Garīgās veselības atbalsts applūdušajām populācijām Emīlija-Romanja, Itālija

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību. Tā kā ekstremāli nokrišņi, plūdi un citi klimata apdraudējumi un ietekme kļūst intensīvāki un biežāki, ir jāapzina pasākumi, ar kuriem pielāgoties klimata pārmaiņām, lai aizsargātu psiholoģisko labbūtību un reaģētu uz pieaugošajām garīgās veselības vajadzībām. Pētījumi liecina, ka vides stāvoklis, tostarp klimata pārmaiņu jautājums, ir viens no garīgās veselības noteicošajiem faktoriem (sk. sadaļu “Ietekme uz garīgo veselību”).

2023. gada maijā sakarā ar plūdu ietekmi uz dzīvību un infrastruktūru Emīlijas-Romanjas reģionā Ziemeļitālijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tika appludinātas aptuveni 100 pašvaldības, un bija 60000 zemes nogruvumu, kuros gāja bojā 17 cilvēki, tika pārvietoti aptuveni 36 600 cilvēku, slēgti vairāk nekā 600 ceļi un bojāti dzelzceļa sliežu ceļi, radīti 100 000 tonnu atkritumu, bojāta integrētā pilsētu ūdens apsaimniekošanas sistēma, tostarp gan dzeramā ūdens sadales infrastruktūra, gan notekūdeņu savācēji, tādējādi potenciāli apdraudot cilvēku veselību. Kopējais reģiona aplēstais kaitējums turpmākajos mēnešos bija 8,6 miljardi EUR (ecoscienza Nov. 2023). Tika ziņots par lielu kaitējumu lauksaimniecības nozarei: Tika appludināti 42 % apstrādātās zemes (aplēstie zaudējumi ir aptuveni 1,5 miljardi euro) un skarti 41 000 darba ņēmēju, t. i., 55 % no visiem lauksaimniecības darbiniekiem reģionā (Emīlijas-Romanjasziņojums).

Plūdus Emīlijas-Romanjas reģionā izraisīja virkne īsu, bet ārkārtēju lietusgāžu, kas notika trīs nedēļu laikā. Pirms tam bija divas ļoti sausas ziemas, kurās sniega daudzums bija mazāks par vidējo. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu dēļ Vidusjūras reģionā palielināsies līdzīgi notikumi — ilgi sausuma periodi, kas ļauj augsnei kļūt ļoti sausai, kam seko ekstremāli nokrišņi un pēkšņi plūdi.

Plūdu ietekme uz cilvēku veselību papildus mirstībai ietvēra traumas, vektoru un ūdens pārnēsātu infekcijas slimību biežāku izplatību un labklājības samazināšanos, tostarp ietekmi uz garīgo veselību. Plūdu ūdeņi, kas piesārņoti ar rūpnieciskiem bīstamiem un nebīstamiem atkritumiem un beigtiem dzīvniekiem (mājlopiem, savvaļas dzīvniekiem, zivīm un lolojumdzīvniekiem), izraisīja ādas un acu traucējumus, ko izraisīja saskare ar piesārņotu ūdeni un dubļiem.

Atbalsts tika piedāvāts cilvēkiem, kurus skāra plūdi Emīlijas-Romanjas reģionā un pēc tam, lai mazinātu plūdu radīto ietekmi uz garīgo veselību. Garīgās veselības un psiholoģiskā atbalsta mērķis ir novērst psiholoģisko diskomfortu, pārvaldīt garīgās veselības problēmu simptomus, izvairīties no traumas atkārtotas attīstīšanas un novērst psihopatoloģiskā stresa traucējumu rašanos.

Saskaņā ar pamatnostādnēm valsts direktīvā par psihosociālo intervenci katastrofu gadījumos (DPCM, 2006. gads) psihologu mērķis bija samazināt krīzes stāvokli, veicināt spontānu remisiju un ļaut izmantot individuālos un kolektīvos resursus.

