Pilsētplānošanas, projektēšanas un pārvaldības pieejas noturības veidošanai — pierādījumu pārskats

Vietējās krīzes un ārkārtas situācijas ietekmē saimniecisko darbību, kaitē videi, pārtrauc kritiskās infrastruktūras pakalpojumus un rada tiešu un netiešu ietekmi uz veselību. Pilsētām ir jānodrošina efektīva reaģēšana un atgūšanās no krīzēm. Tām arī jāsamazina pašreizējā un turpmākā pakļautība briesmām un neaizsargātība. Pilsētbūvniecībai, pārvaldībai un plānošanai ir profilakses un riska mazināšanas loma; tāpēc tie būtu jāintegrē vietējās noturības stratēģijās un plānos. Vairākos nesenos daudzpusējos ziņojumos, satvaros un pamatnostādnēs pilsētas ir norādītas kā vadošie dalībnieki apdraudējuma mazināšanas un pielāgošanās jomā, nosakot prioritātes un veicinot augšupējas pieejas, kas vēl vairāk iesaista kopienas veselīgāku, ilgtspējīgāku, taisnīgāku un noturīgāku pilsētu veidošanā (un palielina vietējo pašvaldību pārskatatbildību).

PVO vides un veselības aizsardzības ietvaros, veidojot pilsētu noturības projektu, tika veikts plašs literatūras pārskats par pilsētplānošanu, projektēšanu, pārvaldību un sagatavotību saistībā ar katastrofām. Tika apkopota 2015.–2021. gadā publicētā akadēmiskā literatūra, kas piemērojama PVO Eiropas reģiona pilsētām, un iegūtas uz risku balstītas pilsētplānošanas stratēģijas labākai vietējā līmeņa noturībai. Kā resursi konteksta un salīdzinošās novērtēšanas nodrošināšanai tika iekļauta arī neseno starptautisko ziņojumu un pamatnostādņu īsa izlase.

Šajā ziņojumā ir noteiktas konceptuālas pieejas, satvari un stratēģijas literatūrā, lai palīdzētu pilsētām risināt problēmas, kas saistītas ar sagatavošanos vietējiem ekstremāliem notikumiem un to ietekmes iespējamības un smaguma novēršanu. Tajā pētīts, kā (un cik lielā mērā) pilsētplānošana, pārvaldība un projektēšana var būt mehānisms labākai sagatavotībai un noturībai.

Konstatējumi liecina, ka bieži tiek publicēti pētījumi, kuru pamatā ir viens apdraudējuma veids: tika konstatēts, ka aptuveni 60 % no pārbaudītajiem dokumentiem ir saistīti ar konkrētu bīstamību. Ziņojumā ir aplūkotas vairākas stratēģijas, kas ir īpaši svarīgas konkrētiem apdraudējuma veidiem, nošķirot tās, kas saistītas ar fiziskās infrastruktūras pārveidošanu vai projektēšanu, un tās, kas saistītas ar pārvaldību, komunikāciju un sabiedrības iesaistīšanu. Piemēram, karstuma viļņi un pilsētu siltumsalas efekts bieži vien ir saistīti ar blīviem un necaurlaidīgiem pilsētu audumiem, un tiem ir vajadzīgs lielāks zaļais pārklājums, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Šajā ziņā vietējie plānošanas noteikumi (piemēram, obligātais minimālais zaļo zonu īpatsvars) varētu palīdzēt palielināt zaļā seguma apjomu pilsētās. Tas savukārt varētu būt ļoti svarīgi, lai novērstu (vai mazinātu) plūdu ietekmi pilsētvidē, kas tradicionāli ir atkarīga tikai no pelēkās infrastruktūras, kura var nespēt tikt galā ar klimata pārmaiņu dēļ prognozētajiem nākotnes līmeņiem. Sagatavotība zemestrīcēm ietver optimālu atklātu vietu projektēšanu pilsētā, lai tās
darbotos kā patversmes, kā arī atjauninātus ceļu tīkla un ēku fonda inventarizācijas datus. Ēku izturības uzlabošanai ir izšķiroša nozīme, saskaroties gan ar seismiskiem notikumiem, gan spēcīgu vēju vētru laikā. Attiecībā uz pēdējo sabiedrības zināšanu un riska apzināšanās palielināšana saistībā ar vētrām var uzlabot individuālos un mājsaimniecības sagatavotības pasākumus, kas arī tika atzīti par potenciāli nozīmīgiem ietekmes mazināšanā un atveseļošanās laika saīsināšanā.