Ekosociālais ūdens tarifs Denkerkā, Francijā

Paredzams, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs ūdens pieejamību. Pilsētām un reģioniem ir jāatrod veidi, kā palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti un samazināt ūdens patēriņu. Ekonomiskie stimuli var būt spēcīgs instruments ūdens efektivitātes palielināšanai, tomēr paaugstinātas ūdens cenas var kavēt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem nodrošināt pienācīgu piekļuvi dzeramajam ūdenim. Tas nav pieņemami, jo piekļuve drošam dzeramajam ūdenim ir definēta kā pamatvajadzība un cilvēktiesības, un tādējādi tā ir viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pastāv liels risks, ka šīs tiesības tiek liegtas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, ja ūdens cenas kļūst nepieejamas.

Šādos apstākļos galvenā problēma Dunkerque apgabalā ir tiešas piekļuves trūkums saldūdens resursiem.

Dunkerque (Francija) teritorijā ūdensapgādes pakalpojumus sniedz Dunkerque Eau Syndicat (SED), kas ir publiska vietējo pašvaldību apvienība, kura apkalpo aptuveni 215 000 iedzīvotāju. Dzeramo ūdeni iegūst no gruntsūdeņiem blakus esošajā Audomarois apgabalā, kas atrodas vairāk nekā 40 kilometru attālumā, savukārt virszemes ūdeņus izmanto, lai apmierinātu ūdens vajadzības pēc intensīvas rūpnieciskās darbības šajā apgabalā. Šim nolūkam pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tika izveidoti divi atsevišķi sadales tīkli, nodalot ūdensapgādi mājsaimniecības vajadzībām un ūdensapgādi rūpnieciskai izmantošanai. Reģions bija viens no tiem, ko visvairāk ietekmēja klimata pārmaiņu ietekme, kas izraisīja temperatūras un nokrišņu anomāliju pieaugumu. Tāpēc galvenā uzmanība tika pievērsta ūdensapgādes efektivitātes palielināšanai un izpratnes veicināšanai par to, cik svarīga ir labāka ūdens resursu apsaimniekošana, ko veic vietējie lietotāji, t. i., iedzīvotāji. Dunkerque ir daļa no bijušā Francijas reģiona Nord-Pas de Calais, kas ir viens no Francijas reģioniem ar visaugstāko nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu īpatsvaru, kurš 2022. gadā sasniedza 25,9 %.

Francijā pirms 2019. gada Saistībuun tuvuma likuma15. panta pieņemšanas Ūdens un ūdens vides likuma (LEMA) 1. pantā bija paredzēts stingrs ūdens un sanitārijas cenu noteikšanas regulējums. Saskaņā ar šo regulējumu publisko ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumu cenai bija jābūt vienādai visiem lietotājiem, kā rezultātā vietējās pašvaldības juridiski nespēja izveidot sociālā atbalsta instrumentus, kas paredzēti dzeramajam ūdenim.

Atzīstot 6. IAM, kura mērķis ir garantēt vispārēju piekļuvi ūdenim un sanitārijai un nodrošināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, izšķirošo nozīmi, SED 2012. gada oktobrī nolēma ieviest sociālu, vides, progresīvu un uz stimuliem balstītu ūdens cenu noteikšanas sistēmu. Šāda cenu noteikšanas sistēma bija iespējama, pateicoties 2013. gadā pieņemtajam Broteslikumam,kurā ieinteresētās vietējās iestādes tika aicinātas eksperimentēt ar dažādiem modeļiem, lai “veicinātu piekļuvi ūdenim un īstenotu sociālo ūdens cenu noteikšanu”.

Dunkerque bija viena no 50 vietējām pašvaldībām, kas piedalījās eksperimentos, ieviešot ekosociālu tarifu, ar kuru tika ieviesta jauna ūdens cenu noteikšanas sistēma ar mērķi izveidot ilgtspējīgu sociāli taisnīgu tarifu sistēmu, kuras pamatā ir uzskaitītais ūdens patēriņš.

Jaunās cenu noteikšanas sistēmas ieviešana ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir stimulēt nebūtiska ūdens patēriņa samazināšanu. Turklāt tarifs ir veids, kā garantēt sadales taisnīgumu, jo sociālās atlaides mērķis ir palīdzēt ekonomiski neaizsargātiem iedzīvotājiem. Tas attiecas arī uz procesuālo tiesvedību, jo ir atcelti birokrātiskie šķēršļi piekļuvei atlaidēm, jo atlaide tiek piemērota automātiski, pamatojoties uz Caisse primaire d’assurance maladie (CSS) sniegtajiem datiem par ekonomiski neaizsargātām mājsaimniecībām.

