars ir aprakstīts un izmēģināts projektā ROADAPT (Ceļi šodienai, pielāgoti rītdienai). Pielāgošanās satvars ir aplūkots arī PIARC ziņojumā (2015), kurā noteikti četri galvenie posmi: 

1. Apjoma, mainīgo lielumu, risku un datu apzināšana, galveno uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu scenārijiem konkrētajā teritorijā un ceļu aktīvu pakļautībai klimata pārmaiņām un to jutīguma analīzei. 
2. Risku novērtēšana un prioritāšu noteikšana. Šis posms ietver neaizsargātības analīzi, ko veic, lai noteiktu ceļu infrastruktūras kritiskos elementus. 
3. Pielāgošanās risinājumu un stratēģiju izstrāde un atlase. Šajā posmā ieskicē 1. un 2. posmā apzināto pielāgošanās reakciju apzināšanu, atlasi un prioritāšu noteikšanu. 
4. Rezultātu integrēšana lēmumu pieņemšanas procesos. Proti, 1.–3. posma rezultāti būtu efektīvi jāiekļauj aktīvu pārvaldības uzņēmumos, ieguldījumu plānos, satiksmes pārvaldības stratēģijās un citos stratēģiskajos dokumentos un standartos. 

Autotransporta aktīvus, kuriem nepieciešami pārskatīti pārbaudīti standarti, var iedalīt šādās kategorijās. 

Ceļu segums 

Galvenie ar klimata pārmaiņām saistītie riski ceļa virsmai atkarībā no klimatiskās zonas ir ārkārtējs karstums un insolācija, biežākas spēcīgas lietusgāzes un temperatūras svārstības ap sasalšanas punktu. 

Ļoti augsta temperatūra izpaužas kā paaugstināts asfalta gruntēšanas, pietvīkuma un bitumena virsmu asiņošanas un/vai plaisāšanas risks. Palielinoties asfalta maisījuma temperatūrai, saistvielas fāze zaudē stingrību, un statiskās vai dinamiskās satiksmes slodzes izraisītās neatgriezeniskās deformācijas uzkrājas ātrāk. Iespējamie risinājumi ir šādi: 

• bitumena maisījuma konstrukcijas pielāgošana (izmantojot saistvielas ar augstāku mīkstināšanas punktu, tostarp bitumena polimēru modifikāciju, stiprāka agregāta skeleta izvēli); 

• seguma konstrukcijas pielāgošana (elastīga, puscieta un cieta/kompozīta konstrukcija); 

• Lielāka betona izmantošana, pateicoties tā augstākai temperatūras izturībai un citām priekšrocībām (ilgāks kalpošanas laiks, iespēja palielināt slodzi, mazāka nepieciešamība pēc apkopes), lai gan nedaudz augstākas iegādes izmaksas. 

• Betona seguma maisījuma konstrukcijas maiņa, lai samazinātu nepieciešamo ūdens daudzumu. 

• Palielināt ceļa seguma atstarojumu (albedo), piemēram, izmantojot spilgtus, krāsainus elementus uz ceļa vai ceļa seguma atstarojošus pārklājumus. 

• Dzesēšanas ietves ar ūdeni. 

Intensīvu nokrišņu biežuma palielināšanās primārā ietekme ietver ūdens bojājumus asfaltam, zemāku seguma slāņu samazinātu nestspēju un samazinātu drošību un komfortu lietotājam (mazāka berze, mazāks komforts). Iespējamās pielāgošanās reakcijas, līdzīgi kā temperatūras svārstību un biežāku sasalšanas/atkušanas ciklu gadījumā, ir šādas: 

• Caurlaidīgu/rezervuāra ietvju izmantošana. Ūdens tiek uzglabāts ietves konstrukcijā un iefiltrēts augsnē vai izvadīts ar drenāžas sistēmu. 

• Izmanto porainus virsējos slāņus, kas var atvieglot ūdens novadīšanu uz ceļa malām un novērst akvaplanēšanu. 

• Betona virsmām ieteicams lielāks cementa saturs un zemāka ūdens cementa attiecība. 

