Leptospiroze

Leptospiroze ir zoonoze (t. i., cilvēku slimība ar dzīvnieku izcelsmi), ko izraisa Leptospira baktērijas. Leptospiroze ir plaši izplatīta slimība ar vairāk nekā 1 miljonu diagnosticētu gadījumu gadā visā pasaulē (Thibeaux et al., 2018). Eiropā leptospiroze joprojām ir salīdzinoši retāk sastopama slimība (ECDC, 2014.–2023. gads). Tiek uzskatīts, ka visā pasaulē ir pareizi diagnosticēta tikai viena no desmit infekcijām (Samrot et al., 2021), ņemot vērā simptomu daudzveidību (ja tādi ir) un to līdzību ar citu slimību simptomiem. Pilsētu teritorijas ir arvien vairāk apdraudētas, jo īpaši spēcīgu lietusgāžu izraisītu plūdu laikā. Gan globālā sasilšana, gan nokrišņu daudzuma izmaiņas var palielināt slimību slogu Eiropā, jo biežāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi un plūdi, iespējams, nākotnē radīs vislielāko leptospirozes inficēšanās risku.

Paziņoto lepospirozes gadījumu rādītājs (karte) un ziņotie gadījumi (grafiks) Eiropā

_{Avots: ECDC, 2024. gads, Infekcijas slimību uzraudzības atlants.}

_Piezīmes:_{Karte un diagramma parāda datus par EEZ dalībvalstīm. Šajā kartē norādītās robežas un nosaukumi nenozīmē, ka Eiropas Savienība tos ir oficiāli apstiprinājusi vai pieņēmusi. Šajā kartē norādītās robežas un nosaukumi nenozīmē, ka Eiropas Savienība tos ir oficiāli apstiprinājusi vai pieņēmusi.}_{Par slimību ir jāziņo ES līmenī}_,_{bet pārskata periods dažādās valstīs ir atšķirīgs}_._{Ja valstis ziņo par “nulles gadījumiem”, paziņošanas rādītājs kartē tiek parādīts kā “0”. Ja valstis nav ziņojušas par slimību konkrētā gadā, rādītājs kartē nav redzams un ir atzīmēts kā “nav ziņots” (pēdējo reizi atjaunināts 2024. gada septembrī).}

Avots & pārraide

Daudzi dažādi leptospiru baktēriju celmi var izraisīt infekcijas un dažādas klīniskās pazīmes cilvēkiem un vairākiem dzīvniekiem (tostarp savvaļas un mājdzīvniekiem, zīdītājiem, rāpuļiem un abiniekiem). Cilvēki parasti saslimst ar leptospirozi, norijot piesārņotu augsni, ūdeni, veģetāciju vai nonākot saskarē ar to, vai nonākot saskarē ar inficētiem dzīvniekiem vai to urīnu. Uzliesmojumi bieži ir saistīti ar piesārņotām upēm, strautiem, kanāliem vai ezeriem. Rūpnieciski attīstītajās valstīs saskare ar leptospiru piesārņotuūdeni atpūtas vai profesionālās darbības laikā palielina leptospirozes infekcijas risku, savukārt jaunattīstības valstīs infekcijas bieži ir saistītas ar saskari ar neattīrītiem notekūdeņiem un dzīvnieku izkārnījumiem. Vēl viens, bet mazāk svarīgs slimību pārnešanas ceļš ir kontaminētu aerosolu ieelpošana. Tieša pārnešana no personas uz personu ir reta (Mwachui et al., 2015).

Ietekme uz veselību

Visbiežāk Leptospira infekcijas neizraisa nekādus vai tikai vieglus simptomus, kas sarežģī pareizu diagnozi. Ja simptomi izpaužas - parasti apmēram 10 dienas pēc infekcijas - tie ietver pēkšņu drudzi, galvassāpes, drebuļus, muskuļu sāpes vai acu iekaisumu. Pēdējais ir ļoti specifisks leptospirozes simptoms, kas varētu skart 10–44% no visiem pacientiem Eiropā (Rathinam, 2005). Smagāki slimības simptomi ietver galvas un muguras smadzeņu iekaisumu (meningītu), izsitumus, sarkano asins šūnu iznīcināšanu (anēmiju), nekontrolētu asiņošanu un gļotu veidošanos, smagu nieru mazspēju, dzeltenu ādas krāsojumu, garīgu apjukumu un depresiju, sirds muskuļa iekaisumu (miokardītu) vai pat vairāku orgānu mazspēju. Slimība parasti ilgst no dažām dienām līdz 3 nedēļām vai pat ilgāk. Neārstētu gadījumu atgūšana var ilgt vairākus mēnešus. Aizkavēti simptomi var būt hronisks nogurums, paralīze, depresija un acu infekcijas (CDC, 2022; De Brito et al., 2018. gads; Haake and Levett, 2015. gads; Samrot et al., 2021. gads).