Apkopojot var teikt, ka ekosociālā tarifa mērķi ir šādi:

● Samazināt ūdens patēriņu un tādējādi resursu izmantošanu

● Palielināt iedzīvotāju izpratni par vidi, izmantojot finansiālus stimulus ūdens patēriņa samazināšanai

● Ieviest sociālo tarifu grupām ar zemiem ienākumiem un ieviest papildu atlaides grupām ar zemiem ienākumiem

Ekosociālā trīspakāpju tarifu sistēma nošķir to, ko uzskata par ūdens patēriņu cilvēku pamatvajadzību apmierināšanai, nevis nebūtisku ūdens vajadzību apmierināšanai. Cenu līmenis, kas saistīts ar katru līmeni, palielinās nelineāri, nodrošinot, ka visi iedzīvotāji var atļauties ūdeni visu savu pamatvajadzību apmierināšanai. Dzīvībai svarīga patēriņa slieksnis ir noteikts 80 m3/gadā vienai mājsaimniecībai par cenu 1,29 EUR/m3. Pirmajā līmenī cenas tiek saglabātas pēc iespējas zemākas, subsidējot ražošanas izmaksas ar augstākām cenām par ūdens patēriņu otrajā līmenī (2,40 EUR/m3 līdz 200 m3) un trešajā līmenī 3,18 EUR/m3 par ūdens patēriņu, kas pārsniedz šo līmeni. Tika ieviests arī papildu mehānisms, lai turpinātu atbalstīt ļoti neaizsargātas grupas: CSS saņēmēji automātiski saņem 70 % atlaidi saviem ūdens rēķiniem, maksājot 0,50 EUR/m3 (visas cenas attiecas uz 2023. gada 1. janvāri). 2023. gadā 72,1 % mājsaimniecību saglabāja ūdens patēriņu pirmā līmeņa robežās, savukārt patēriņš 25,4 % mājsaimniecību atrodas otrajā līmenī, un 2,6 % mājsaimniecību patēriņa pieder pie trešā līmeņa.

Tarifā, kura pamatā ir ūdens daudzums, ko patērē viena mājsaimniecība, nav ņemtas vērā faktiskās ūdens vajadzības, kas saistītas ar mājsaimniecību lielumu. Šā iemesla dēļ dažas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem nevar gūt labumu no automātiskās sistēmas vai nu tāpēc, ka viņu mājoklis atrodas kolektīvā ēkā bez individuāliem skaitītājiem, vai arī tāpēc, ka mājsaimniecības lieluma dēļ viņu ūdens vajadzības pārsniedz zemāko līmeni. Dunkerque apgabalā tas attiecas uz aptuveni 1600 mājsaimniecībām dzīvokļu blokos bez individuāliem skaitītājiem (no reģiona 36 000 daudzģimeņu mājokļiem) papildus vairākām lielām mājsaimniecībām. Abām kategorijām ir izveidota “Cheque eau” sistēma, uz kuru mājsaimniecībām bija aktīvi jāpiesakās. Šis čeks atbilda 12 EUR/gadā katrai personai, sākot no 6.^personas mājsaimniecībā, un 40 EUR/gadā katrai mājsaimniecībai tiem, kas dzīvo ēkās bez individuāliem ūdens skaitītājiem.

Tomēr čeku sistēma izrādījās neveiksmīga, jo tiesīgās mājsaimniecības nepieteicās šīm atlaidēm: Dunkerque tikai 40 mājsaimniecības no plānotajiem vairāk nekā 1800 bija pieteikušās un saņēmušas čeku. Ņemot vērā čeku sistēmas neefektivitāti, SED cenšas iegūt datus no vietējām Caisse d’ Allocation Familiales (CAF), kas ļautu automatizēti iekļaut mājsaimniecību lielumu tarifu sistēmā, kā tas jau tiek darīts attiecībā uz CSS saņēmējiem.

Pārejot no iepriekšējā vienotās cenas modeļa ar vienādiem tarifiem visām mājsaimniecībām uz šo jauno shēmu, 80 % ūdens lietotāju ir veikuši ietaupījumus savos rēķinos. Atlikušie 20 % ir palielinājušies, un cenu pieaugums visvairāk ir ietekmējis lietotājus, kas pieder pie trešā līmeņa (augsts patērētāju skaits, 2,62 % mājsaimniecību). Salīdzinājumā ar iepriekšējo tarifu SED ir ietaupījusi 10 % no izmaksām. Viena no divām mājsaimniecībām ir zem finanšu pārtraukuma sliekšņa salīdzinājumā ar iepriekšējo tarifu sistēmu, un vidējais gada patēriņš ir stabilizējies.