No organizatoriskā viedokļa bija divi galvenie posmi: uzņemšana un šķirošana, kuras mērķis ir identificēt ārstējamos cilvēkus, un pārejas posms, kurā tika piedāvāta īpaša garīgā veselība un psiholoģiskā ārstēšana un/vai nosūtīšana uz vietējiem dienestiem.

Società Italiana Psicologia dell'Emergenza Emilia-Romagna, Psicologi per i popoli Emilia-Romagna un Sarkanais Krusts ir reģistrētas brīvprātīgas Civilās aizsardzības aģentūras asociācijas. Viņu brīvprātīgie dalībnieki ir īpaši apmācīti ārkārtas intervencei, nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL) un pilnvaroti iejaukties šajā jomā.

Šīs apvienības galvenokārt veica tuvuma darbības: psihologi darbojās skartajos rajonos un atbalstīja policiju iedzīvotāju evakuācijā. Viņi ierosināja intervences patversmēs, apkaimēs, pagastos, ēdnīcās un skolās, izmantojot ārkārtas psiholoģijai specifiskus rīkus, piemēram, psiholoģisko pirmo palīdzību, kritisko incidentu stresa pārvaldību (CISM) ar viendabīgām grupām un proaktīvas psihoizglītojošas sanāksmes. Saskaņā ar PIES modeli (Proximity, Immediacy, Expectancy, Simplicity) psihologam/operatoram ir jāatstāj studija/telpa un jādarbojas netālu no notikuma vietas vai vietas, kur cietušie tiek uzņemti, un pēc iespējas ātrāk jāsasniedz viņi, izmantojot dažas pamata metodes. Psihologi arī atbildēja uz Reģionālā veselības centra pieprasījumiem, vajadzības gadījumā sniedzot profesionālus pakalpojumus. Plūdu laikā tika sniegts atbalsts, un turpmākos sešus mēnešus tika veikti turpmāki pasākumi.

Ārkārtas psihologi sniedz tūlītēju palīdzību cietušajiem cilvēkiem, palīdzot viņiem tikt galā ar stresu un emocijām krīzes un ārkārtas situācijās, piemēram, plūdu, zemestrīču, autoavāriju, piespiedu migrācijas un karu laikā. Izmantotās psiholoģiskās aprūpes pamatā ir pamatnostādnes, ko 2007. gadā sniedza Comitato permanente interagenzia (Starpaģentūru pastāvīgā komiteja), IASC pamatnostādnes par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu ārkārtas situācijās, ko sniedza PVO, un Itālijas Direktīva DPCM/2006. Šo pamatnostādņu pamatideja ir tāda, ka ārkārtas situācijas sākumposmā psiholoģiskais un sociālais atbalsts ir būtisks, lai aizsargātu un atbalstītu garīgo veselību un psihosociālo labklājību.

Lielākā daļa darbību tika veiktas katastrofas vietā, sadarbojoties ar cietušajiem, grupām un organizācijām, galveno uzmanību pievēršot uzklausīšanai un emocionālajai stabilizācijai. Atbalsts tika sniegts kopienas līmenī: psihologs grupas iestatījumos paskaidroja, kādas ir parastās reakcijas pēc katastrofāla notikuma, apspriežot tipisku simptomu tūlīt pēc notikuma. Ārkārtas psihologa rīki ir intervijas ar cietušajiem un psihoizglītojošas tikšanās ar iedzīvotāju grupām, kas pieder pie iesaistītās kopienas. Individuāls atbalsts tika sniegts arī tuvuma dienestos un ar ikvienu, kam tas bija vajadzīgs, ņemot vērā arī to, ka šie katastrofālie notikumi var izraisīt pagātnes traumas.

Ārkārtas psihologa darbība attiecās arī uz iestādēm, piemēram, skarto pašvaldību mēriem. Būdams pašvaldības civilās aizsardzības vadītājs, mērs pārvalda glābšanas centienus ārkārtas situācijā un ir galvenais informācijas avots katram pilsonim-cietušajam. Tāpēc ir svarīgi, lai ārkārtas psihologs atbalstītu mēru rīcību, lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu saziņu ar visiem iedzīvotājiem. Šā paziņojuma mērķis ir arī mazināt trauksmi un priekšstatu par pamešanu.

