Garīgās veselības atbalsts appludinātajiem iedzīvotājiem Emīlijā-Romanjā, Itālijā

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību. Tā kā ekstremāli nokrišņi, plūdi un citi klimata apdraudējumi un ietekme kļūst intensīvāki un biežāki, ir jāapzina pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, lai aizsargātu psiholoģisko labbūtību un reaģētu uz pieaugošajām garīgās veselības vajadzībām. Pētījumi liecina, ka vides stāvoklis, tostarp klimata pārmaiņu jautājums, ir viens no garīgās veselības noteicošajiem faktoriem (sk. “Ietekme uz garīgo veselību”).

2023. gada maijā plūdu ietekme uz dzīvībām un infrastruktūru Emīlijas-Romanjas reģionā Ziemeļitālijā noveda pie ārkārtas stāvokļa izsludināšanas. Tika appludinātas aptuveni 100 pašvaldības, un bija 60000 zemes nogruvumu, kas izraisīja 17 nāves gadījumus, pārvietoja aptuveni 36 600 cilvēku, slēdza vairāk nekā 600 ceļus un bojāja dzelzceļa sliežu ceļus, radīja 100 000 tonnu atkritumu, bojāja integrēto komunālo ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmu, tostarp gan dzeramā ūdens sadales infrastruktūru, gan kanalizācijas kolektorus, tādējādi potenciāli apdraudot cilvēku veselību. Reģiona aplēstais kopējais kaitējums turpmākajos mēnešos bija 8,6 miljardi EUR (ecoscienza 2023. gada novembris). Tika ziņots par lieliem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei: Tika appludināti 42 % no apstrādātās zemes (kaitējums tiek lēsts aptuveni 1,5 miljardu euro apmērā), un tas skāra 41 000 darba ņēmēju, t. i., 55 % no kopējā lauksaimniecībā nodarbināto skaita reģionā (Emīlijas-Romanjas ziņojums).

Plūdus Emīlijas-Romanjas reģionā izraisīja virkne īsu, bet ekstrēmu lietusgāžu, kas notika trīs nedēļu laikā. Pirms tam bija divas ļoti sausas ziemas, kurās sniegputenis bija mazāks par vidējo. Tiek prognozēts, ka līdzīgi notikumi — ilgi sausuma periodi, kas ļauj augsnei kļūt ļoti sausai, kam seko ekstremāli nokrišņi un pēkšņi plūdi, — klimata pārmaiņu dēļ pieaugs Vidusjūras reģionā.

Plūdu ietekme uz cilvēku veselību papildus mirstībai ietvēra ievainojumus, vektoru un ūdens pārnēsātu infekcijas slimību biežāku sastopamību un samazinātu labbūtību, tostarp ietekmi uz garīgo veselību. Plūdu ūdeņi, kas piesārņoti ar rūpnieciskiem bīstamiem un nebīstamiem atkritumiem un beigtiem dzīvniekiem (mājlopiem, savvaļas dzīvniekiem, zivīm un lolojumdzīvniekiem), izraisīja ādas un acu bojājumus, ko izraisīja saskare ar piesārņotu ūdeni un dubļiem.

Atbalsts tika piedāvāts cilvēkiem, kurus skāra plūdi Emīlijā-Romanjā un pēc tiem, lai mazinātu plūdu radīto ietekmi uz garīgo veselību. Garīgās veselības un psiholoģiskā atbalsta mērķis ir novērst psiholoģisko diskomfortu, pārvaldīt garīgās veselības problēmu simptomus, izvairīties no traumas atkārtotas izstrādāšanas un novērst psihopatoloģiska stresa traucējumu rašanos.

Saskaņā ar pamatnostādnēm valsts direktīvā par psihosociāliem pasākumiem katastrofu gadījumos (2006. gada DPCM) psihologu mērķis bija samazināt krīzes stāvokli, veicināt spontānu remisiju un ļaut izmantot individuālos un kolektīvos resursus.