Vidējais patēriņš uz vienu mājsaimniecību ievērojami samazinājās, proti, no 83–85 m3/gadā 2010. gadā līdz 67 m3/gadā 2023. gadā. Pat otrā līmeņa patērētāji ievērojami samazināja patēriņu (no gandrīz 90 m3/gadā 2010. gadā līdz mazāk nekā 80 m3/gadā 2013. gadā pēc tarifa ieviešanas). Tādējādi Denkerkā ir ietaupīti ievērojami gruntsūdeņu apjomi, 2023. gadā samazinot gruntsūdeņu ieguvi par 10 %. Tomēr mājsaimniecību vidējais patēriņš pirmajā līmenī nedaudz palielinājās (no mazāk nekā 70 m3/gadā līdz vairāk nekā 75 m3/gadā), parādot, ka pirms šā jaunā tarifa ieviešanas tās, iespējams, bija pārāk mazas, lai ierobežotu izdevumus par ūdeni.

Pasākuma uzraudzība galvenokārt tika veikta, izmantojot datus, kas iegūti no ūdens skaitītājiem, kuri uzstādīti gados pirms jaunās tarifu sistēmas ieviešanas, un kopš tā laika tiek turpināta. Šo datu pieejamība ir bijis galvenais faktors, lai izprastu pasākuma efektivitāti.

Visbeidzot, paredzams, ka optimizācijas pētījumos papildus ekonomiskajiem kritērijiem tiks iekļauti sociālie kritēriji Dunkerque ūdens tarifu sistēmā, aptverot papildu pabalsta un pieaugušo invaliditātes pabalsta saņēmējus, ņemot vērā to, ka datus par mājsaimniecību atbilstību var iegūt, lai šos pabalstus piemērotu automātiski, kā tas faktiski ir CSS saņēmēju gadījumā.

Dunkerkas Arodbiedrību savienība (Syndicat de l'Eau) apvieno 29 pašvaldības. Tajā definēta ūdens resursu politika reģionam un noteiktas dzeramā ūdens un rūpniecisko ūdens pakalpojumu problēmas un virzieni. Dunkerkas Arodbiedrību savienība ir uzticējusi dzeramā ūdens sadales pakalpojumu sniegšanu delegātam – sabiedrībai SUEZ Eau, kas ir specializējusies tādu iekārtu ekspluatācijā, kuras kalpo videi.

Ekosolidaritātes cenu noteikšanas sistēmas pamatā ir pastāvīgs novērtējums, un kā koordinācijas komiteja ir izveidota ekosolidaritātes observatorija. Šī observatorija regulāri tiekas un apvieno ūdensapgādes nozares dalībniekus un apvienību un iestāžu pārstāvjus, tostarp namīpašniekus, sociālās un vides apvienības, Ģenerālpadomi, vietējās iestādes un vides apvienības, Caisse Primaire d’Assurance Maladie du Nord (CPAM), Le portal des Allocation Familiales (CAF), Ūdens aģentūru, Valsts Ūdens komiteju, Syndicat, Centre Communal d’Action Sociale (CCAS) un ūdensapgādes pakalpojumu delegātu.

Ekosolidaritātes novērošanas centra mērķis ir novērtēt ūdens cenu noteikšanas sistēmas ietekmi uz patēriņu un ierosināt veidus, kā to uzlabot. Lai to izdarītu, tā balstās uz četriem instrumentiem: i) trīs gadu laikā (līdz šim katru gadu) veikts 800 lietotāju apsekojums; ii) kvalitatīvs panelis, kurā ir 1500 lietotāju un kuru uzrauga sešu gadu laikā (tostarp trīs gadus pirms cenu noteikšanas sistēmas ieviešanas); iv) iedzīvotāju darba grupas sistēmas kvalitatīvai novērtēšanai un ekodarbību ieviešanai. 98 244 abonentu (privāto un profesionālo lietotāju) rēķinu analīze un ieteicamie rīki, lai nodrošinātu tiešu apspriešanos ar lietotājiem. To veicina arī apvienību klātbūtne novērošanas centrā.