Ikdienas valdes sanāksmes notika tiešsaistē, lai uzlabotu koordināciju starp iestādēm, apspriestu tiesisko regulējumu, plānotu darbības un mācītos no pieredzes. Papildus šajā jomā esošajām asociācijām šajās sanāksmēs piedalījās psihologi no Emīlijas-Romanjas Psihologu ordeņa Ārkārtas psiholoģijas darba grupas. (Sk. arī turpmākās iedaļas). Katrs gadījums tika iekļauts ikdienas ziņojumā un nosūtīts attiecīgajām vietējām veselības aizsardzības iestādēm un reģionam, kā arī apvienībām, kas garantēja psihologu nepārtrauktību šajā jomā.

Garīgās veselības atbalsta dienests tika organizēts, izveidojot iestāžu tīklu: Civilās aizsardzības aģentūra un tās ārkārtas psihologu asociācijas (piemēram, Società Italiana Psicologia dell'Emergenza Emilia-Romagna, Itālijas Sarkanais Krusts un Psicologi per i popoli Emilia-Romagna) kopā ar Reģionālo veselības centru (AUSL) un citām organizācijām, kas nav daļa no civilās aizsardzības (piemēram, EMDR Italia).

Visi iepriekš minētie dalībnieki piedalījās tiešsaistes valdes sanāksmēs, kas tika organizētas katru dienu, un, izmantojot informāciju no saviem dalībniekiem šajā jomā, tika informēti reāllaikā par vajadzībām, iedzīvotāju garīgās veselības stāvokli, kritiskajiem jautājumiem un gadījumiem, kuriem jāpievērš uzmanība. Tuvuma pieeja, ko izmanto ārkārtas psihologi, ļauj noteikt iedzīvotāju vajadzības, jo informēšana tiek veikta proaktīvi, izmantojot nestrukturētas un strukturētas darbības, un notiek psihoizglītības un grupu sanāksmēs. Ārkārtas psihologi ir apmācīti iejaukties katastrofās gan tuvumā, gan vietās, kur pārvietotās personas ir uzņemtas un aizsargātas.

Īstenotās darbības atbilda profesionāļu, izdzīvojušo un visas pilsoniskās sabiedrības psihosociālajām vajadzībām. To ārkārtas psihologu apmācība un prasmes, kuri devās uz katastrofas vietu, ir paredzētas, lai ierobežotu posttraumatiskā stresa traucējumu sekas skartajiem iedzīvotājiem un ļautu vietējām veselības aizsardzības iestādēm turpināt darbu vietējos dienestos, kas pēc notikuma var reģistrēt lietotāju fizioloģisku pieaugumu.

2021. gadā tika izveidota Emīlijas-Romanjas Psihologu ordeņa Ārkārtas psiholoģijas darba grupa, lai izplatītu ārkārtas psiholoģijas kultūru kā ieguldījumu, lai uzlabotu palīdzību personām un iedzīvotājiem, kurus skāruši kritiski notikumi. Vēl viens darba grupas mērķis ir izklāstīt psihologa iejaukšanās nosacījumus ārkārtas situācijās.

2023. gada maijā pirmo reizi Itālijā tika ieviesta strukturēta reģionāla sistēma, lai koordinētu psihosociālo palīdzību iedzīvotājiem katastrofas laikā. Lai atbalsts garīgās veselības jomā būtu sekmīgs, izšķiroša nozīme bija koordinācijai un brīvprātīgiem centieniem. Psihologi bija nekavējoties pieejami, lai atstātu savas mājas, un tika izvietoti applūstošajās teritorijās dienās pēc plūdiem. Sākumā viņi ieradās no tuvējiem apgabaliem, bet vēlāk ieradās no visas Itālijas, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu (Società Italiana Psicologia dell'Emergenza Emilia-Romagna no 2023. gada 17. maija līdz 22. jūnijam nosūtīja 7 brīvprātīgos dienā). Psihologi sniedza atbalstu ne tikai cietušajiem iedzīvotājiem, bet arī neatliekamās palīdzības darbiniekiem un brīvprātīgajiem. Notika ikdienas brīfingi, lai organizētu centienus, tika rīkotas iztaujāšanas cilvēku grupām un palīdzības darbiniekiem.