Saslimstība & ampērs; mirstība

EEZ dalībvalstīs (izņemot Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici un Turciju datu trūkuma dēļ) laikposmā no 2007. līdz 2023. gadam:

11 752 apstiprinātas infekcijas
0,30 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2023. gadā (pieaugums salīdzinājumā ar 0,18 gadījumiem 2022. gadā).
Augsts hospitalizācijas līmenis: > 90 %[1]
176 nāves gadījumi un vidējais mirstības rādītājs 3 %. Tomēr smagu simptomu gadījumā mirstība palielinās līdz 5–20 %, jo īpaši neārstētiem pacientiem ar nieru mazspēju (Calvopiña et al., 2018).
Kopš 2015. gada pieaug saslimstības tendence, un 2023. gadā reģistrēto gadījumu skaits ir vislielākais kopš 2007. gada. 2020. gadā leptospirozes sastopamība samazinājās līdz 2015. gada līmenim, taču to, iespējams, veicināja iedzīvotāju uzvedība un ar Covid-19 saistītās uzraudzības darbības tika pārtrauktas. 2021. gadā lietu skaits atkal palielinājās.

(ECDC, 2024.–2023. gads; 2023)

Sadalījums pa iedzīvotājiem

Vecuma grupa ar visaugstāko saslimstības līmeni Eiropā: 25–64 gadus veci vīrieši, 15–24 gadus vecas sievietes (ECDC, 2014.–2023. gads)
Smagas slimības riska grupas: gados vecāki cilvēki un cilvēki ar vāju imūnsistēmu
Augstāka inficēšanās riska grupas: cilvēki, kas darbā saskaras ar piesārņotu ūdeni, augsni vai inficētiem dzīvniekiem, piemēram, veterinārārsti, lauksaimnieki, zvejnieki, raktuvju strādnieki vai militārais karaspēks, kā arī sportisti, peldētāji, peldētāji vai ceļotāji (Bandara et al., 2014; Mwachui et al., 2015). Slimība ir biežāk sastopama vīriešu vidū (ECDC, 2014-2023).

Klimatjutība

Klimatiskā piemērotība

Leptospira spp. vislabāk aug temperatūrā no 28 līdz 30 °C, un pH ir no 6,8 līdz 7,4 viegli sāļa ūdens vidē (Bharti et al., 2003; Wongbutdee et al., 2016).

Sezonalitāte

Eiropā inficēšanās galvenokārt notiek no jūlija līdz oktobrim, augstāko līmeni sasniedzot augustā–septembrī. Šo sezonālo tendenci, iespējams, nosaka klimatiskie faktori (piemēram, spēcīgas lietusgāzes un augsta temperatūra) un cilvēku uzvedība (piemēram, aktivitāšu pieaugums ārpus telpām) (ECDC, 2014.–2023. gads).

Klimata pārmaiņu ietekme

Augstāka gada vidējā temperatūra veicina Leptospira spp. augšanu un aktivitāti, vienlaikus pagarinot infekcijas sezonu un paplašinot baktēriju ģeogrāfisko izplatību. Arī lielāks nokrišņu daudzums un mitrāki apstākļi ir saistīti ar Leptospira spp. augšanu un izdzīvošanu. Paredzams, ka prognozētās izmaiņas palielinās slimības slogu (Desvars et al., 2011; Pawar et al., 2018). Vēl viens svarīgs klimata riska faktors nākotnē attiecībā uz leptospirozes infekcijām ir ekstremālu laikapstākļu notikumu biežuma palielināšanās. Spēcīgas lietusgāzes, vētras un ar tām saistītie plūdi palielina piesārņotā ūdens iedarbību uz cilvēkiem (Bharti et al., 2003), jo īpaši apvienojumā ar sliktu sanitāriju, nepietiekamu veselības aprūpi vai pārpildītiem apstākļiem, kas var pakļaut cilvēkus paaugstinātam inficēšanās riskam (Mwachui et al., 2015). No otras puses,sausuma epizodes stimulē atpūtas aktivitātes, piemēram, peldēšanos un peldēšanos, un arodekspozīcijas riskus, piemēram, ja lauku saimniecības sausuma periodos izmanto alternatīvus, piesārņotus ūdens avotus un ūdens izmantošanas ierobežojumus. Abi var izraisīt leptospirozes infekciju palielināšanos.

Profilakse & Ārstēšana

Novēršana

Izvairīšanās no saskares ar potenciāli kontaminētu ūdeni vai inficētiem dzīvniekiem vai šādas saskares ierobežošana
Aizsargapģērbs, jo īpaši saskaroties ar potenciāli kontaminētu ūdeni vai inficētiem dzīvniekiem darba vidē
Sabiedriskā ūdens drošība, lai izvairītos no infekcijām atpūtas pasākumu laikā
Lauksaimniecības dzīvnieku un lolojumdzīvnieku vakcinācija un grauzēju kontrole, lai samazinātu dzīvnieku infekcijas
Izpratnes veicināšana par inficēšanās ceļiem
(CDC, 2022. gads; Jittimanee un Wongbutdee, 2019)

Ārstēšana

Antibiotikas

Further informācija

Atsauces

Bandara, M., et al., 2014, Globalization of leptospirosis through travel and migration, Globalization and Health 10(61), 1.–9. lpp. https://doi.org/10.1186/s12992-014-0061-0.

