European Union flag

Karstuma izraisīta mirstība populācijās , kas vecākas par 65 gadiem. Avots: Watts et al., 2020

Veselības jautājumi

Prognozētā vidējās temperatūras un karstuma viļņu biežuma, intensitātes un ilguma palielināšanās, visticamāk, nopietni ietekmēs sabiedrības veselību PVO Eiropas reģionā, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū un pilsētās pilsētu siltumsalas efekta dēļ. Pasaulē pēdējo 20 gadu laikā ar karstumu saistītā mirstība cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir gandrīz divkāršojusies un 2018. gadā sasniedza aptuveni 300 000 nāves gadījumu. Tajā pašā laikposmā nāves gadījumu skaits PVO Eiropas reģionā ir palielinājies par vairāk nekā 30 % (Watts et al., 2020).

Vecums, iepriekšēji veselības stāvokļi un sociālā nenodrošinātība ir galvenie faktori, kas liek cilvēkiem saskarties ar nelabvēlīgākiem veselības rezultātiem, kuri saistīti ar karstumu un ekstremālām temperatūrām (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018. gads). Citas neaizsargātas grupas, kas pakļautas lielākam riskam, ir cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, sirds un elpceļu slimībām, endokrīnās sistēmas traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, vielmaiņas traucējumiem un nieru darbības traucējumiem), grūtnieces, mazi bērni, āra darbinieki, cilvēki, kas dzīvo pilsētvidē sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā vidē, migranti un ceļotāji. Papildus klimata pārmaiņām sabiedrības novecošana un urbanizācija spēcīgi ietekmē saikni starp temperatūru un veselību PVO Eiropas reģionā (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021. gads).

Novērotā ietekme

Pēdējās desmitgadēs ir palielinājies ekstremāla karstuma bīstamās iedarbības potenciāls (EVA, 2017. gads). Siltuma iedarbībai var būt tieša ietekme, piemēram, karstuma stress vai dehidratācija, vai netieša ietekme, piemēram, sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimību, nieru slimību vai elektrolītu traucējumu pasliktināšanās. Siltuma tiešā ietekme galvenokārt rodas tajā pašā dienā un nākamajās 3 dienās (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018. gads). Pasaules mērogā neaizsargātas iedzīvotāju grupas 2019. gadā saskārās ar 475 miljoniem papildu eksponētību karstuma viļņu notikumiem, kas savukārt atspoguļojās kā pārmērīga saslimstība un mirstība (Watts et al., 2020). 2018. gadā ar karstumu saistītās mirstības izmaksas naudas izteiksmē PVO Eiropas reģionā bija līdzvērtīgas 11 miljonu eiropiešu vidējiem ienākumiem (Watts et al., 2020). Pētījumi par konkrētām pilsētām liecina, ka mirstība no karstuma samazinās Vidusjūras reģiona pilsētās, bet ne reģiona ziemeļu pilsētās (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021. gads).

Prognozētā ietekme

Prognozes Eiropai liecina, ka visā reģionā palielināsies dienu skaits ar augstu karstuma stresa līmeni (EVA, 2017. gads), savukārt ar karstumu saistītā ietekme varētu ievērojami palielināties klimata pārmaiņu, urbanizācijas un novecošanas kopējās ietekmes dēļ. Pēdējo desmit gadu laikā vairākos zinātniskos pētījumos ir sniegtas prognozes par karstuma ietekmi uz veselību PVO Eiropas reģionā vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Attiecīgi karstuma viļņa varbūtība ir palielinājusies 31 Eiropas galvaspilsētā, savukārt visas Eiropas lielpilsētu teritorijas nākamajās desmitgadēs būs neaizsargātākas pret ārkārtēju karstumu (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021. gads). Siltuma ietekmes apmērs uz cilvēku veselību ir atkarīgs no siltumnīcefekta gāzu emisijām nākotnē, kā arī no visā pasaulē ieviesto preventīvo pasākumu apmēra. Saskaņā ar augstas sasilšanas scenāriju Eiropas Savienība līdz gadsimta beigām varētu piedzīvot vairāk nekā 100 000 papildu karstuma izraisītu nāves gadījumu gadā. Bojāgājušo skaits būtu daudz mazāks, ja globālās temperatūras paaugstināšanās būtu ierobežota līdz 2 °C. Tādējādi, ierobežojot sasilšanu zem 2 °C, varētu novērst mirstību un saslimstību, kas saistīta ar karstumu (EASAC, 2019). Ja pielāgošanās līmenis nebūs augsts, klimata pārmaiņas būtiski palielinās ar karstumu saistīto slimību slogu.

P-olicyatbildes reakcijas

Siltuma novēršanai ir vajadzīgs darbību portfelis dažādos līmeņos, tostarp meteoroloģiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas, savlaicīgas publiskas un medicīniskas konsultācijas, mājokļu un pilsētplānošanas uzlabojumi un veselības aprūpes un sociālo sistēmu gatavības rīkoties nodrošināšana. Šīs darbības var integrēt sistemātiskā sabiedrības veselības reaģēšanā — karstuma un veselības rīcības plānā (HHAP). Valstis ir dažādos HHAP sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas posmos. PVO Eiropas reģionālais birojs 2019. gadā veica apsekojumu, kurā tika aplūkota HHAP pārvaldība un institucionālā kārtība. No kopumā 35 valstīm, kas piedalījās apsekojumā, 16 norādīja, ka pastāv valsts HHAP, un vēl vairākas valstis ir izveidojušas HHAP vietējā vai pilsētu līmenī (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021. gads).

Novērošanas centra lapā par valstu karstuma veselības rīcības plāniem un brīdināšanas sistēmām ir sniegts pārskats par valstu (un dažiem vietējiem) karstuma veselības rīcības plāniem un brīdināšanas sistēmām. Papildu resursus, lai uzlabotu spēju aizsargāt iedzīvotājus no novēršamiem veselības apdraudējumiem, ko rada ārkārtējs karstums mūsu mainīgajā klimatā, nodrošina Globālais karstuma veselības informācijas tīkls, kuru koordinē PVO/PMO Kopīgais klimata un veselības birojs.

Atsauces

Saites uz papildu informāciju

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.