Eiropas politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un veselību

Klimats un veselība galvenajos ES politikas dokumentos

Eiropas Savienībā vairākas politikas jomas ir vērstas uz to, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību.

Galvenais vispārējais politikas satvars ir Eiropas zaļais kurss. Tajā ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, lai Savienību pārveidotu par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un “aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem riskiem un ietekmes”. Tajā pašā laikā šai pārejai jābūt taisnīgai un iekļaujošai, nevienu neatstājot novārtā.

Priekšlikumā par Astoto vides rīcības programmu līdz 2030. gadam ir aicināts stiprināt saikni starp vides (tostarp klimata) un veselības politiku, tostarp “uzraugotcilvēka veselību un klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām”.

ES politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām

Saskaņā ar 5. pantu Eiropas Klimata aktā, kas stājās spēkā 2021. gada jūnijā, pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ES iestāžu un dalībvalstu juridisks pienākums, kas tām uzliek pienākumu “nodrošināt pastāvīgu progresu pielāgošanās spēju uzlabošanā, noturības stiprināšanā un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu”. Turklāt dalībvalstu pielāgošanās politikā “ņemvērā attiecīgo nozaru īpašo neaizsargātību”, “konsekventi integrē pielāgošanos klimata pārmaiņām visās politikas jomās” un “koncentrējas jo īpaši uz visneaizsargātākajiem un visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm”.

Eiropas Komisija 2021. gada februārī pieņēma paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”. Tajā izklāstīts ilgtermiņa redzējums, kā ES līdz 2050. gadam kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, kas pilnībā pielāgota nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī norādīts, ka ir vajadzīga dziļāka izpratne par klimata riskiem veselībai. Svarīgs šīs stratēģijas pasākums ir Eiropas Klimata un veselības observatorija.

Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra gatavo pirmo Eiropas klimata riska novērtējumu (EUCRA). To plānots publicēt 2024. gada pavasarī, un tajā tiks novērtēta būtiska ar klimata pārmaiņām saistīta ietekme un riski, tostarp sabiedrības veselībai, Eiropā.

ES koordinē pasākumus veselības jomā

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu galvenā atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu ir dalībvalstīm. Tāpēc ES veselības politika papildina valstu politiku un nodrošina veselības aizsardzību visās ES politikas jomās. Piemēram, lai stiprinātu sagatavotību un reaģēšanas koordināciju uz veselības apdraudējumiem, ES 2022. gadā pieņēma Regulu 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu 1082/2013/ES. Tas sniedz ES spēcīgas un visaptverošas pilnvaras koordinācijai un sadarbībai, lai efektīvāk reaģētu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem gan Eiropas Savienības (ES), gan ES dalībvalstu līmenī. Tās mērķis ir stiprināt novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas plānošanu; pastiprināt epidemioloģisko uzraudzību un kontroli; uzlabot datu ziņošanu; un stiprināt ES koordināciju.

Eiropas Komisija veido spēcīgu Eiropas veselības savienību, lai vēl vairāk uzlabotu nopietnu pārrobežu apdraudējumu, tostarp ar vidi un klimatiskajiem apstākļiem saistītu apdraudējumu, koordināciju. Saskaņā ar paziņojumu: Veidojot Eiropas veselības savienību – sagatavotība un noturība, Eiropas veselības savienība balstās uz ES kopīgajiem centieniem saskaņot attiecības ar dabisko vidi, iesaistoties dažādos un ilgtspējīgākos ekonomikas izaugsmes modeļos. Cīņa pret klimata pārmaiņām un to, kā tām pielāgoties, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, uztura un dzīvesveida uzlabošana, vides piesārņojuma samazināšana un likvidēšana pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju veselību.

Programma “ES – veselībai” (“programma”) ir līdz šim lielākā ES veselības programma, kas 5,3 miljardus eiro ieguldīs darbībās ar ES pievienoto vērtību, papildinot ES valstu politiku un īstenojot vienu vai vairākus programmas “ES – veselībai” mērķus.

Programmas mērķis ir uzlabot un veicināt veselību Savienībā, aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, uzlabot zāles, medicīniskās ierīces un krīzē būtiskus produktus un stiprināt veselības aprūpes sistēmas. Programmas “ES – veselībai” mērķis cita starpā ir “palīdzētnovērst klimata pārmaiņu un vides degradācijas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību”,nodrošinot finansējumu atbalsttiesīgiem subjektiem, veselībai. Programmas mērķi tiks sasniegti, nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni visās Savienības rīcībpolitikās un darbībās, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”.

Visbeidzot, Komisijas 2023. gada jūnija paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai klimata pārmaiņas ir minētas kā viens no klimata pārmaiņu, biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma “trīskāršās planētas krīzes” komponentiem. Tajā arī uzsvērts, ka jaunieši ir ļoti norūpējušies par klimata pārmaiņām un ka daudzi no viņiem uzskata savu nākotni par biedējošu.

