Pilsētas nokrišņu ūdens apsaimniekošana Augustenborgā, Malmē

Augustenborgas apkaime ir cietusi no ikgadējiem plūdiem 90. gadu beigās, ko izraisīja vecās drenāžas sistēmas nespēja tikt galā ar lietus ūdens noteci, sadzīves notekūdeņiem un spiedienu no citām pilsētas daļām. Plūdu rezultātā tika bojātas pazemes garāžas un pagrabi, kā arī ierobežota piekļuve vietējiem ceļiem un gājēju ceļiem. Ūdenstecēs bieži nonāk arī neattīrīti notekūdeņi, jo palielinās spiediens uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, paredzams, ka nokrišņi Zviedrijā palielināsies līdz 40 % atkarībā no scenārija. Paredzams, ka saskaņā ar RCP 8.5 scenāriju gada nokrišņu daudzums Zviedrijas dienvidu daļā līdz gadsimta beigām palielināsies par aptuveni 15–20 %. Nokrišņu pieaugums ir īpaši liels ziemā un pavasarī. Tas, visticamāk, saasinās problēmas, kas saistītas ar lietus ūdens noteces pārvaldību pilsētu teritorijās.

Turklāt Augustenborgai, kas bija viens no pirmajiem mājokļiem Zviedrijas sociālo mājokļu politikas ietvaros 20. gadsimta 50. gados, bija raksturīgs augsts bezdarba līmenis, liela iedzīvotāju mainība un liels imigrantu īpatsvars. Tā bija sociālās un ekonomiskās lejupslīdes zona.

Atjaunošanas centieni Augustenborgā sākās 90. gados un attīstījās par Ekostaden (Eco-city) Augustenborg projektu. Iniciatīvas galvenais mērķis bija izveidot sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgāku apkaimi. Lai gan pielāgošanās klimata pārmaiņām sākotnēji nebija skaidrs virzītājspēks, projekta mērķis bija risināt pilsētu applūšanas problēmu apvienojumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu.

Atkārtotu plūdu problēmu dēļ tika ierosināts, ka lietus ūdens no Augustenborgas būtu jāatvieno no esošās apvienotās kanalizācijas un jānovada, izmantojot atklātu sistēmu. Galvenais nodoms bija panākt, lai 70 % lietus ūdens no jumtiem un slēgtām zonām tiktu apstrādāti atklātā sistēmā, pilnībā novēršot kombinēto kanalizācijas pārplūdi, gan samazinot kopējo lietus ūdens daudzumu, kas nonāk cauruļvados, gan samazinot maksimālo caurplūdumu.

Lai gan atklāto lietusūdeņu sistēmā netika veikta klimata pārmaiņu analīze, tā tika izstrādāta tā, lai kā bāzlīniju ņemtu vērā 15 gadu nokrišņu daudzumu, kas kalpo arī tam, lai pielāgotos nokrišņu daudzuma pieaugumam nākotnē. Projekts ietvēra ILD modernizēšanu esošās attīstības un infrastruktūras ietvaros, kā arī ar iedzīvotājiem uz vietas.

Pabeigtā lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma ietver kopumā 6 km kanālus un ūdens kanālus, kā arī desmit aiztures dīķus. Lietusūdens tiek savākts dabiskos grāvjos un rezervuāros, un pēc tam pārpalikums tiek novirzīts uz parasto kanalizācijas sistēmu un tuvējo ūdensteci. Lietusūdeni no jumtiem, ceļiem un autostāvvietām novada pa redzamām tranšejām, grāvjiem, dīķiem un mitrājiem. Šie ainavas elementi ir integrēti pilsētas ainavā 30 pagalma teritorijās, kas nodrošina arī atpūtas zaļās zonas teritorijas iedzīvotājiem. Lai gan zaļo zonu lielums un skaits tika palielināts, 20. gs. 50. gadu īpašais stils tika saglabāts, lai neapdraudētu teritorijas estētiku. Dažas zaļās zonas var uz laiku applūst, kas palīdz pārvaldīt ūdeni, palēninot tā iekļūšanu tradicionālajā nokrišņu ūdens sistēmā.