Jaunā progresīvā ekosociālā tarifa izstrāde un īstenošana tiek uzskatīta par efektīvu pielāgošanās risinājumu gan no vides, gan sociālā viedokļa. Šā tarifa ieviešana bija risinājums, lai samazinātu lielāku ūdens patērētāju patēriņa līmeni, vienlaikus nodrošinot cenas ziņā pieejamu piekļuvi tādam ūdens daudzumam, kas spēj apmierināt mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem pamatvajadzības pēc ūdens.

Tarifs ir pārdalījis dzeramā ūdens izmaksas, jo 80 % patērētāju maksā mazāk vai tikpat, cik pirms tarifa ieviešanas, un ar to saistītais kopējais ūdens patēriņa līmeņa samazinājums, savukārt pirmā līmeņa patērētāji, kuri, iespējams, agrāk patērēja mazāk, varēja nedaudz palielināt savu patēriņu.

Šīs operācijas panākumus gan ūdens taupīšanas, gan sociālās pieņemamības ziņā spēcīgi un pozitīvi ietekmēja plašas izpratnes veicināšanas kampaņas uzsākšana tieši pirms ekosolidaritātes cenu noteikšanas sistēmas ieviešanas. Šī kampaņa turpinās šodien (2024. gadā) ar kultūras, sporta, atpūtas un citiem pasākumiem, kas tiek organizēti Denkerkas apgabalā, kā arī ar skolēniem.

Šai izpratnes veicināšanas kampaņai ir trīs mērķi:

• Paskaidrot lietotājiem, no kurienes nāk ūdens, kas plūst no viņu krāniem, un informēt viņus par tā vērtīgo dabu. Mērķis bija panākt, lai iedzīvotāji būtu gatavi taupīt ūdeni, iesaistoties tā saglabāšanā.
• Paskaidrot lietotājiem ekosociālo tarifu sistēmu un tās ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos ieguvumus. Programmas īstenotājiem bija īpaši jāpārliecina lielākie patērētāji, ka viņu palielinātie rēķini nāktu par labu viņu kopienas visneaizsargātākajiem locekļiem.
• Sniegt lietotājiem instrumentus apzinātākam patēriņam, t. i., gan kontrolēt, gan samazināt patēriņu, veicot vienkāršas ikdienas darbības un apgūstot jaunus ieradumus.

Daži tarifu sistēmas ierobežojumi, kuru pamatā ir uzskaite, ir saistīti ar nepieciešamību:

• a) efektīvi savienot maksājumus ar ūdens patēriņu, izmantojot uzskaiti, tomēr joprojām 16 000 mājsaimniecību dzīvo kopā bez individuāliem ūdens skaitītājiem.
• b) nodrošināt taisnīgumu, aplēšot ūdens vajadzības lielāko mājsaimniecību priekšā. Faktiski SED ir grūti identificēt lielākas mājsaimniecības, kurām būtu jāgūst labums no diskontētās likmes, bet kuras mājsaimniecību lieluma dēļ patērē vairāk ūdens, nekā paredzēts līmeņu sistēmā.

 Lai gan datus par sociāli nelabvēlīgām mājsaimniecībām SED sniedz iestāde, kas sadala subsīdijas šīm grupām (Caisseprimaire d’assurance maladie, CSS), vietējā iestāde, kas atbild par konkrētām publiskām subsīdijām šai mājsaimniecību grupai, atteicās kopīgot datus ar SED, tāpēc šīs mājsaimniecības nevar gūt labumu no īpaša tarifa automātiskas piemērošanas.

Paredzams, ka jautājums par pienācīgu datu trūkumu, lai sasniegtu visus neaizsargātos cilvēkus (ekonomisku vai sociālu iemeslu dēļ), tuvākajā nākotnē tiks atrisināts ar valsts reglamentējošu dekrētu, kas visām sociālajām organizācijām liks apmainīties ar datiem ar vietējām iestādēm, kuras izmanto sociālo ūdens tarifu, lai palielinātu šo pasākumu taisnīgumu.

Sākotnējais mēģinājums aptvert šādus gadījumus, kad nav iespējams piemērot automātisku atlaižu piemērošanu ar čeku sistēmu, prasīja aktīvu piemērošanu mājsaimniecībās. Tomēr šī sistēma ir cietusi neveiksmi, jo lielākā daļa tiesīgo mājsaimniecību nepieteicās šai subsīdijai, un čeku sistēma ir atcelta. Lai aptvertu vairāk mājsaimniecību ar diferencēto tarifu sistēmu, SED 2018. gadā ir pārskatījusi robežvērtību pirmajai “būtiska ūdens” tarifu joslai no 75 m³ uz 80 m³ gadā patērētā ūdens vienai mājsaimniecībai.

