Valstu politika

Šajā lapā ir apkopoti pētījumi, kas veikti par EVA 38 dalībvalstu un sadarbības valstu politiku attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to valsts veselības stratēģijām, kas ir galvenās politikas jomas, kurās var risināt klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Kopumā tika pārskatīti 37 nacionālie pielāgošanās politikas dokumenti un 34 nacionālie veselības politikas dokumenti, jo pašlaik ne visās valstīs ir izstrādāta attiecīga politika. Detalizēti konstatējumi ir pieejami informatīvajā ziņojumā.

Galvenie vēstījumi

• Lai efektīvi risinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, ir vajadzīga īstenojama valstu politika. Būtiska nozīme ir tam, ka valsts klimatadaptācijas politikā uzsvars tiek likts uz veselību un valsts veselības stratēģijā tiek ņemta vērā klimata pārmaiņu ietekme.
• 38 EEZ dalībvalstu un sadarbības valstu politikas pārskats liecina, ka klimata pārmaiņu ietekme uz veselību parasti tiek risināta valstu pielāgošanās stratēģijās, bet retāk — valstu veselības stratēģijās.
• Klimata apdraudējumi, kas visbiežāk aplūkoti nacionālajos pielāgošanās un veselības politikas dokumentos, ir karstuma viļņi un sausums; spēcīgi nokrišņi un plūdi; vispārējā temperatūras paaugstināšanās; palielināt patogēnu un infekcijas slimību risku; un intensīvākas un biežākas vētras.
• Gan pielāgošanās, gan veselības politika lielā mērā ir vērsta uz pašreizējo un prognozēto ietekmi uz fizisko veselību, visbiežāk infekcijas un vektoru pārnēsātas slimības; palielināts gaisa piesārņojums; karstuma ietekme uz sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmām; un traumas no ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem. Ietekme uz garīgo veselību ir aplūkota retāk, un tikai neliela daļa no pārskatītajiem dokumentiem attiecās uz sociālo ietekmi uz veselību.
• Visbiežāk plānotās intervences, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, ir monitorings un uzraudzība, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas; izpratnes veicināšanas kampaņas plašai sabiedrībai; un turpināt pētījumus par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību.

Valstu pielāgošanās politika, kas ir būtiska veselības aizsardzībai mainīga klimata apstākļos

Nacionālās pielāgošanās stratēģijas, plāni un klimata riska novērtējumi (turpmāk “NAS”) kļūst par visnozīmīgāko valsts politiku, lai risinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Klimata pārmaiņu ietekme uz veselību NAS tiek aplūkota biežāk nekā valstu veselības stratēģijās (NHS). Ietekmes uz veselību novērtējums un reaģēšanas stratēģija bieži vien ir neatņemama valsts pielāgošanās politikas daļa. Tomēr valstu VVD retāk skaidri pievēršas klimata pārmaiņām kā sabiedrības veselības riska faktoram. Tikai dažām valstīm ir īpaša nozaru stratēģija attiecībā uz pielāgošanos klimatapārmaiņām veselības jomā, piemēram, Somijai (Pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns veselības aprūpes un sociālās labklājības nozarei ), Īrijai(Pielāgošanāsklimata pārmaiņām nozares plānsveselībasjomā ), Ziemeļmaķedonijai (Pielāgošanās klimata pārmaiņām veselības jomā stratēģija) vai Zviedrijai(Sabiedrības veselība mainīgā klimatā — Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras mērķi un rīcības plāns attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām 2021.–2024. gadam).

Koncentrējieties uz ekstremāliem laika apstākļiem, temperatūras paaugstināšanos un infekcijas slimībām

NAS parasti ietver lielāku skaitu ar klimata pārmaiņām saistītu veselības apdraudējumu nekā NHS. Visbiežāk aplūkotie apdraudējumi ir karstuma viļņi un sausums, spēcīgi nokrišņi un plūdi, temperatūras paaugstināšanās, patogēnu un infekcijas slimību pieaugums un intensīvākas un biežākas vētras (1. attēls). Papildus 1. attēlā redzamajiem apdraudējumiem dažas EEZ dalībvalstis iekļāva arī konkrētus apdraudējumus, kas saistīti ar to ģeogrāfiju un ekonomiku (piemēram, ar zivīm un jūras veltēm saistītas slimības, ko izraisa izmaiņas aļģu un planktona augšanas apstākļos Norvēģijā, vai ietekme uz dzeramo ūdeni, ko izraisa erozijas pastiprināšanās un piekrastes zonu sasāļošanās dažās Polijas daļās).