No organizatoriskā viedokļa bija divi galvenie posmi: uzņemšanu un šķirošanu, kuras mērķis bija identificēt ārstējamās personas, un pārejas posmu, kurā tika piedāvāta īpaša garīgās veselības un psiholoģiskā ārstēšana un/vai nosūtīšana uz vietējiem pakalpojumiem.

Società Italiana Psicologia dell'Emergenza Emilia-Romagna, Psicologi per i popoli Emilia-Romagna un Sarkanais Krusts ir reģistrētas civilās aizsardzības aģentūras brīvprātīgās apvienības. Viņu brīvprātīgie darbinieki ir īpaši apmācīti ārkārtas intervencei, nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL) un pilnvaroti iejaukties uz vietas.

Šīs apvienības galvenokārt veica tuvuma darbības: psihologi darbojās skartajos rajonos un atbalstīja policiju iedzīvotāju evakuācijā. Viņi ierosināja intervenci patversmēs, apkaimēs, pagastos, ēdnīcās un skolās, izmantojot ārkārtas psiholoģijai raksturīgus rīkus, piemēram, psiholoģisko pirmo palīdzību, kritisko incidentu stresa pārvaldību (CISM) ar homogēnām grupām un proaktīvas psihoizglītības sanāksmes. Saskaņā ar PIES modeli (tuvums, neatliekamība, paredzamība, vienkāršība) psihologam/operatoram ir jāatstāj studija/telts un jādarbojas netālu no notikuma vietas vai vietas, kur cietušie tiek uzņemti, un pēc iespējas ātrāk jāsasniedz viņi, izmantojot dažas pamatmetodes. Psihologi arī atbildēja uz Reģionālā veselības centra pieprasījumiem, vajadzības gadījumā sniedzot profesionālus pakalpojumus. Atbalsts tika sniegts plūdu laikā, un turpmākos sešus mēnešus tika veikti turpmāki pasākumi.

Ārkārtas psihologi sniedz tūlītēju palīdzību cietušajiem cilvēkiem, palīdzot viņiem tikt galā ar stresu un emocijām krīzes un ārkārtas situācijās, piemēram, plūdu, zemestrīču, automobiļu negadījumu, piespiedu migrācijas un karu laikā. Psiholoģiskās aprūpes pamatā ir pamatnostādnes, ko 2007. gadā sniedza Comitato permanente interagenzia (Starpaģentūru pastāvīgā komiteja), IASC pamatnostādnes par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu ārkārtas situācijās, ko izstrādājusi PVO, un Itālijas Direktīva DPCM/2006. Šo pamatnostādņu pamatideja ir tāda, ka ārkārtas situācijas sākumposmā psiholoģiskais un sociālais atbalsts ir būtisks, lai aizsargātu un atbalstītu garīgo veselību un psihosociālo labbūtību.

Lielākā daļa pasākumu tika veikti katastrofas vietā, iesaistot upurus, grupas un organizācijas, koncentrējoties uz klausīšanos un emocionālo stabilizāciju. Atbalsts tika sniegts kopienas līmenī: psihologs grupas iestatījumos paskaidroja, kādas ir normālās reakcijas pēc katastrofāla notikuma, apspriežot tūlītējā pēc notikuma tipisko simptomu. Ārkārtas psihologa rīki ir intervijas ar cietušajiem un psihoizglītības sanāksmes ar iedzīvotāju grupām, kas pieder pie iesaistītās kopienas. Individuāls atbalsts tika sniegts arī tuvumā esošiem dienestiem un ikvienam, kam tas bija vajadzīgs, ņemot vērā arī to, ka šie katastrofālie notikumi var atdzīvināt pagātnes traumas.