Bharti, A. R., et al., 2003, leptospiroze: Globālas nozīmes zoonozes slimība, The Lancet Infectious Diseases 3(12), 757–771. https://doi.org/10.1016/S1473-3099(03)00830-2.

Calvopiña, M., et al., 2022, Leptospiroze: Slimības, mirstība un hospitalizēto gadījumu telpiskais sadalījums Ekvadorā. Valsts mēroga pētījums 2000–2020, PLOS Neglected Tropical Diseases 16(5), e0010430. https://doi.org/10.1371/journal.pntd.0010430.

CDC, 2022, Slimību kontroles un profilakses centri, https://www.cdc.gov. Pēdējo reizi skatīts 2022. gada augustā.

De Brito, T., et al., 2018, Cilvēka leptospirozes patoloģija un patoģenēze: Atsauksme par komentāriem. Revista Do Instituto de Medicina Tropical de São Paulo 60(e23), 1.–10. lpp. https://doi.org/10.1590/s1678-9946201860023

Desvars, A., et al., 2011, Seasonality of Human Leptospirosis in Reunion Island (Indijas okeāns) and Its Association with Meteorological Data, PLoS ONE 6(5), e20377. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0020377.

ECDC, 2014-2023, Annual epidemiological reports for 2012-2021 – Leptospirosis (Gada epidemioloģiskie ziņojumi par 2012.–2021. gadu — leptospiroze). Pieejams vietnē https://www.ecdc.europa.eu/en/leptospirosis/surveillance-and-disease-data. Pēdējo reizi skatīts 2023. gada augustā.

ECDC, 2024. gads, Infekcijas slimību uzraudzības atlants. Pieejams vietnē https://atlas.ecdc.europa.eu/public/index.aspx. Pēdējo reizi skatīts 2024. gada septembrī.

Haake, D. A. un Levett, P. N., 2015, leptospiroze cilvēkiem. Iekļauts: Adler, B. (red.), Leptospira and Leptospirosis, Current Topics in Microbiology and Immunology vol. 387, Springer Berlin Heidelberg, 65.–97. lpp. https://doi.org/10.1007/978-3-662-45059-8_5

Jittimanee, J. un Wongbutdee, J., 2019, Prevention and control of leptospirosis in people and surveillance of the pathogenic Leptospira in rats and in surface water found at villages, Journal of Infection and Public Health 12(5), 705–711. https://doi.org/10.1016/j.jiph.2019.03.019. lpp.

Mwachui, M. A., et al., 2015, Leptospirozes pārneses vides un uzvedības noteicēji: Sistemātisks pārskats, PLOS Neglected Tropical Diseases 9(9), e0003843. https://doi.org/10.1371/journal.pntd.0003843.

Pawar, S. D., et al., 2018, Seasonality of leptospirosis and its association with rainfall and moisture in Ratnagiri, Maharashtra, International Journal of Health & Allied Sciences 7, 37–40. lpp. https://doi.org/10.4103/ijhas.IJHAS_35_16.

Rathinam, S. R., 2005, Acu leptospirozes izpausmes, Journal of Postgraduate Medicine 51(3), 189-194. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16333191/

Samrot, A. V., et al., 2021, Leptospiral Infection, Pathogenesis and Its Diagnosis—A Review, Pathogens 10(2), 145. lpp. https://doi.org/10.3390/pathogens10020145

Thibeaux, R., et al., 2018, Biodiversity of Environmental Leptospira: Uzlabot identifikāciju un pārskatīt diagnozi, robežas mikrobioloģijā 9, 1-14. https://doi.org/10.3389/fmicb.2018.00816

Wongbutdee, J., et al., 2016, Perceptions and risky behaviours associated with Leptospirosis in an endemic area in a village of Ubon Ratchathani Province, Thailand, African Health Sciences 16(1), 170-176. https://doi.org/10.4314/ahs.v16i1.23

(Uztvere un riskanta uzvedība, kas saistīta ar leptospirozi endēmiskā rajonā Ubon Ratchathani provinces ciematā, Taizemē, Āfrikas veselības zinātnēs 16(1), 170-176.) (https://doi.org/10.4314/ahs.v16i1.23).

[1] Hospitalizācijas rādītāja pamatā ir datu analīze par gadījumiem ar zināmu hospitalizācijas statusu. Kopš 2009. gada tiek sniegti pilnīgi dati par hospitalizāciju, un dažādās valstīs tie svārstās no 0 līdz 100 %. Kopumā aptuveni 50 % no visiem ziņotajiem gadījumiem Eiropā ir ziņots arī par hospitalizācijas statusu.