Ierobežojošs faktors bija plūdu mērogs un to ietekme uz iedzīvotājiem, vidi un ekonomiku, kas izraisīja reakciju.

Iejaukšanos kavēja vairāki faktori:

• Valsts tiesību aktu pamatā ir 2006. gada Direktīva Criteri di massima sugli interventi psicosociali da attuare nelle catastrofi (Vispārīgi kritēriji attiecībā uz psihosociālo iejaukšanos, kas jāīsteno katastrofu gadījumā), kuru reģioni nekad nav pilnībā pieņēmuši. Daži posmi joprojām nav izstrādāti: nav noteikta komandu komandķēde un sastāvs, nav uzskaitītas prasmes un minimālā sagatavotība, kas vajadzīga psihologiem, kuri iesaistās, un nav izstrādātas metodes un mērķi, kas jāpieņem reģionālajai veselības aprūpes sistēmai.
• Tā kā nav strukturētas ārkārtas palīdzības sistēmas psiholoģiskajam atbalstam, kurai vajadzētu būt pieejamai paralēli medicīniskajam atbalstam, ir grūti integrēt un uzlabot neatliekamās palīdzības psihologu prasmes ar tām, ko piedāvā Reģionālais veselības centrs.
• Civilās aizsardzības ārkārtas psiholoģijas asociāciju prasmes, kurām tagad ir konsolidēta pieredze, nav pilnībā izmantotas.
• Psiholoģiskā atbalsta grupas trūkums Emīlijas-Romanjas civilās aizsardzības reģionālajos brīvprātīgo konvojos.

Psiholoģiskais atbalsts tika sniegts brīvprātīgi, tādējādi radot nelielas izmaksas. Garīgās veselības atbalsta sniegtais ieguvums nebija ekonomiski kvantificēts.

Ārkārtas psihologs iejaucās bez maksas, pēc pieprasījuma tika segti tikai ceļa izdevumi. Darbiniekiem ir pieejams darba norīkojums, un bija pieejama neliela simboliska atlīdzība ārštata profesionāļiem, kas strādā šajā jomā, bet tā reti tika pieprasīta. Reģionālā veselības centra psihologi bija dienestā, kad viņi iejaucās Emīlijas-Romanjas lietā. Brīvprātīgo apvienību zvanu centri, kas sniedza atbalstu, nemaksā, jo brīvprātīgie strādā bez maksas.

Īpaša atsauce uz psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību plūdu laikā un pēc tiem ir noteikta Emīlijas-Romanjas reģionālajā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijā, kas pieņemta 2018. gadā. Stratēģijā ārkārtas situāciju pārvaldības pasākumi, kas ļauj atgriezties pie iepriekšējiem stāvokļiem, paredz medicīnisku un psiholoģisku atbalstu, kura mērķis ir palielināt iedzīvotāju noturību.

Civilajai aizsardzībai, kas koordinē reaģēšanu ārkārtas situācijās, vienmēr ir jāpiešķir atļauja apvienībām un brīvprātīgajiem, kuri nodrošina viņu pieejamību, lai nodrošinātu visefektīvāko centienu īstenošanu.