Ārkārtas psihologa darbība attiecās arī uz iestādēm, piemēram, skarto pašvaldību mēriem. Būdams pašvaldības civilās aizsardzības vadītājs, mērs pārvalda glābšanas pasākumus ārkārtas situācijā un ir galvenais informācijas avots katram cietušajam pilsonim. Tāpēc ir svarīgi, lai ārkārtas psihologs atbalstītu mēru rīcību, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstīgu saziņu ar visiem iedzīvotājiem. Šā paziņojuma mērķis ir arī mazināt trauksmi un pamešanas uztveri.

Ikdienas valdes sanāksmes notika tiešsaistē, lai uzlabotu koordināciju starp iestādēm, apspriestu tiesisko regulējumu, plānotu darbības un mācītos no pieredzes. Papildus šajā jomā esošajām asociācijām šajās sanāksmēs piedalījās psihologi no Emīlijas-Romanjas Psihologu ordeņa Ārkārtas psiholoģijas darba grupas. (Sk. arī turpmākos punktus.) Katrs gadījums tika iekļauts ikdienas ziņojumā un nosūtīts attiecīgajām vietējām veselības aizsardzības iestādēm un reģionam, kā arī apvienībām, kas nodrošināja psihologu nepārtrauktību šajā jomā.

Garīgās veselības atbalsta dienests tika organizēts, izveidojot iestāžu tīklu: Civilās aizsardzības aģentūra un tās ārkārtas psihologu apvienības (piemēram, Società Italiana Psicologia dell'Emergenza Emilia-Romagna, Itālijas Sarkanais Krusts un Psicologi per i popoli Emilia-Romagna) kopā ar Reģionālo veselības centru (AUSL) un citām organizācijām, kas nav daļa no civilās aizsardzības (piemēram, EMDR Italia).

Visi iepriekš minētie dalībnieki piedalījās tiešsaistes valdes sanāksmēs, kas tiek organizētas katru dienu, un, izmantojot informāciju no saviem locekļiem uz vietas, tika informēti reāllaikā par vajadzībām, iedzīvotāju garīgās veselības stāvokli, kritiskajiem jautājumiem un gadījumiem, kam jāpievērš uzmanība. Tuvuma pieeja, ko izmanto ārkārtas psihologi, ļauj apzināt iedzīvotāju vajadzības, jo informēšana tiek veikta proaktīvi, izmantojot nestrukturētas un strukturētas darbības, un notiek psihoizglītības un grupu sanāksmēs. Ārkārtas psihologi ir apmācīti iejaukties katastrofās gan tuvumā, gan vietās, kur pārvietotās personas ir uzņemtas un aizsargātas.

Veiktās darbības atbilda speciālistu, izdzīvojušo un visas pilsoniskās sabiedrības psihosociālajām vajadzībām. Ārkārtas psihologu, kuri devās uz katastrofas vietu, apmācības un prasmju mērķis ir ierobežot posttraumatiskā stresa traucējumu sekas skartajiem iedzīvotājiem un ļaut vietējām veselības aizsardzības iestādēm turpināt darbu vietējos dienestos, kas pēc notikuma var reģistrēt lietotāju fizioloģisko pieaugumu.

2021. gadā tika izveidota Emīlijas-Romanjas Psihologu ordeņa Ārkārtas psiholoģijas darba grupa, lai izplatītu ārkārtas psiholoģijas kultūru kā ieguldījumu, lai uzlabotu palīdzību personām un iedzīvotājiem, kurus skāruši kritiski notikumi. Vēl viens darba grupas mērķis ir izklāstīt psihologa iejaukšanās noteikumus ārkārtas situācijās.

2023. gada maijā Itālijā pirmo reizi tika izveidota strukturēta reģionāla sistēma, lai koordinētu psihosociālo palīdzību iedzīvotājiem katastrofas laikā. Lai garīgās veselības atbalsts būtu sekmīgs, būtiska nozīme bija koordinācijai un brīvprātīgiem centieniem. Psihologi bija nekavējoties pieejami, lai pamestu savas mājas, un nākamajās dienās pēc plūdiem tika izvietoti applūdušajās teritorijās. Sākumā viņi ieradās no tuvējiem apgabaliem, bet vēlāk ieradās no visas Itālijas, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu (7 brīvprātīgie dienā no 2023. gada 17. maija līdz 22. jūnijam tika nosūtīti no Società Italiana Psicologia dell'Emergenza Emilia-Romagna). Psihologi sniedza atbalstu ne tikai skartajiem iedzīvotājiem, bet arī neatliekamās palīdzības darbiniekiem un brīvprātīgajiem. Lai organizētu pūliņus, tika rīkotas ikdienas instruktāžas, iztaujāšanas cilvēku grupām un palīdzības darbiniekiem.