• Tādu hidrofobu pārklājumu izstrāde, kas piemēroti izmantošanai mikromehāniskajā un/vai ietvju seguma līmenī. 

Ceļu drenāžas sistēmas 

Drenāžas sistēmas jauda būtu jāpielāgo ekstremālu lietusgāžu lielākai intensitātei un biežumam un jāpapildina ar ūdens aiztures iekārtām (piemēram, aizsprostiem, rezervuāriem) un strukturāliem aizsardzības pasākumiem (daikiem, uzbērumiem). Caurteku konstrukcija jāpielāgo tā, lai īsā laikā tajās varētu uzņemt lielāku ūdens daudzumu. Nosakot drenāžas sistēmas jaudas plānojumu, būtu jāizmanto intensitātes, ilguma un frekvences līknes (IDF līknes), ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi un atjauninot šīs IDF līknes ar nokrišņu īpašībām, kas prognozētas turpmākajos klimata scenārijos. 

Tilti un līdzīga infrastruktūra 

Galvenās klimata pārmaiņu problēmas, kas saistītas ar esošo tiltu konstrukciju projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu, ir biežāki plūdi, lielāka upju izplūde, erozija un nogāžu nestabilitāte un temperatūras svārstības. Pašlaik izmantotie tiltu konstrukciju standarti liecina par ievērojamu izturību pret šiem efektiem; tomēr turpinās jaunu klimatnoturīgu standartu izpēte. 

Veģetācija gar ceļiem 

Veģetācija gar ceļiem veicina vides aizsardzību, jo īpaši samazinot troksni un piesārņojumu, un tai var būt arī pielāgošanās funkcija, piemēram, aizsargājot ceļu no tiešiem saules stariem. No otras puses, nepareiza veģetācijas izmantošana gar ceļu var būt satiksmes traucējumu riska faktors ekstremālu laikapstākļu gadījumā un var ietekmēt arī ceļu satiksmes drošību. Tāpēc ieteikumi veidot klimatnoturīgus ceļus ietver nobriedušu koku aizstāšanu ar dzīvžogiem (izmantojot elastīgus kokaugus, kas ir piemēroti un vairāk pielāgoti konkrētai klimata zonai) un veģetācijas stādīšanu pietiekamā attālumā no ceļa. 

Klimata pārmaiņas ietekmēs arī ceļu uzturēšanu, kas tāpēc ir jāņem vērā, veidojot pret klimata pārmaiņām noturīgu ceļu infrastruktūru. Uzmanība jāpievērš visiem uzturēšanas pakalpojumiem, piemēram, drenāžas sistēmu tīrīšanai un uzturēšanai, vētras radīto bojājumu novēršanai, ceļu tīrīšanai, suku apgriešanai un sniega un ledus noņemšanai. Pielāgošanās pasākumu efektivitāti un apkopes plānošanu var pienācīgi papildināt ar satiksmes telemātikas elementiem, jo īpaši tiešsaistes kamerām, meteoroloģiskajām stacijām, ceļa slodzes sensoriem un progresīvām telemātikas sistēmām, kas spēj regulēt satiksmes plūsmu un novērst satiksmes sastrēgumus. 

Autotransporta pielāgošana ir daļa no risinājumiem, lai nodrošinātu piegādes ķēžu nepārtrauktību uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarē. Minētie klimata pārmaiņu riski ietekmē ar transportu saistītās piegādes ķēdes nepārtrauktību. Piegādes ķēdes traucējumi galu galā var radīt lielākas izmaksas, kas var ietekmēt pircēju, piegādātāju vai visu piegādes ķēdi.  Lai nodrošinātu to galamērķu savienojamību, kuri ir atkarīgi no tūrisma, kas veicina šīs nozares ekonomisko attīstību, ir svarīgi arī nodrošināt transporta noturību, izmantojot klimatnoturīgus ceļus. 

Attiecībā uz ietekmi, kas saistīta ar plūdiem un jūras līmeņa celšanos autotransporta nozarē, sk. arī pielāgošanās risinājumu “peldoši vai pacelti ceļi”.