ES pielāgošanās politika

Eiropas Komisija 2021. gada 24. februārī pieņēma paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”. Stratēģijā ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums, kā ES līdz 2050. gadam kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, kas ir pilnībā pielāgota nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei. Šīs stratēģijas mērķis ir stiprināt ES un pasaules pielāgošanās spēju un līdz minimumam samazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas Klimata akta priekšlikumu.

Stratēģijas mērķis ir veidot pret klimata pārmaiņām noturīgu sabiedrību, uzlabojot zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanās risinājumiem; pastiprinot pielāgošanās plānošanu un klimata riska novērtējumus; paātrinot pielāgošanās pasākumus; un palīdzot stiprināt klimatnoturību visā pasaulē. Tajā izvirzīti trīs mērķi un ierosināta virkne pasākumu, lai tos sasniegtu:

• Gudrāka adaptācija: zināšanu uzlabošana un nenoteiktības pārvaldība; tostarp:
  • adaptācijas zināšanu robežu paplašināšana;
  • vairāk un labāki dati par klimata zudumu; un
  • Climate-ADAPT kā Eiropas platforma zināšanām par pielāgošanos klimata pārmaiņām uzlabošana un paplašināšana.
• Sistēmiskāka pielāgošanās: atbalstīt politikas izstrādi visos līmeņos un visās attiecīgajās politikas jomās; iekļaujot trīs transversālas prioritātes, lai adaptāciju integrētu:
  • makrofiskālā politika;
  • dabā balstīti risinājumi; un
  • Vietējie pielāgošanās pasākumi.
• Ātrāka adaptācija: Paātrināt pielāgošanās īstenošanu visās jomās.

Tiks uzlabota un paplašināta Climate-ADAPT — Eiropas platforma zināšanām par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Kā pirmais konkrētais jaunās stratēģijas nodevums Climate-ADAPT tiks izveidots Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, lai labāk izsekotu, analizētu un novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību.

Stratēģijā starptautiskā rīcība klimatnoturības jomā ir integrēta tās satvarā.

Jaunā ES pielāgošanās stratēģija ir tieši saistīta ar nesenajiem globālajiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes nolīgumu, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai un Ilgtspējīgas attīstības programmu, kā arī ar šo mērķu īstenošanu ES. Tas ir arī tieši saistīts ar tādām nozīmīgām ES iniciatīvām kā misija klimatnoturīgai Eiropai un Savienības ilgtspējīga finansējuma programma (ko paredzēts atjaunot 2021. gada otrajā ceturksnī).

Eiropas zaļais kurss (paziņots 2019. gada decembrī) iepazīstina ar Komisijas plānu par ilgtspējīgu zaļo pārkārtošanos. Zaļā kursa pamatā ir pirmais Eiropas Klimata akta priekšlikums, ar ko izveido satvaru klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Priekšlikumā pielāgošanās ir atzīta par galveno komponentu ilgtermiņa globālajā reakcijā uz klimata pārmaiņām, un dalībvalstīm un Savienībai tiek prasīts uzlabot savu pielāgošanās spēju, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Ar to tiek ieviesta arī prasība īstenot valstu stratēģijas.

Šī jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija bija daļa no zaļā kursa rīcības plāna. Jaunās ES Klimatadaptācijas stratēģijas izstrādes pamatā bija 2013. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijas izvērtējums un dažādu ieinteresēto personu viedokļu apkopošana, lai i) informētu un izstrādātu izpētītos politikas risinājumus, kā arī ii) noteiktu atbilstošu vērienīguma līmeni. Atklātās apspriešanas procesa ietvaros 2020. gadā tika iesniegts plašs jaunās ES stratēģijas plāns, lai veicinātu publiskas debates, un tika veikts ietekmes novērtējums.

Komisijas 2018. gada novērtējumā par ES Pielāgošanās stratēģiju (2013. gads) tika konstatēts, ka šī stratēģija ir sasniegusi savus mērķus veicināt dalībvalstu rīcību, klimatnoturīgu rīcību ES līmenī un atbalstīt labāk informētu lēmumu pieņemšanu. Izvērtējumā tika iekļauts “pielāgošanāsgatavības rezultātu pārskats”dalībvalstu gatavības līmeņa mērīšanai, pamatojoties uz kvalitatīviem, uz procesu balstītiem rādītājiem.