1.attēls. Ar klimatu saistīti veselības apdraudējumi, kas iekļautipārskatītajās valstu rīcībpolitikās

Visbiežāk aplūkotā klimata pārmaiņu ietekme uz fizisko veselību

NAS un NHS galvenokārt koncentrējas uz fizisko ietekmi uz veselību, ko rada ekstremāli laikapstākļi (siltums, plūdi, vētras utt.), infekcijas un vektoru pārnēsātas slimības un gaisa piesārņojums. Acīmredzami mazāks uzsvars tiek likts uz ietekmi uz garīgo veselību (piemēram, traumām, kas saistītas ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem vai klimata trauksmi).  Tikai dažas valstis, piemēram, Vācija, Īrija, Itālija, Malta vai Zviedrija, savā politikā iekļāva klimata pārmaiņu ietekmi uz sociālo veselību, kas saistīta, piemēram, ar kopienas zaudēšanu, pārvietošanu vai sociālekonomisko atšķirību palielināšanos. Kopumā VVD ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmi uz veselību integrēja mazākā mērā nekā VVD (2.–4. attēls turpmāk), izņemot pārtikas izraisītas slimības.

2.attēls. Pārskatītajāsvalstu rīcībpolitikās iekļautā klimata pārmaiņu fiziskā ietekme uz veselību

3.attēls. Pārskatītajāsvalstu rīcībpolitikās iekļautā klimata pārmaiņu ietekme uz garīgo veselību

attēls. NAS un NHS iekļautā klimata pārmaiņu ietekme uz sociālo veselību

Biežāk plānotie pasākumi: uzraudzība, izpratnes veicināšana un pētniecība

Pasākumi, kuru mērķis bija novērst vai samazināt klimata ietekmi uz cilvēka veselību NAS un NHS, parasti ietvēra strukturālu/fizisku, sociālu un institucionālu intervenču kombināciju (IPCC, 2014). No šiem trim veidiem sociālās intervences bija visizplatītākās gan NAS (iekļautas 35 dokumentos), gan NHS (24 dokumentos). Institucionālie pasākumi tika veikti 31 valsts revīzijas iestādē un 18 valsts revīzijas iestādēs. Strukturālo/fizisko pasākumu kategorija bija visretāk sastopamā (18 NAS un 12 NHS).

Visbiežāk plānotais pasākums, lai risinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību gan NAS, gan NHS, ir monitoringa un uzraudzības sistēmu izstrāde, lai izsekotu ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmi, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmu ieviešana (5. attēls). Izpratnes veicināšanas kampaņas un sabiedrības informēšana bija otrais visbiežāk minētais NAS pasākumu veids, kam sekoja pastāvīgi pētījumi. NHS tendence mainījās, jo pētniecība par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību bija otrais visbiežāk minētais pasākums, kam sekoja izpratnes veicināšanas pasākumi.

Pievienotajā informatīvajā ziņojumā ir sniegti šo pasākumu piemēri valstu politikā.

Piezīme. ABS — agrīnās brīdināšanas sistēmas; DBR — dabā balstīti risinājumi

attēls. Pasākumi klimata pārmaiņu ietekmes uz veselību novēršanaipārskatītajās valstu rīcībpolitikās

Informācija par konkrētām valstīm

Tālāk redzamajā kartes skatītājā ir parādīts NAS un NHS aplūkotās klimata ietekmes uz veselību ģeogrāfiskais sadalījums un plānotie politikas pasākumi. Sīkāka informācija par klimata pārmaiņu un veselības jautājumu iekļaušanu atsevišķu valstu pielāgošanās un sabiedrības veselības politikā ir atrodama valstu klimata un veselības profilos.

Padomi kartes skatītāja izmantošanai

Datu kopa ir sagatavota un darīta pieejama saskaņā ar EEZ un Eiropas Komisijas (RTD) pakalpojumu līmeņa nolīgumu “GEOSS datu kopīgošanas un pārvaldības principu integrēšana Eiropas vides atbalstam”.

Sīkāka informācija

Klimata pārmaiņas un veselība: valstu politikas pārskats Eiropā 2022. gadā (vispārīgs ziņojums).

Atsauces

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) (2014), “Climate change 2014: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība – A daļa: globālie un nozaru aspekti: II darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā, Cambridge University Press, Kembridža, Apvienotā Karaliste.