Papildus ilgtspējīgai kanalizācijas sistēmai šajā teritorijā ir vairāk nekā 11 000 m² zaļie jumti, tostarp 2100 m² uz sabiedrisko mājokļu uzņēmuma MKB ēkām un 9000 m² Botāniskā jumta dārza, kas uzbūvēts uz vecas rūpniecības ēkas. Atjaunošanas projektā, kas tika uzsākts 1998. gadā, zaļie jumti tika uzstādīti visos jaunajos projektos (celti pēc 1998. gada) un modernizēti dažās vecākās ēkās, piemēram, garāžās, kas pārveidotas par birojiem. Daži jaunāki zaļie jumti ir uzstādīti arī pēc reģenerācijas projekta.

Atvērto lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas rezultātā šajā teritorijā ir novērsti daudzi plūdi. Tas liecina, ka atklāto lietusūdeņu sistēmas konstrukcija darbojas labāk nekā tradicionālā sistēma un ka Augustenborg ir labi sagatavota intensīvākām lietusgāzēm arī nākotnē. 2007. gada vasarā 50 gadus ilgušais nokrišņu daudzums lielākajā daļā Malmes radīja nopietnas problēmas, appludinot pievedceļus, bet Augustenborga netika skarta. Arī 2014. gadā Augustenborgā tika novērsti nopietni plūdu radīti postījumi un remonta izmaksas spēcīgu lietusgāžu laikā, kad 6 stundās lietus bija vairāk nekā 100 mm. Turklāt atklāto lietusūdeņu sistēma ir labi risinājusi daudzus mazākus smagus nokrišņu gadījumus.

Tiek lēsts, ka 90 % nokrišņu ūdens no jumtiem un citām necaurlaidīgām virsmām tiek novadīti atklātā nokrišņu ūdens sistēmā. Turklāt kopējais gada noteces apjoms ir samazināts par aptuveni 20 % salīdzinājumā ar parasto sistēmu. Tas ir saistīts ar iztvaikošanu no kanāliem un aiztures dīķiem starp lietus notikumiem. Arī noteces maksimālās plūsmas tiek aizkavētas un novājinātas. Atklātās nokrišņu ūdens sistēmas ieviešana Augustenborgā ir uzlabojusi ne tikai nokrišņu ūdens apsaimniekošanu šajā teritorijā, bet arī apvienotās kanalizācijas sistēmas darbību, kas apkalpo apkārtējo teritoriju. Notekūdeņu daudzums, kas noplūst kombinētajā sistēmā, tagad ir niecīgs, un šī sistēma tagad novada gandrīz tikai notekūdeņus.

Alternatīva iespēja samazināt plūdus, izmantojot tradicionālu atdalītu lietusūdeņu sistēmu Augustenborgā, būtu nozīmējusi lielus zemes darbus. Šāda pieeja būtu varējusi arī radīt problēmas tālāk lietus ūdens kanalizācijas tīklā, piemēram, vājās vietas, kurās sistēma savienojas ar vecākām caurulēm. Turklāt uzņemošās teritorijas varēja ciest no paaugstināta plūdu riska, erozijas vai ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Tāpēc atklātas nokrišņu ūdens sistēmas ieviešana tika uzskatīta par visilgtspējīgāko risinājumu, kas atbilst reģenerācijas iniciatīvas Ekostaden Augustenborg redzējumam.

Galvenie Augustenborgas atjaunošanā iesaistītie dalībnieki bija MKB mājokļu uzņēmums un Malmes pilsēta, ko pārstāvēja Fosie apgabals un Pakalpojumu departaments. Tomēr vairāki indivīdi bija īpaši svarīgi, lai projekts būtu veiksmīgs.

Ekostaden Augustenborg izveides process sākās 1997. gadā, un to sāka ar diskusijām par tuvējās rūpnieciskās zonas slēgšanu. Atjaunošanas projekta pamatā bija trīs aktīvu profesionāļu idejas no Malmes pilsētas Pakalpojumu departamenta, skolas Augustenborgā un valsts mājokļu uzņēmuma MKB. Viņi sapulcināja vecāko virsnieku, kolēģu un aktīvo reģiona iedzīvotāju grupu, kuri visi vēlējās pārvērst reģionu par ilgtspējīgu Malmes rajonu. 1998. gadā tika pieņemts darbā projekta vadītājs. Projektam virzoties uz priekšu, tika iesaistīti vietējie uzņēmumi, skolas un industriālais komplekss. Botāniskais jumta dārzs tika izveidots sadarbībā ar vairākām universitātēm un privātiem uzņēmumiem.

