Daudzrisku pieeja agrīnās brīdināšanas sistēmai Sogn og Fjordane, Norvēģijā

Sogn og Fjordane ir piekrastes, kalnains reģions Norvēģijā, kas lepojas ar simtiem tūkstošu tūristu apmeklējumu gadā. Vairākas Sogn og Fjordane kopienas saskaras ar daudziem apdraudējumiem, piemēram, plūdiem, lavīnām, iežu nogruvumiem un citiem ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, ko varētu saasināt klimata pārmaiņas. Lieli attālumi starp perifērām kopienām un transporta un sakaru infrastruktūru, kas dažkārt nav pieejama vai nav pieejama, var padarīt piekļūstamību nabadzīgāku, tādējādi padarot kopienas neaizsargātākas pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

Lai reaģētu uz iepriekš minēto problēmu, Aurlandes pašvaldībā, kas ir daļa no Sogn og Fjordane apriņķa, tika izveidota un testēta agrīnās brīdināšanas sistēma. Aurland ir reģions ar lielu dabas skaistumu, bet tam ir nedaudz sarežģīta ģeogrāfija un topogrāfija, kas izraisa biežus vētru, plūdus, zemes nogruvumus un lavīnas, kas var palielināties līdz ar klimata pārmaiņu ietekmi uz ekstremālu laikapstākļu notikumu biežuma un/vai intensitātes pieaugumu. Vairāku apdraudējumu brīdināšanas sistēma optimizētu lēnes sniegtos glābšanas un citus neatliekamās palīdzības pakalpojumus. Tūrisma dēļ tā mērķis ir kļūt par rentablu metodi, kas sasniedz visus ģeogrāfiskā apgabala iedzīvotājus, nevis tikai iedzīvotājus.

Vairāku apdraudējumu agrīnās brīdināšanas sistēmas izmanto dažādus plašsaziņas līdzekļus un saziņas rīkus, lai informētu sabiedrību par gaidāmajiem apdraudējumiem un sniegtu norādījumus par veicamajiem piesardzības pasākumiem. Tās var darboties reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī un var ievērojami palīdzēt samazināt miesas bojājumu, dzīvības zaudēšanas un īpašuma un vides kaitējuma risku. Agrīni brīdinājumi arī ļauj vietējām/reģionālajām pašvaldībām efektīvāk uzsākt evakuāciju.

Demonstrējot uz cilvēkiem vērstu agrīnās brīdināšanas sistēmu, mērķis bija noteikt, kā modernās tehnoloģijas var palīdzēt samazināt ar laikapstākļiem saistīto apdraudējumu negatīvās sekas pašreizējos un klimata pārmaiņu apstākļos, tādējādi palīdzot arī novērst cilvēku bojāeju. Tādējādi projekta galvenais aspekts ir bijis novērtēt, kā var izveidot vairāku apdraudējumu brīdināšanas sistēmu sistēmā, kurā ņemtas vērā brīdināšanas vajadzības saistībā ar dažādu veidu nevēlamiem notikumiem un apdraudējumiem.

Šā projekta (daļa no ES finansētā Clim-ATIC projekta) vispārējais mērķis bija izveidot, testēt un demonstrēt modernu ārkārtas situāciju iedzīvotāju brīdināšanas sistēmu, izplatot pa tālruni izvietotus brīdinājuma ziņojumus noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Ciktāl tas ir iespējams un lietderīgi, sistēmas pamatā ir jau pieejamās modernās tehnoloģijas un infrastruktūra, un tā balstās uz esošajiem tiesiskajiem un institucionālajiem satvariem. Lai izveidotu rentablu un ilgtspējīgu agrīnās brīdināšanas sistēmu, priekšnoteikums izmaksu sadalei starp dažādām jomām ir daudzējāda apdraudējuma pieeja. Tāpēc sistēma un operatīvās darbības ir jāizveido sistēmā, kurā ņemtas vērā vajadzības brīdināt par visiem nevēlamiem notikumiem un apdraudējumiem (dabiskiem un cilvēka izraisītiem), kā arī dažādu galalietotāju prasības.