Itālijas 2006. gada direktīvā ir noteikti vispārīgi kritēriji attiecībā uz psihosociāliem pasākumiem, kas īstenojami katastrofu gadījumos, proti, organizatoriskais tīkls, atsauces struktūras un specializēti cilvēkresursi, pasākumu saņēmēji un praktiski īstenojami scenāriji. Reģioni nodrošina, ka, ņemot vērā to teritorijā pastāvošo risku ģeosociālās īpatnības un apmēru, tiek izveidotas grupas, kas sniedz psihosociālu atbalstu katastrofu skartajiem iedzīvotājiem. Šīs grupas parasti tiek identificētas, izmantojot esošos resursus dienestos, kas ir atkarīgi no Reģionālā veselības centra.

Iepriekš apmācītās komandas darbojas ārkārtas situāciju sistēmā, garantējot savu iejaukšanos gan katastrofālos notikumos ar ierobežotu ietekmi, gan katastrofālos notikumos, kas pārsniedz vietējo struktūru reaģēšanas potenciālu. Reģions ar savas organizācijas starpniecību identificē grupas dalībniekus starp sava dienesta darbiniekiem. Atlasītie darbinieki, kurus var integrēt ar papildu resursiem, kas noteikti, piemēram, brīvprātīgo apvienībās, vietējās iestādēs un profesionālajās apvienībās, ir pienācīgi jāapmāca par uzdevumiem, kas jāveic kolektīvas katastrofas situācijās, un jāapmāca īpašās mācībās.

Lai spētu nekavējoties reaģēt ārkārtas situācijās, komandām jābūt daļai no veselības aprūpes organizācijas ārkārtas situācijās un jāspēj izmantot loģistikas atbalstu un radio sakarus. Katrs grupas vadītājs katastrofas zonā darbosies saskaņā ar hierarhisko struktūru atbilstīgi kompetento iestāžu izveidotajai komandķēdei un kontrolei.

Civilās aizsardzības asociāciju psihologi ir apmācīti gan ārkārtas psiholoģijā, gan civilās aizsardzības procedūrās. Attiecībā uz pēdējo viņiem ir jāapgūst civilās aizsardzības pamatkurss, kas ietver daudzas tēmas (no loģistikas līdz radiosakariem ārkārtas situācijās, kartogrāfijai utt.). Katrs brīvprātīgais, kas nokārto eksāmenu, tiek pievienots Reģionālajam civilās aizsardzības reģistram un tikai tad var palīdzēt iejaukties civilās aizsardzības jomā. Katram civilās aizsardzības brīvprātīgajam ir jāvalkā individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL) un īpašas formas tērpi, kas viņu identificē, un asociācijai, kurai viņš pieder, ir jābūt apdrošinātai pret kaitējumu, kas nodarīts viņam pašam un citiem. Apvienības arī nodrošina pastāvīgu apmācību un spēju veidošanu.

Garīgās veselības atbalsts tika sniegts drīz pēc plūdiem Emīlija-Romanja. Atbalsts bija pieejams sešus mēnešus pēc tam, kad situācija atgriezās pie iepriekšējiem nosacījumiem. Darbības tika dažādotas atbilstoši laika grafikam, lai sasniegtu mērķi: pārvarēt kolektīvo traumu.

Sniegtais garīgās veselības atbalsts bija pagaidu pakalpojums. Tomēr pēc diskusijām, kas notikušas pēc šīs pieredzes, vajadzības gadījumā atkal tiks organizēts garīgais atbalsts, ņemot vērā arī cita veida ārkārtas situācijas: Reģions patiesībā ir pakļauts zemestrīcei.

Ordine degli Psicologi dell’Emilia-Romagna

Strada Maggiore, 24 - 40125 Bologna, Italy

tel. +39.051263788

https://www.ordinepsicologier.it/it

info@ordinepsicologier.it

gdlemergenza@ordinepsicologier.it

Emīlijas-Romanjas ziņojums

CEMS biļetens Nr. 166

ecoscienza 2023. gada novembris

valsts direktīva par psihosociālo intervenci katastrofu gadījumos

IASC pamatnostādnes par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu ārkārtas situācijās, PVO

Emīlija-Romanja (Sipem Emilia-Romagna)

Psicologi per i Popoli Emīlija-Romanja