Ierobežojošais faktors bija plūdu mērogs un to ietekme uz iedzīvotājiem, vidi un ekonomiku, kas izraisīja reakciju.

Intervenci kavēja vairāki faktori:

• Valsts tiesību aktu pamatā ir 2006. gada Direktīva Criteri di massima sugli interventi psicosociali da attuare nelle catastrofi (Vispārējie kritēriji psihosociālajai intervencei, kas jāīsteno katastrofu gadījumā), kuru reģioni nekad nav pilnībā pieņēmuši. Daži posmi vēl nav izstrādāti: nav noteikta komandu komandķēde un sastāvs, nav uzskaitītas prasmes un minimālais sagatavotības līmenis, kādam jābūt psihologiem, kuri iejaucas, un nav izstrādāta metodika un mērķi, kas jāpieņem reģionālajai veselības aprūpes sistēmai.
• Tā kā nav strukturētas ārkārtas sistēmas psiholoģiskajam atbalstam, kurai vajadzētu būt pieejamai paralēli medicīniskajam atbalstam, ir grūti integrēt un uzlabot prasmes, ko neatliekamās palīdzības psihologi sniedz Reģionālā veselības centra piedāvātajām prasmēm.
• Civilās aizsardzības ārkārtas psiholoģijas asociāciju iegūtās prasmes, kurām tagad ir konsolidēta pieredze, nav pilnībā izmantotas.
• Psiholoģiskā atbalsta komandas trūkums Emīlijas-Romanjas civilās aizsardzības reģionālajos brīvprātīgo konvojos.

Psiholoģiskais atbalsts tika sniegts brīvprātīgi, tādējādi radot nelielas izmaksas. Psihoemocionālās veselības atbalsta priekšrocības nebija ekonomiski kvantificētas.

Ārkārtas psihologs iejaucās bez maksas, pēc pieprasījuma tika segti tikai ceļa izdevumi. Darbiniekiem ir pieejams darba norīkojums, un bija pieejama neliela simboliska kompensācija ārštata profesionāļiem, kas strādā šajā jomā, bet reti to pieprasīja. Reģionālā veselības centra psihologi darbojās, kad viņi iejaucās Emīlijā-Romanjā. Brīvprātīgo apvienību zvanu centriem, kas sniedza atbalstu, nav izmaksu, jo brīvprātīgie strādā bez maksas.

Īpaša atsauce uz nepieciešamību pēc psiholoģiskā atbalsta plūdu laikā un pēc tiem ir noteikta Emīlijas-Romanjas reģionālajā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijā, kas pieņemta 2018. gadā. Stratēģijā ārkārtas pārvaldības pasākumi, kas ļauj atgriezties pie iepriekšējiem apstākļiem, paredz medicīnisku un psiholoģisku atbalstu, kura mērķis ir palielināt iedzīvotāju izturētspēju.

Civilajai aizsardzībai, kas koordinē reaģēšanu ārkārtas situācijās, vienmēr ir jāpiešķir atļauja apvienībām un brīvprātīgajiem, kuri nodrošina to pieejamību, lai nodrošinātu visefektīvāko centienu īstenošanu.