Saskaņā ar SED nesamaksātie rēķini pēc Covid pandēmijas palielinājās, iespējams, saistībā ar digitalizētas maksājumu sistēmas ieviešanu. Neaizsargātas grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, varētu nepildīt rēķinu maksājumu saistības, jo viņi ir mazāk pazīstami ar digitālajiem maksājumiem (t. i., IT analfabētisma dēļ vai tāpēc, ka viņiem ir grūtāk piekļūt IT maksājumu platformām).

2017. gadā publicētajā ziņojumā (pēdējie konkrētie pieejamie dati) programmas izveides izmaksas bija aptuveni 180 000 EUR. Tās ietvēra sākotnējās izmaksas, kas saistītas ar programmas mērķu sasniegšanai pielāgotas cenu noteikšanas sistēmas izstrādi, ko atbalstīja konsultāciju uzņēmums, papildus individuālo skaitītāju uzstādīšanas izmaksām, kā arī programmas īstenošanas plāna izstrādi. Turklāt jaunās norēķinu sistēmas pārvaldība rada papildu izmaksas 1,5 centi par m3.

Ieguvumus no īstenošanas galvenokārt saņēma pirmā līmeņa patērētāji un KRN atbalsta saņēmēji, kurus parasti uzskata par visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām; Liela daļa augstāka līmeņa patērētāju (aptuveni 80 %) arī samazināja savu ūdens patēriņu, izvairoties no liela ūdens rēķinu pieauguma. Tikai 20 % patērētāju palielināja savu patēriņu un līdz ar to arī rēķinus par ūdeni.

Kopš solidaritātes rādītāja 0,34 EUR/m3 ieviešanas pirmā līmeņa patēriņa līmenī ir novērots neliels pieaugums dažu CSS atbalsta saņēmēju vidū. Tā kā viņiem nebija finanšu līdzekļu, lai samaksātu cenu par pietiekamu ūdens daudzumu pirms šīs cenu noteikšanas sistēmas ieviešanas, viņi pēc iespējas samazināja savu patēriņu pat zem līmeņa, kas tiek uzskatīts par visvienkāršāko, lai apmierinātu savas sanitārās vajadzības. Jaunā cenu struktūra ir ļāvusi tiem nedaudz palielināt patēriņu, lai tagad pilnībā apmierinātu savas pamatvajadzības.

Cenu noteikšanas sistēma tika ieviesta 2012. gadā un turpinās, sagatavošanās posms sākās trīs gadus pirms tās ieviešanas ar mājsaimniecību uzraudzību un saskaņošanu ar ekosolidaritātes novērošanas centru, kas novērtē un vada projektu.

Ekosociālais ūdens tarifs ir pastāvīgs pasākums, kas laika gaitā tiek pielāgots, lai optimizētu tā darbību.

Piemēram, tuvākajā nākotnē SED mērķis ir iegūt datus par mājsaimniecības lielumu (kas līdz šim nav ņemti vērā izmantojamu datu trūkuma dēļ), lai varētu nodrošināt papildu atlaides saistībā ar ģimenes lielumu. Tas pats attiecas uz sociālo kritēriju iekļaušanu (piemēram, diskontētas likmes neaizsargātākām personām).

Bertrand Ringot (President of Syndicat de l'Eau du Dunkerquois)
Mazouni Fabrice (Directeur général des service)
FMazouni@leaududunkerquois.fr
Phone number: 06 84 75 97 33

SYNDICAT L’EAU DU DUNKERQUOIS
Immeuble Les Trois Ponts – 257 rue de l’école maternelle – 59140 DUNKERQUE
contact@leaududunkerquois.fr

Comitè national de l’eau (2017) Rapport d’étape sur la mise en œuvre de l’expérimentation pour une tarification sociale de l’eau.

Mayol, A. (2018) “Sociālieun nelineārie tarifi dzeramajam ūdenim: Cui bono? Empīriskie pierādījumi no dabas eksperimenta Francijā”, Revue d’Economie Politique, 127(6), 1161.–1185. lpp.

Syndicat de l’eau du Dunkerqois (2022) Rapport sur le prix et a qualité du service public de l’eau potable 2022. Dunkerque.

Francijas Republika, Mission «flash» sur le bilan de l’expérimentation d’une tarification sociale de l’eau

● 2006. gada 30. decembra Likums Nr. 2006-1772 sur l'eau et les milieux aquatiques