Viens no Ekostaden Augustenborg galvenajiem mērķiem bija ļaut iedzīvotājiem uzņemties nozīmīgu lomu iniciatīvas plānošanā un īstenošanā. Augustenborgas projekts ietvēra plašu sabiedrisko apspriešanu. Tas ietvēra regulāras sanāksmes, kopienas darbseminārus un neformālas sanāksmes sporta un kultūras pasākumos. Šī pieeja kļuva arvien atvērtāka un konsultatīvāka. Aptuveni viena piektdaļa teritorijas īrnieku ir piedalījušies dialoga sanāksmēs par projektu, un daži ir kļuvuši ļoti aktīvi teritorijas attīstībā. Augustenborgas skolēni bija iesaistīti vairākos vietējos pasākumos, piemēram, plānojot lietus ūdens savākšanas dīķi, kas ir pielāgojams ledus hallei. Pastāvīga saziņa un padziļināta kopienas iesaiste ļāva projektā ņemt vērā iedzīvotāju bažas un vēlmes attiecībā uz nokrišņu ūdens sistēmas projektēšanu. Līdz ar to projekts nesaskārās ar lielu pretestību.

Tomēr vairāk nekā 20 gadus pēc atjaunošanas projekta uzsākšanas iedzīvotājiem ir aktīva loma teritorijas attīstībā. Vietējās iedzīvotāju grupas organizē aktivitātes šajā teritorijā, piemēram, urbānā lauksaimniecība, āra izglītība bērniem un jauniešiem, kā arī ikgadējas svinības par Eco-city Augustenborg (Ekostadens dag).

Uzdevumi, kas saistīti ar ILD īstenošanu Augustenborgā, ir šādi:

• Fiziskās telpas atrašana, lai ILD iekļautu jau esošajā attīstībā: i) ILDS bija jāaprīko ar esošo elektroenerģijas, ūdens, apkures un telefona infrastruktūru; ii) bija jāsaglabā piekļuve neatliekamās palīdzības transportlīdzekļiem; iii) daudzi iedzīvotāji bija nobažījušies par to, ka liela daļa no pieejamajām zaļajām zonām nav piemērota atpūtai un ka daži koki ir aizvākti.
• Ēkas nevarēja sabojāt ūdens. Tādējādi visi ILD tika uzsvērti ar ģeotekstilmateriālu, novēršot iespēju palielināt dziļu perkolāciju un ierobežojot sistēmas funkciju līdz ūdens aizturei, nevis infiltrācijai.
• Veselības un drošības jautājumi bija jāatrisina. ILDS atradās skolas teritorijā un tās tiešā tuvumā, radot iespējamus noslīkšanas riskus. Tika paustas bažas arī par drenāžas kanāliem, kas rada šķēršļus vecāka gadagājuma cilvēkiem un invalīdiem.
• Citas ar projektu saistītās problēmas bija neizbēgamais troksnis un putekļi būvniecības laikā, kas izraisīja sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt aiztures dīķi bija pakļauti aļģu augšanai, un tika izstrādāts tehnisks risinājums, lai atrisinātu šo problēmu.

Veiksmes faktori ir šādi:

• Malmes Pakalpojumu departamenta un mājokļu uzņēmuma MKB iniciatīva un entuziasms; šo organizāciju un to profesionālo tīklu spēcīga vadība ļāva attīstīt visaptverošo projektu. Savukārt šāda vadība bija iespējama, tikai pateicoties varas decentralizācijai no pilsētas uz rajona līmeni.
• Projekta sadarbības raksturs ļāva kopīgi pārvaldīt projektu.
• Iedzīvotāju iesaistīšana projektēšanas posmā nozīmēja, ka pret projektu bija maza pretestība, un tā rezultātā radās piederības sajūta, iespējas un uzlabojās iedzīvotāju informētība.
• Vēl viens panākumu faktors bija apjomīgs finansējums, ko nodrošināja vietējās iestādes un mājokļu uzņēmums.