Laikā no 2008. līdz 2010. gadam notika četras atsauces grupas sanāksmes, lai noteiktu mērķus un apspriestu labākās metodes un pieejas, kas jāizmanto agrīnās brīdināšanas sistēmā, tostarp nosakot sistēmas specifikācijas izmēģinājuma ziņojumam. Tika atzīts, ka tālrunis ir vissvarīgākais līdzeklis brīdinājumu izplatīšanai (fiksēto un mobilo tālruņu līniju kombinācija). Īsziņas (SMS) un balss ziņas, kas brīdina sabiedrību par dabas katastrofu, tiek izplatītas visiem tālruņiem noteiktā attālumā no attiecīgā dabas apdraudējuma vai katastrofas. Pēc tam, kad tika noteikti kritēriji uz tālruni balstītai iedzīvotāju brīdināšanas sistēmai, nākamais solis bija potenciālo sistēmas piegādātāju apzināšana un sistēmas kritēriju nosūtīšana atgriezeniskajai saitei attiecībā uz viņu interesi un spēju ievērot kritērijus un piedalīties projektā. Pēc iepazīstināšanas ar abiem potenciālajiem uzņēmumiem atsauces grupa secināja, ka tehnoloģiskie aspekti, šķiet, nerada lielas problēmas attiecībā uz iedzīvotāju brīdināšanu, savukārt budžeta ierobežojumi tika atzīti par galvenajām problēmām, kas jāpārvar.

Pirms iedzīvotāju brīdināšanas grāfistes gubernatora birojs veica vairākus informācijas izplatīšanas pasākumus. Informācija par mācībām tika publicēta apgabala gubernatora tīmekļa vietnē, Twitter profilā un Facebook kontā, kā arī tika popularizēta vietējā laikrakstā un apgabala mēroga rajona radiostacijā. Brīdināšanas pasākums 2010. gada 10. jūnijā notika vienlaikus ar teorētisku pasākumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta vietējo iestāžu spējai reaģēt uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem. Vairāki atsauces grupas locekļi piedalījās pasākumā kā novērotāji. Testa laikā 2500 mobilie tālruņi saņēma brīdinājumu kā īsziņu, 322 fiksētās līnijas tālruņi Ārlandē saņēma brīdinājumu kā balss ziņojumu. Brīdinājuma vingrinājums bija redzams Facebook 2 stundas un saņēma 201 849 skatījumus. Tiešsaistē tika veikts apsekojums pēc treniņa, un Høydalen teritorijā tika veikts apsekojums “no durvīm līdz durvīm”, lai novērtētu sabiedrības domas par treniņu. Iedzīvotāju brīdināšanas uzdevums tika novērtēts, lai izmērītu brīdināšanas sistēmas efektivitāti, apvienojot elektronisko novērtējuma veidlapu un apsekojumu “no durvīm līdz durvīm”.

Pēc demonstrējumu projekta brīdināšanas sistēma vēl nav ieviesta; ne vietējā, ne valsts līmenī. Pēdējos gados Sogn og Fjordane grāfiste ir pieredzējusi daudzus ekstremālu laikapstākļu notikumus, piemēram, spēcīgus zemes nogruvumus un plūdus, līdztekus liela mēroga un ļoti dramatiskiem ugunsgrēka incidentiem. Neviens nav nogalināts šajos notikumos, bet tie visi kalpoja kā atgādinājums; uzsverot, ka ir vajadzīga uz iedzīvotājiem vērsta brīdināšanas sistēma ar daudzējāda apdraudējuma pieeju. Tāpēc Sogn og Fjordane apgabala gubernators ir apgalvojis, ka šāda sistēma būtu jāievieš. Tomēr nekādas darbības nav veiktas, un nav skaidrs, vai valsts iestādes par prioritāti noteiks brīdināšanas sistēmas īstenošanu. Ja valsts iestādes nolemj neatbalstīt vairāku apdraudējumu brīdināšanas sistēmas pilnīgu īstenošanu, projekta atsauces grupas mērķis ir sekot līdzi Clim-ATIC projektam reģionālā līmenī; galvenokārt Sogn og Fjordane žudecā. Šajā sakarā tiks cieši attīstīts darbs ar vietējām/reģionālajām iestādēm, veselības nozari un attiecīgajām valdības aģentūrām, lai novērtētu un īstenotu brīdināšanas sistēmu reģionālā līmenī.

Projekta atsauces grupa tika izveidota 2008. gada augustā, un laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam ar to apspriedās četras reizes. Tajā bija biedri no šādām organizācijām:

• Sogn og Fjordane apgabala gubernators – PROJECT MANAGER (valsts pārstāvis reģionālā līmenī, kas ir atbildīgs par ārkārtas situāciju plānošanas koordinēšanu apgabalā);
• Rietumnorvēģijas Pētniecības institūts – Clim-ATIC reģionālais vadošais partneris (uz uzdevumiem balstīts pētniecības institūts, kas ir kompetents klimata pētniecības jomā);
• Norvēģijas Energoresursu un ūdens direktorāts (direktorāta pilnvarās ietilpst ārkārtas rīcības plānošana plūdu gadījumā; Sogn og Fjordane birojs ir arī valsts iestāde lavīnu jomā);
• Valsts publisko ceļu pārvalde (atbildīga par valsts ceļiem; īpaša interese par iedzīvotāju brīdinājumiem saistībā ar slēgtiem tuneļiem un kalnu krustojumiem sliktu laikapstākļu/negadījumu dēļ);
• Telenor (Norvēģijas Telekomunikāciju uzņēmums, kas pašlaik ir sestais lielākais mobilo tālruņu operators pasaulē);
• Norvēģijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (Norvēģijas Transporta un sakaru ministrijas Autonomā administratīvā aģentūra, kas atbild par telekomunikāciju tirgu uzraudzību un regulēšanu Norvēģijā);
• Norvēģijas Apraide (Sogn og Fjordane) (Norvēģijas valdībai piederošs radio un televīzijas sabiedriskās apraides uzņēmums, kas ir lielākā plašsaziņas līdzekļu organizācija Norvēģijā);
• E-CO Hydro Power (Norvēģijas elektroenerģijas uzņēmums un otrs lielākais elektroenerģijas ražotājs Norvēģijā. īpaša interese par iedzīvotāju brīdinājumiem saistībā ar dambju pārrāvumiem, kas izraisa plūdus, cunami);
• Norvēģijas policija, Sogn og Fjordane rajons (Policija ir daļa no Norvēģijas glābšanas dienesta un ir atbildīga par glābšanas darba vadību nelaimes gadījumos un katastrofās; ieskaitot ekstremālus laikapstākļus);
• Alarmsentralen (“The Alarm Central in Sogn og Fjordane”) (pašvaldību sadarbības centrs, kas atvieglo un koordinē pašvaldību ugunsdzēsības operācijas apgabalā);
• Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorāts (saglabā pārskatu par risku un neaizsargātību Norvēģijā un veicina pasākumus nelaimes gadījumu, krīžu un citu nevēlamu incidentu novēršanai);
• Norvēģijas civilā aizsardzība (valsts atbalsts neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestiem lielu avāriju un īpašu incidentu gadījumā);
• Aurland pašvaldība (Sogn og Fjordane pašvaldība; iepriekš piedzīvojuši ekstremālus laikapstākļus un lavīnas, iežu nogruvumus u. c. Ārlandē notika arī projekta brīdinājuma mācības);
• Vienotās ziņojumapmaiņas sistēmas (UMS) (vadošais modernu ziņojumu apstrādes pakalpojumu sniedzējs Ziemeļeiropā, kas piedāvā pakalpojumus iedzīvotāju brīdināšanai kritisku incidentu gadījumā);
• Sogn og Fjordane Universitātes koledža (2009. gadā pievienojās atsauces grupai, lai palīdzētu novērtēt agrīno brīdināšanu, bet diemžēl tai nācās pārtraukt dalību, jo trūka iekšējo resursu);
• Førde Health Trust (veselības uzņēmums, kas atbild par ģeogrāfisko un specializēto darbību veikšanu Rietumnorvēģijas Reģionālās veselības iestādes vārdā).

Tā kā mūsu pieejas mērķis bija demonstrēt sistēmu ar daudzējāda apdraudējuma pieeju, projekta atsauces grupai bija būtiska loma sistēmas specifikācijas noteikšanā, kas ļāva efektīvi un uzticami izdot daudzējādu apdraudējumu brīdinājumus.

Lai izveidotu rentablu agrīnās brīdināšanas sistēmu, priekšnoteikums ir daudzējāda apdraudējuma pieejas, jo sistēmas izmantošanas un uzturēšanas izmaksas tiks sadalītas. Atrašanās vietai piesaistīta brīdināšanas sistēma var būt arī integrēts instruments, lai izplatītu tīri informatīvus vēstījumus, piemēram, plašas sabiedrības informāciju vai dažādus vietējo iestāžu vēstījumus. Tādējādi šis projekts parādīja, kā esošo apgabalu aptverošo organizāciju varētu izmantot, lai brīdinātu iedzīvotājus. Tā kā šī organizācija ir cieši koordinēta ar policiju, vienlaikus būdama starppašvaldību organizācija, tā ir piemērota gan tādu brīdinājumu izdošanai, kas nav saistīti ar ārkārtas situācijām, gan tādu brīdinājumu izdošanai, kas nav saistīti ar ārkārtas situācijām, izmantojot vairāku apdraudējumu pieeju. Mēs esam apgalvojuši, ka uz cilvēkiem vērstu brīdināšanas sistēmu tehniskie aspekti kopumā ir viegli pieejami, savukārt jautājumi, kas saistīti ar konfidencialitātes tiesību aktiem un sistēmas noteikumiem, ir jārisina, pirms veiksmīgi tiek ieviestas efektīvas uz atrašanās vietu balstītas brīdināšanas sistēmas. Kā mēs esam pierādījuši, reklāmas publicēšana, izmantojot sociālos medijus, arī ir pakļauta noteikumiem. Faktiski pastāv juridiski šķēršļi attiecībā uz konfidencialitātes noteikumiem, kas neļauj publiski kopīgot telekomunikāciju uzņēmumu savāktos ģeogrāfiskos datus. Tomēr šī informācija varētu būt ļoti svarīga neatliekamās palīdzības dienestu ātrai izvēršanai, un tāpēc tā ir jāmaina. Lai sniegtu brīdinājumus, kas ir “savlaicīgi un saprotami riskam pakļautajām personām”, mēs uzskatām, ka ir jāveic vairāk pētījumu par iespējām un ierobežojumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu krīzes situācijās.