Eiropas aģentūras un iestādes klimata pārmaiņu un veselības jomā

Lai stiprinātu Eiropas aizsardzību pret infekcijas slimībām, 2005. gadā tika izveidots Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). ECDC atbild par zinātniskiem pierādījumiem un riska novērtējumiem attiecībā uz infekcijas slimībām, tostarp tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Eiropas valstis paziņo ECDC datus no savām uzraudzības sistēmām. Saskaņā ar Regulu 2022/2371 tiks atjaunināts to slimību saraksts, par kurām ES līmenī jāziņo ECDC, ļaujot laikus atklāt slimības, tostarp tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.  ECDC izstrādāja Eiropas Vides un epidemioloģijas (E3) tīklu, kas nodrošina meteoroloģisko apstākļu reāllaika uzraudzības rīkus, lai novērtētu ūdens pārnēsātu slimību un vektoru pārnēsātu slimību risku, kā arī citus riska novērtēšanas rīkus. Turklāt ECDC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) līdzekļi. VectorNet, kas tagad ir otrais atkārtojums (2019.–2023. gads), ir platforma, kas atbalsta datu vākšanu par vektoriem un patogēniem vektoros, kuri saistīti gan ar dzīvnieku, gan cilvēku veselību. Tas atvieglo datu apmaiņu par posmkāju slimību pārnēsātāju ģeogrāfisko izplatību Eiropā.

2021. gadā izveidotā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) paceļ ES sagatavotības un reaģēšanas spējas uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem jaunā līmenī un būs svarīgs elements spēcīgākas Eiropas veselības savienības izveidē. HERA, kuras budžets 2022.–2027. gadam ir 6 miljardi EUR, darbojas, lai novērstu, atklātu un ātri reaģētu uz ārkārtas situācijām veselības jomā, tostarp klimata pārmaiņu izraisītām ārkārtas situācijām. Tas darbojas divos režīmos: Pirms veselības krīzes – sagatavotības posmā – HERA cieši sadarbosies ar citām ES un valstu veselības aģentūrām, nozari un starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu ES gatavību ārkārtas situācijām veselības jomā. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā ES līmenī HERA ātri pāriet uz ārkārtas operācijām, ātri pieņemot lēmumus un aktivizējot ārkārtas pasākumus.

Eiropas Vides aģentūra kopā ar Eiropas Komisiju vada Eiropas Klimata un veselības novērošanas centru. Tā sniedz politikas veidotājiem stabilu un neatkarīgu informāciju par vidi, tostarp par klimata apdraudējumu tendencēm un prognozēm un to ietekmi uz cilvēka veselību.

ES politikas jomas ar papildu ieguvumiem attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību

Daudzas citas ES politikas jomas ļauj risināt arī klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Piemēram, renovācijas viļņa mērķis ir padarīt ēkas energoefektīvākas, atzīstot, ka cilvēki slikti izolētās un aprīkotās ēkās ir vairāk pakļauti hipotermijai ziemā un karstuma stresam vasarā, jo īpaši tie pieder pie neaizsargātām grupām. 2020. gada maijā sāktā ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam veicina koku stādīšanu un dabas atjaunošanu, un tas var palīdzēt atvēsināt pilsētu teritorijas un samazināt plūdus un citas dabas katastrofas. Stratēģijā, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam virzīt Eiropas biodaudzveidību uz atveseļošanu, ir ietvertas arī citas darbības un saistības, piemēram, aicinājums lielākajām Eiropas pilsētām izstrādāt pilsētu zaļināšanas plānus. Visbeidzot, ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijas mērķis ir nodrošināt veselīgāku un klimatnoturīgāku dzīves vidi, novirzot vairāk privāto investīciju vides ziņā ilgtspējīgām darbībām, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.

Ieguldījumi zināšanu attīstīšanā un īstenošanā

“Apvārsnis Eiropa” ir ES galvenā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma līdz 2027. gadam. Ar 95,5 miljardu eiro budžetu tā risina klimata pārmaiņu problēmu, palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un veicina ES konkurētspēju un izaugsmi. Tā piedāvā daudzas finansējuma iespējas pētniecībai un inovācijai saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, jo īpaši tā dēvētās veselības kopas ietvaros, bet, iespējams, arī citās īpašās programmās.

Vēl viena svarīga pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļa ir tā dēvētās ES misijas — apņemšanās risināt galvenās sabiedrības problēmas —, kas ietver:

• ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide”. Tās budžets ir 673 miljoni eiro, un tā ir vērsta uz atbalstu ES reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Līdz šim misijas hartu ir parakstījušas vairāk nekā 300 reģionālās un vietējās pašvaldības.
• misija “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, kuras mērķis ir veicināt taisnīgu pārkārtošanos, lai uzlabotu cilvēku veselību un labbūtību, radot papildu ieguvumus, piemēram, uzlabotu gaisa kvalitāti vai veselīgāku dzīvesveidu, uzsverot svarīgo saikni starp pielāgošanos klimata pārmaiņām, to mazināšanu un veselību.

Informācija par pētniecības projektiem un rezultātiem, ko finansēja no iepriekšējās ES pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, ir pieejama Novērošanas centra resursu katalogā.