Kopējā summa, kas ieguldīta fiziskajos uzlabojumos Augustenborgā un saistītajos projektos, bija aptuveni SEK 200 miljoni (~EUR 24 miljoni). Aptuveni pusi no šīs summas ieguldīja mājokļu sabiedrība MKB. Zviedrijas valdība LIP programmas ietvaros piešķīra SEK 24 miljonus, un ES LIFE fonds piešķīra SEK 6 miljonus Botāniskā jumta dārza būvniecībai. Atlikušo finansējumu galvenokārt nodrošināja vietējās iestādes, galvenokārt Malmes pilsēta. Apsaimniekošanas darbus kopīgi finansē mājokļu uzņēmums, kas iekļauj izmaksas īres maksās, ūdens pārvalde, izmantojot ūdens tarifus, un pilsētas domes standarta uzturēšanas budžeti.

Ilgtspējīgas kanalizācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas ir aptuveni divreiz lielākas par parastās kanalizācijas sistēmas uzturēšanas izmaksām. Atvērtā lietus ūdens sistēma savāc daudz atkritumu un nezāļu, un kanālus ir nedaudz grūti sakopt un pļaut apkārt. Reizēm var būt arī remonta izmaksas, jo granīta bloki dažreiz saplīst. Tomēr, pateicoties efektīvai drenāžas sistēmai, šajā teritorijā ir novērstas dažas iespējamās plūdu radīto postījumu izmaksas (sk. sadaļu par risinājumiem). Atklātā kanalizācijas sistēma Augustenborgā ir novērtēta kā ilgtspējīgāka nekā tradicionālā kanalizācijas sistēma no tehniskā, vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa.

Papildus pielāgošanās pasākumiem ekstremālāku lietusgāžu gadījumā Augustenborgas apgabala visaptverošais atjaunošanas projekts radīja virkni citu ieguvumu:

• Sabiedrisko vietu pārkonfigurēšana starp daudzdzīvokļu namiem ir devusi iedzīvotājiem iespēju izaudzēt pašiem savu pārtiku nelielos daudzumos, kā arī radījusi vietas atpūtai un pievilcīgas vietas bērniem rotaļām.
• Bioloģiskā daudzveidība šajā teritorijā ir palielinājusies. Zaļie jumti, galvenokārt Botāniskais jumta dārzs, ir piesaistījuši putnus un kukaiņus, un atvērtā nokrišņu ūdens sistēma nodrošina labāku vidi vietējiem augiem un savvaļas dzīvniekiem. Turklāt tika stādīti ziedoši daudzgadīgie augi, vietējie koki un augļu koki, un tika uzstādītas sikspārņu un putnu kastes.
• Projekta līdzdalības raksturs rosināja iedzīvotāju interesi par atjaunojamo enerģiju un ilgtspējīgu transportu.
• Īres līgumu apgrozījums ir samazinājies par 20%.
• Projekta īstenošanas laikā 1998.–2002. gadā bezdarbs samazinājās no 30 % līdz 6 % (līdz Malmes vidējam rādītājam) un dalība vēlēšanās palielinājās no 54 % līdz 79 %.

Projekta tiešā rezultātā reģionā ir sākušies trīs jauni vietējie uzņēmumi: Watreco AB (izveidojis vietējais iedzīvotājs un amatieru ūdens entuziasts), Green Roof Institute un automašīnu koplietošanas uzņēmums, kas izmanto etanola hibrīdautomobiļus, lai vēl vairāk samazinātu CO₂ emisijas un citu ietekmi uz vidi. Vēlāk Augustenborgas automašīnu koplietošanas uzņēmums ir kļuvis par daļu no pilsētas Sunfleet automašīnu koplietošanas sistēmas.

Projekts tika uzsākts 1997. gadā un īstenots no 1998. līdz 2002. gadam. Darbs pie SUDS infrastruktūras sākās 1999. gada decembrī un noslēdzās 2000. gada vasarā. Sistēma darbojas kopš 2001. gada maija. Dzīvojamajos rajonos drenāžas sistēmas uzturēšana turpinās kā parasti.

Sistēma joprojām darbojas. Tās kalpošanas laiks atbilst tradicionālajiem pilsētu apzaļumošanas un drenāžas projektiem.

Helen Johansson
Scandinavian Green Roof Institute
E-Mail: helen@greenroof.se 
www.greenroof.se 

Zaļās un zilās telpas pielāgošana pilsētu teritorijām un ekopilsētām (GRaBS), Malmes pilsēta un Skandināvijas Zaļo jumtu institūts