All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesLatvia
Attiecībā uz ES dalībvalstīm informācija ir balstīta uz to oficiālajiem pielāgošanās ziņojumiem: 2023. un 2021. gada pielāgošanās ziņojumi saskaņā ar Regulu par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (sk. ES pielāgošanās ziņojumi, Climate-ADAPT valstu profili). Piezīme. Attiecīgā informācija ir nokopēta no ES oficiālajiem ziņojumiem par pielāgošanos (iesniegti līdz 2023. gada 15. novembrim), sīkāk neizstrādājot teksta saturu. Atsevišķa informācija, kas ir derīga ziņošanas laikā, var vairs nebūt derīga šodien. Visi nepieciešamie teksta papildinājumi ir skaidri izcelti. Turklāt EVA veiktajā klimata pārmaiņu un veselības analīzē apkopotā informācija: valsts politikas pārskats Eiropā (2021). Piezīme. Daļa informācijas, kas ir derīga publicēšanas brīdī, var vairs nebūt derīga šodien. Visi nepieciešamie teksta papildinājumi ir skaidri izcelti.
Pārvaldības regulas informācija par ziņošanu par pielāgošanos (2023., 2021. gads)
Veselības nozare ir aplūkota Latvijas Nacionālajā plānā par pielāgošanos klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam (NAP, 2019). Viens no NRP pieciem stratēģiskajiem mērķiem klimata pārmaiņu risku novēršanai ir: Cilvēka dzīvība, veselība un labklājība ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes. Šis mērķis ietver tādus pasākumus kā agrīnās brīdināšanas sistēmas uzlabošana (jo īpaši ekstremālos laikapstākļos), bezmaksas dzeramā ūdens pieejamība sabiedriskās vietās, informētības palielināšana izglītības un sociālās aprūpes iestādēs, ieteikumu izstrāde sociālās aprūpes iestādēm un sociālajiem darbiniekiem par veselības profilakses pasākumiem karstuma viļņu laikā utt.
Veselība ir viena no nozarēm, kas iekļauta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātajā monitoringa sistēmā par pielāgošanos klimata pārmaiņām nacionālā mērogā. Šāda uzraudzības sistēma ir būtiska turpmākai valstu politisko stratēģiju izstrādei, jo tā sastāv no datiem un rādītājiem, kas mēra dažādu ekonomikas nozaru neaizsargātību klimata pārmaiņu dēļ.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar BaltConsults, Igaunija. Latvijas & Lietuvas Vides, procesu analīzes un pētniecības centrs, LVMI Silava un Zaļās brīvības biedrība ir izstrādājuši pētījumus par riska un neaizsargātības novērtējumu un adaptācijas pasākumu noteikšanu sešās jomās, tostarp veselības un labklājības jomā.
Informācija no EVA ziņojuma. Klimata pārmaiņas un veselība: valstu politikas pārskats Eiropā (2022. gads)
Tika analizētas valstu rīcībpolitikas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un valstu veselības stratēģijas, lai noteiktu ar klimatu saistītās ietekmes uz veselību (fiziskās, garīgās un sociālās) tvērumu un to, kāda veida intervences tās risina. Ziņojums sniedz pārskatu par Eiropu, savukārt dažādu valstu politikas aspektu ģeogrāfisko aptvērumu visā Eiropā var vizualizēt, izmantojot kartes skatītāju. Rezultāti par Latviju ir apkopoti šeit.
P pārskatītie olicy dokumenti:
Pārskatītajā politikas dokumentā aplūkotie aspekti:
Informācija no ES oficiālajiem ziņojumiem par pielāgošanos. GovReg ziņojums (2021), MMR ziņojums (2019).
Viena no nozarēm, kas aplūkota valsts pielāgošanās plānā (VRP, 2019), ir veselība un labklājība. Veselības ministrija ir viena no ministrijām, kas atbild par VRP īstenošanu.
Latvijas vispārējā prioritāte attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ir mazināt cilvēku, ekonomikas, infrastruktūras, būvniecības un vides neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Lai sasniegtu šo mērķi, NRP ir paredzēti vairāk nekā 80 konkrēti pielāgošanās pasākumi un 5 stratēģiskie mērķi klimata pārmaiņu risku novēršanai. Katastrofu riska pārvaldība un civilā aizsardzība ir viens no pieciem VRP stratēģiskajiem mērķiem: "Cilvēkdzīve, veselība un labklājība neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās izcelsmes ir aizsargāta pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi". Lai sasniegtu šo mērķi, ir plānoti pasākumi gan cilvēku veselības un labklājības, gan civilās aizsardzības jomā, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmas uzlabošana (jo īpaši ekstremālos laikapstākļos), piekļuve bezmaksas dzeramajam ūdenim sabiedriskās vietās, informētības palielināšana izglītības un sociālās aprūpes iestādēs, ieteikumu izstrāde sociālās aprūpes iestādēm un sociālajiem darbiniekiem par veselības profilakses pasākumiem karstuma viļņu laikā utt.
Ir veikti klimata pārmaiņu primārās un sekundārās ietekmes, risku un neaizsargātības novērtējumi, kas ietvēra arī pielāgošanās pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, rādītājus un monitoringa sistēmas projektu. Analizētās nozares aptvēra arī veselību un labklājību.
Resursi Observatorijas katalogā par Latviju
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?