Vietējo finansējuma pozīciju novirzīšana, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropas tālākajā reģionā

Galvenās mācības

Par reģionu

Klimata apdraudējumi

ES tālākie reģioni, kas ietver Gvadelupu, 2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējuma ziņojumā (EUCRA) ir nosaukti kā karstie punkti dažādiem klimatiskajiem riskiem, tostarp vulkāniskajai aktivitātei, viesuļvētrām, jūras līmeņa celšanās, meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, sausumam un plūdiem. Gvadelupas ekonomika, kas ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības un tūrisma, ir jutīga pret klimata pārmaiņām. Attālinātā atrašanās vieta un ierobežotā ekonomikas diversifikācija palielina Gvadelupas klimata risku. Konkrētāk, ekstremāli laikapstākļi kaitē galvenajām kultūrām, piemēram, cukurniedrēm un banāniem, savukārt jūras līmeņa paaugstināšanās un piekrastes erozija apdraud tūrisma nozari. Turklāt reģiona bagātīgā bioloģiskā daudzveidība, tostarp koraļļu rifi un mangroves, saskaras ar pieaugošu spiedienu. Citi klimata izraisīti apdraudējumi, piemēram, sauszemes sasāļošanās, invazīva jūras aļģu ziedēšana un ekstremāli karstuma viļņi, vēl vairāk saasina problēmas, ko rada temperatūras paaugstināšanās un pastāvīgi plūdi.

Vietējā pielāgošanās fonda izveide Eiropas tālākajā reģionā

Izmantojot sadarbības pieeju, mēs izveidojām vietējo pielāgošanās fondu. Mērķis bija apmierināt visu pušu vajadzības un intereses, sākot ar saņēmējiem un beidzot ar ieguldītājiem. Mēs pievērsāmies lielākajām problēmām, piemēram, pielāgošanās projektu rentabilitātes nodrošināšanai, reģionālās politiskās pielāgošanās sistēmas apspriešanai un cilvēkresursu nodrošināšanai, lai atbalstītu īstenošanu vietējā līmenī.

Marie-Edith Vincennes, Francijas Ekoloģiskās pārejas aģentūras ADEME Gvadelupas projektu vadītāja

Vietējā pielāgošanās fonda izveides process

Lai izveidotu vietējo pielāgošanās fondu, ir veikti šādi pasākumi:

1. Finanšu mehānisma priekšizpēte.

Priekšizpēte ietvēra dokumentu pārbaudi un praktisko darbu, 30 intervijas un septiņus darbseminārus. Aktīvi piedalījās tūrisma un lauksaimniecības uzņēmumi, valsts iestādes un bankas. Priekšizpētē tiek ievērota uz sadarbību balstīta pieeja, saskaņā ar kuru vietējie ieguldītāji tika kartēti un viņu vajadzības tika saskaņotas ar turpmākajiem pielāgošanās pasākumu īstenotājiem (fonda labuma guvējiem). Priekšizpētes rezultātā tika panākta arī galvenā vienošanās izstrādāt un izmēģināt vietējo pielāgošanās fondu.

2. Vietējā pielāgošanās fonda pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūras izstrāde Vietējais pielāgošanās fonds

atbalsta vietēja mēroga un inovatīvus projektus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām Gvadelupā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un tam sekojošā projektu atlases procesa. Projekta grupa izpētīja vairākas pārvaldības iespējas, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

1. juridisko un administratīvo iespējamību apvienot dažādu struktūru budžeta pozīcijas,
2. lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz apvienoto līdzekļu piešķiršanu un
3. kritēriji finansējuma piešķiršanai pielāgošanās projektiem;

Pirmajā finansēšanas kārtā komanda nolēma neapvienot budžetus. Tā vietā katrs finansētājs varētu izvēlēties vai nu deleģēt daļu no saviem līdzekļiem koordinējošajai struktūrai, vai tieši finansēt atlasītos saņēmējus, izmantojot savas iekšējās administratīvās un finanšu procedūras. Fonda koordinators ir Francijas Ekoloģiskās pārejas aģentūras reģionālā nodaļa

ADEME Guadeloupe. Tā vada projektu atlases procesu un vada Tehnisko un finanšu komiteju, kas nosaka darbības noteikumus, nosaka atlases kritērijus un lemj par to, kuri projekti tiks atbalstīti ar fonda starpniecību.

Šajā pašreizējā modelī Komiteja kopīgi atlasa finansējamos projektus, un pēc tam katrs finansētājs neatkarīgi pārvalda līgumu slēgšanu un maksājumus ar saņēmējiem saskaņā ar savām procedūrām.

Turpmākajās finansēšanas kārtās grozu finansēšanas pieeja varētu apvienot budžetus kopīgā kontā, ko pārvalda centrālā struktūra. Šis modelis racionalizētu procesu atbalsta saņēmējiem, piedāvājot vienotu kontaktpunktu un saskaņotas administratīvās procedūras. Tomēr šāda mehānisma īstenošanai ir nepieciešama iepriekšēja vienošanās starp finansētājiem par kopīgiem iepirkuma, līgumu slēgšanas un maksājumu noteikumiem — saskaņošana, kas šajā posmā vēl nav ieviesta.

Privātā sektora iesaiste ir izrādījusies diezgan sarežģīta: Lai gan procesā bija iesaistītas vairākas vietējās bankas, tās reti piedalījās Tehniskās un finanšu komitejas sanāksmēs un tikai viena projekta līdzfinansēšana tika pabeigta. Lai nodrošinātu privāto banku atbalstu, ADEME palīdzēja saņēmējiem izstrādāt stabilus uzņēmējdarbības plānus, demonstrējot finanšu stabilitāti, ieņēmumu prognozes un publisko institucionālo atbalstu kā sviras efektu.

3. Pirmā vietējo pielāgošanās projektu kopuma uzsākšana pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus

Vietējais pielāgošanās fonds izmantoja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai apkopotu interesi un piešķirtu finansējumu projektiem. Priekšlikumi bija jāorientē uz lauksaimniecības un tūrisma nozarēm, un tiem vajadzētu būt vērstiem uz pielāgošanās risinājumiem klimata apdraudējumiem, piemēram, viesuļvētrām, plūdiem, augstām temperatūrām, sausumu un piekrastes eroziju. Priekšlikumi bija jāsaskaņo ar vienu vai vairākām pielāgošanās kategorijām, piemēram, pārvaldību, dabā balstītu, tehnoloģiju un paradumu maiņu.  Katrā kategorijā projekti varētu būt pētījumi, pētniecība un inovācija, ieguldījumi vai uzvedības maiņas projekti.

Pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus uzvarēja seši projekti, kuru kopējais budžets bija 1 240 000 EUR. Vietējais pielāgošanās fonds ļāva piesaistīt finansējumu vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, tostarp vairāk nekā 900 000 eiro publiskās dotācijās un 100 000 eiro no privātā sektora ieguldījumiem.

Kopsavilkums

Papildu informācija

Saziņa