Agrīnās brīdināšanas sistēma tika izstrādāta un testēta ar Clim-ATIC; šis ir ES projekts (2008.–2011. gads), kurā tika aplūkota kopienu spēja attīstīt pielāgošanās spējas, lai pielāgotos nākotnes klimatam, kurā, domājams, pieaugs ekstremālu laikapstākļu biežums un mērogs. Clim-ATIC WP4 bija saistīta ar pielāgošanās demonstrējumu projektu īstenošanu, un viens no šiem WP4 projektiem atradās Sogn og Fjordane grāfistē. Šim demonstrējumu projektam nepieciešamie resursi ir personāla laika izmaksas (EUR 95 191) un biroja pieskaitāmās izmaksas (līdz EUR 9943) Sogn og Fjordane grāfistes gubernatoram. Projekta kopējās izmaksas bija 105 145,00 eiro. 55 377,00 EUR nodrošināja Sogn og Fjordane grāfistes gubernators kā līdzfinansējumu, bet atlikušos 49 768,00 EUR nodrošināja Ziemeļu perifērijas programma (NPP), kas ir daļa no Eiropas Komisijas teritoriālās sadarbības mērķa.

Turklāt projekts parādīja, ka moderno brīdināšanas sistēmu tehnoloģiju var apvienot ar esošo infrastruktūru un organizatoriskajiem modeļiem, lai vietējās iestādes varētu rentablā un ilgtspējīgā veidā brīdināt iedzīvotājus. Esošais starppašvaldību avārijas operāciju centrs Alarmsentralen ir apgabala aptverošs uzraudzības un brīdināšanas pakalpojums, kuru visu diennakti jau apkalpo augsti kvalificēts personāls. Iedzīvotāju brīdināšanas sistēmas iekļaušana šajā organizācijā radīs nelielas izmaksas, apmācību vai resursus. Turklāt, tā kā paredzams, ka klimata pārmaiņas turpmākajos gados izraisīs biežākas dabas katastrofas un ekstremālus laikapstākļus, agrīnās brīdināšanas sistēma būs svarīga vietējo kopienu pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju daļa, kas būs galvenais paredzamais ieguvums.

Projekts “Avārijas iedzīvotāju brīdināšanas sistēma” ir minēts Nacionālās aizsardzības komitejas priekšlikuma ziņojumā (sk. pieejamā dokumenta 3. pielikumu), kurā tika apspriesta nepieciešamība pēc modernas iedzīvotāju brīdināšanas sistēmas. Turklāt komitejas vairākums norādīja, ka efektīva iedzīvotāju brīdināšana, izmantojot modernās tehnoloģijas, ir svarīgs dzīvības glābšanas un kaitējuma novēršanas instruments, kas Norvēģijai ir jāīsteno. Valsts neaizsargātības un ārkārtas situāciju plānošanas ziņojumā par 2010. gadu (sk. pieejamā dokumenta 4. pielikumu) Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorāts pievēršas arī vajadzībai izveidot modernāku iedzīvotāju brīdināšanas sistēmu.

Demonstrējumu projekts tika īstenots no 2008. līdz 2011. gadam. Pastāv iespēja, kas pašlaik vēl nav acīmredzama, ka agrīnās brīdināšanas sistēma nākotnē tiks praktiski īstenota ar valsts vai reģionālo pārvaldes iestāžu starpniecību.

Agrīnās brīdināšanas sistēmām nav noteikts darbmūžs, ja vien tās tiek atjauninātas un uzturētas darba kārtībā.

Haavard Stensvand
Head of Emergency Planning
County Governor of Sogn og Fjordane
Phone: +47 57 64 30 10/+47 915 77 432
E-mail: fmsfhst@fylkesmannen.no