ES veselības politika

Politikas satvars

Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku veselību novēršana ir jārisina daudzos līmeņos un vairākās politikas jomās. Saskaņā ar Lisabonas līgumu galvenā atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu ir dalībvalstīm. Tāpēc ES veselības politika papildina valstu politiku un nodrošina veselības aizsardzību visās ES politikas jomās.

Eiropas Savienība 2013. gadā pieņēma Lēmumu par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (Lēmums 1082/2013/ES). Ar šo lēmumu tiek stiprināta sagatavotība ES un koordinēta reaģēšana uz veselības apdraudējumiem. Tā palīdz dalībvalstīm sagatavoties un aizsargāt iedzīvotājus pret iespējamām pandēmijām nākotnē un nopietniem pārrobežu apdraudējumiem, ko izraisa infekcijas slimības, ķīmiski, bioloģiski vai vides notikumi, tostarp tie, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Saskaņā ar jauno ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām ES vērsīsies pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp tiem, ko rada klimata pārmaiņas, jaunā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādē (HERA).

Attiecībā uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, piemēram, plūdiem vai meža ugunsgrēkiem, 2013. gadā tika izveidots Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM), lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm (kā arī Islandi, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Norvēģiju, Serbiju un Turciju) civilās aizsardzības jomā. 2019. gadā rescEU tika pievienots UCPM, un tā mērķis ir uzlabot gan iedzīvotāju aizsardzību pret katastrofām, gan jaunu risku pārvaldību. Turklāt ar rescEU izveido jaunu Eiropas resursu rezervi, piemēram, lidmašīnām, helikopteriem un medicīniskajam aprīkojumam. Ja ārkārtas situācijas mērogs pārsniedz valsts reaģēšanas spējas, tā var lūgt palīdzību, izmantojot Mehānismu. Piemēram, 2018. gadā tika mobilizēts ugunsdzēsības personāls un aprīkojums no septiņām ES valstīm, lai palīdzētu Zviedrijai cīnīties ar nepieredzētiem meža ugunsgrēkiem.

Eiropas zaļajā kursā ir izklāstīta EK apņemšanās risināt ar klimatu un vidi saistītas problēmas. Turklāt 8.^vides rīcības programmas priekšlikumā aicināts stiprināt saikni starp vides (tostarp klimata) un veselības politiku, tostarp “uzraugotcilvēku veselību un klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām”.

EK ir ierosinājusi jaunu redzējumu par programmu “ES Veselība” (2021.–2027. gadam), lai stiprinātu veselības drošību un sagatavotos turpmākām veselības krīzēm. Priekšlikuma regulai par programmu “ES Veselība” mērķis cita starpā ir “palīdzētnovērst klimata pārmaiņu un vides degradācijas negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību”. Turklāt Eiropas Komisijas priekšlikums par Eiropas veselības savienību vēl vairāk uzlabos nopietnu pārrobežu apdraudējumu, tostarp ar vidi un klimatiskajiem apstākļiem saistītu apdraudējumu, koordināciju.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir atbildīgs par zinātniskiem pierādījumiem un riska novērtējumiem attiecībā uz infekcijas slimībām, tostarp tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. ECDC izstrādāja Eiropas Vides un epidemioloģijas (E3) tīklu, kas nodrošina meteoroloģisko apstākļu reāllaika uzraudzības rīkus, lai novērtētu ūdens pārnēsātu slimību un vektoru pārnēsātu slimību risku, kā arī citus riska novērtēšanas rīkus. Turklāt ECDC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uztur VectorNet — platformu datu apmaiņai par posmkāju slimību vektoru ģeogrāfisko izplatību Eiropā — un ir sagatavojuši plašu pētījumu klāstu, kas vērsti uz to, lai novērtētu Eiropas ietekmi un neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Savienība ir finansējusi attiecīgas informācijas un speciālo zināšanu izstrādi klimata un veselības jomā, izmantojot ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020” un Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S)izstrādi. Plašāka informācija par svarīgākajiem pētniecības un zināšanu projektiem ir pieejama šīs observatorijas resursu katalogā.

Pētniecības finansēšanas programma “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) sasniegs 94 miljardus EUR, lai palielinātu Eiropas atbalstu ar veselību un klimatu saistītām pētniecības un inovācijas darbībām. Pētniecības pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” neatņemama sastāvdaļa ir ES uzdevumi, proti, apņemšanās risināt būtiskas sabiedrības problēmas, tostarp pielāgoties klimata pārmaiņām. ES misija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveidi, darbosies kā darbību portfelis (pētniecības projekti, politikas pasākumi vai pat likumdošanas iniciatīvas), lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Ierosinātās misijas kopsavilkumā ir uzsvērta nepieciešamība aizsargāt cilvēku veselību un labbūtību no klimata ietekmes (tostarp augstas temperatūras, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un infekcijas slimībām), īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Turklāt misija “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” ietver taisnīgas pārkārtošanās veicināšanu, lai uzlabotu cilvēku veselību un labbūtību, radot papildu ieguvumus, piemēram, uzlabotu gaisa kvalitāti vai veselīgāku dzīvesveidu, uzsverot svarīgo saikni starp pielāgošanos klimata pārmaiņām, klimata pārmaiņu mazināšanu un veselību.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Trešajā ES veselības programmā (2014–2020), kas ir finansēšanas instruments, kura mērķis ir atbalstīt sadarbību starp ES valstīm un atbalstīt un attīstīt ES darbības veselības jomā, viens no mērķiem bija aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp tiem, ko izraisa klimata pārmaiņas.

Vairākas jaunas aktuālas politikas jomas, piemēram, ēku energoefektivitāte vai ilgtspējīgs finansējums, piedāvā iespējas veicināt rīcību, kas vērsta uz klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Renovācijas viļņa mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti, atzīstot, ka cilvēki energoneefektīvās ēkās ir vairāk pakļauti ekstremālām temperatūras svārstībām, kas izraisa hipotermiju ziemā un karstuma stresu vasarā neaizsargāto iedzīvotāju vidū. Visbeidzot, ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijas mērķis ir nodrošināt veselīgāku un klimatnoturīgāku dzīves vidi, novirzot vairāk investīciju vides ziņā ilgtspējīgām darbībām, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.