Itālijas 2006. gada direktīvā par vispārējiem kritērijiem attiecībā uz psihosociāliem intervences pasākumiem, kas īstenojami katastrofu gadījumos, ir noteikts organizatoriskais tīkls, atsauces struktūras un īpaši cilvēkresursi, intervences pasākumu saņēmēji un īstenojami scenāriji. Reģioni nodrošina, ka saistībā ar to teritorijā esošo ģeosociālo īpatnību un risku apmēru tiek izveidotas grupas, lai sniegtu psihosociālu atbalstu katastrofu skartajiem iedzīvotājiem. Šīs grupas parasti identificē, izmantojot esošos resursus no Reģionālā veselības centra atkarīgajos dienestos.

Iepriekš apmācītās komandas darbojas ārkārtas situāciju sistēmā, garantējot to iejaukšanos gan katastrofālos notikumos ar ierobežotu ietekmi, gan katastrofālos notikumos, kas pārsniedz vietējo struktūru reaģēšanas potenciālu. Reģions, izmantojot savu organizāciju, identificē grupas dalībniekus no sava dienesta personāla. Atlasītie darbinieki, kurus var integrēt ar papildu resursiem, kas noteikti, piemēram, brīvprātīgo apvienībās, vietējās iestādēs un profesionālajās apvienībās, ir pienācīgi jāapmāca par uzdevumiem, kas jāveic kolektīvās katastrofas situācijās, un jāapmāca, izmantojot īpašus vingrinājumus.

Lai ārkārtas situācijās varētu nekavējoties reaģēt, komandām ir jābūt veselības aprūpes organizācijas sastāvā ārkārtas situācijās un jāspēj izmantot loģistikas atbalstu un radiosakarus. Katrs vienības vadītājs katastrofas teritorijā darbosies saskaņā ar hierarhisko struktūru atbilstīgi kompetento iestāžu izveidotajai komandķēdei un kontrolei.

Civilās aizsardzības asociāciju psihologi tiek apmācīti gan ārkārtas psiholoģijā, gan civilās aizsardzības procedūrās. Attiecībā uz pēdējo viņiem ir jāiziet civilās aizsardzības pamatkurss, kas ietver daudzas tēmas (no loģistikas līdz radiosakariem ārkārtas situācijā, kartogrāfijai utt.). Katrs brīvprātīgais, kas nokārto eksāmenu, tiek iekļauts Reģionālajā civilās aizsardzības reģistrā un tikai tad var palīdzēt iejaukties civilās aizsardzības jomā. Katram civilās aizsardzības brīvprātīgajam ir jāvalkā individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL) un īpašas formas tērpi, kas viņu identificē, un apvienībai, kurai viņš pieder, ir jāapdrošina pret kaitējumu sev un citiem. Asociācijas arī nodrošina pastāvīgu apmācību un spēju veidošanu.

Psihiskās veselības atbalsts tika sniegts drīz pēc plūdiem Emīlijā-Romanjā. Atbalsts tika darīts pieejams sešus mēnešus pēc tam, kad situācija atgriezās pie iepriekšējiem nosacījumiem. Darbības tika dažādotas saskaņā ar mērķa sasniegšanas grafiku: kolektīvās traumas pārvarēšana.

Sniegtais garīgās veselības atbalsts bija pagaidu pakalpojums. Tomēr pēc diskusijām pēc šīs pieredzes garīgais atbalsts vajadzības gadījumā tiks organizēts vēlreiz, ņemot vērā arī cita veida ārkārtas situācijas: Reģions faktiski ir pakļauts zemestrīcēm.

Ordine degli Psicologi dell’Emilia-Romagna

Strada Maggiore, 24 - 40125 Bologna, Italy

tel. +39.051263788

https://www.ordinepsicologier.it/it

info@ordinepsicologier.it

gdlemergenza@ordinepsicologier.it

Emīlijas-Romanjas ziņojums

CEMS biļetens Nr. 166

ecoscienza 2023. gada novembris

valsts direktīva par psihosociāliem pasākumiem katastrofu gadījumos

PVO IASC pamatnostādnes par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu ārkārtas situācijās

Sipem Emīlija-Romanja

Psicologi per i Popoli Emīlija-Romanja