Pārtikas izraisītas slimības

Novērotā ietekme

Invazīvas un svešzemju sugas un slimību pārnēsātāji vektori

Svešzemju sugas ir dzīvnieki, augi vai mikroorganismi, kas cilvēka darbības rezultātā (t. i., tirdzniecības globalizācija, tūrisma izaugsme) ir ieviesti teritorijā, kuru tā pati par sevi nebūtu varējusi sasniegt. Ja tie kļūst invazīvi, tie var radīt nopietnas problēmas jaunās teritorijās, piemēram, kaitēkļi lauksaimniecībā vai slimību pārnēsātāji lopkopībā. Klimata pārmaiņas var ietekmēt iespējamību, ka svešzemju sugas ieviesies jaunās vietās, radot labvēlīgākus dzīvotņu apstākļus, kā rezultātā palielināsies izplatība un palielināsies invadēšanās risks (EFSA, 2020c). Piemēram, Eiropā ābolu gliemeži apdraud Dienvideiropas mitrājus, un ekstremāli laikapstākļi un plūdi (ko ietekmē klimata pārmaiņas) palielina šā kaitīgā organisma dabisko izplatīšanos pa upēm un kanāliem (EFSA, 2014).

Klimata pārmaiņām var būt nozīme arī vektorsugu (piemēram, mušu, odu, ērču) ieviešanā un noturībā. Vektorsuga ir dzīvnieks, kas var pārnest infekcijas ierosinātāju no inficēta dzīvnieka uz cilvēku vai citu dzīvnieku. Informācija par vairāku odu, ērču, smilšmušu un nokodējušu knišļu sugu izplatību Eiropā, kas var būt cilvēku vai dzīvnieku veselību ietekmējošu patogēnu vektori, ir atrodama VectorNet datubāzē.

Zoonozes slimības

Infekciju vai slimību pārnešana starp dzīvniekiem un cilvēkiem (“zoonozes slimības”) ir galvenais pārtikas nekaitīguma riska avots. Vides faktori, piemēram, temperatūra, nokrišņu daudzums un mitrums, ietekmē baktēriju, piemēram, Salmonella un Campylobacter, izplatību un izdzīvošanu. Norovīrusa klātbūtne, piemēram, austerēs, ir saistīta arī ar notekūdeņu noteci, ko izraisa spēcīga lietus un plūdi (EFSA, 2020c). No EFSA (2020c) konstatētajām pārtikas nekaitīguma problēmām, kuru rašanās iespējamība Eiropā ir vislielākā, vibrio un ciguatoksīni, visticamāk, ir saistīti ar jūras produktu patēriņu.

Cenšoties apkarot klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, EFSA un ECDC kopīgajos ikgadējos “Vienas veselības” zoonožu ziņojumos tiek kopīgi izsekoti dati par dzīvniekiem, pārtiku un cilvēkiem, ļaujot uztvert klimata signālus (EFSA un ECDC, 2024).

Vibrio baktērijas jūras veltēs

Vibrios ir ūdenī pārnēsājamas baktērijas, kas galvenokārt dzīvo piekrastes un iesāļos ūdeņos, jo tās uzplaukst mērenā un siltā ūdenī ar mērenu sāļumu. Tās var izraisīt gastroenterītu vai smagas infekcijas cilvēkiem, kuri ir lietojuši neapstrādātas vai nepietiekami termiski apstrādātas jūras veltes/gliemenes, piemēram, austeres. Saskare ar Vibrios saturošu ūdeni var izraisīt arī brūču un ausu infekcijas.

Pēdējo 20 gadu laikā ekstremālu laikapstākļu, piemēram, karstuma viļņu, skaita palielināšanās dēļ Eiropā ir pieaudzis Vibrio infekciju skaits. Siltāki piekrastes ūdeņi ir noveduši pie to teritoriju paplašināšanās, kurās Vibrio baktērijas var vairoties, kā rezultātā piesārņotu jūras produktu patēriņš rada lielāku inficēšanās risku. Īpaši apdraudēti ir reģioni, kuros ir iesāļi vai mazsālīti ūdeņi (piemēram, Baltijas jūras, Baltijas jūras un Ziemeļjūras pārejas ūdeņi un Melnā jūra), kā arī piekrastes teritorijas ar lielu upju pieplūdumu. Nesen EFSA (2024) tika sniegts visaptverošs pārskats par Vibrio spp. sabiedrības veselības aspektiem, kas saistīti ar jūras produktu patēriņu ES.

Politikas risinājumi

EFSA CLEFSA projekts: Klimata pārmaiņas un jaunie riski

No 2018. līdz 2020. gadam EFSA īstenoja CLEFSA projektu “Klimatapārmaiņas kā jaunu risku virzītājspēks pārtikas un barības nekaitīgumam, augu un dzīvnieku veselībai un uztura kvalitātei”. Šīs iniciatīvas pamatā bija EFSA iepriekšējais darbs ar klimatu saistīto risku novērtējumos, un tā izmantoja savu spēcīgo sadarbību ar valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām, zinātnieku aprindām un citām ieinteresētajām personām, kas saistītas ar jauniem riskiem un to virzītājspēkiem.

CLEFSA mērķis bija izstrādāt metodes un instrumentus, lai identificētu un raksturotu jaunus riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem:

• ilgtermiņa risku noteikšana, izmantojot klimata pārmaiņu scenārijus;
• “Apvāršņa” skenēšana un pūļa pakalpojumi, lai savāktu agrīnās brīdināšanas signālus no dažādiem avotiem
• ekspertu tīkla paplašināšana, iekļaujot tajā speciālistus no ES un ANO aģentūrām;
• Izstrādāt rīkus, kuru pamatā ir daudzkritēriju lēmumu analīze (MCDA), lai novērtētu riskus pārtikas un barības nekaitīguma, augu un dzīvnieku veselības un uzturvērtības kvalitātes jomā.

CLEFSA tīkls pulcēja ekspertus no starptautiskām, ES un ANO struktūrām, kā arī lielu ES finansētu klimata pārmaiņu projektu koordinatorus. Šai ekspertu grupai bija galvenā loma jaunu problēmu apzināšanā un MCDA rīka veidošanā. EFSA arī pielāgoja esošos jaunos riska noteikšanas kritērijus, lai risinātu konkrētas problēmas, ko rada klimata pārmaiņas.

CLEFSA projektā ir apzinātas, raksturotas un statistiski analizētas vairāk nekā 100 jaunas problēmas/riski attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīgumu, augu, dzīvnieku veselību un uztura kvalitāti, ko izraisa klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņas, visticamāk, palielinās jaunu vai atkārtotu apdraudējumu iespējamās ietekmes nopietnību, ilgumu un/vai biežumu un palielinās to rašanās iespējamību. Jūras biotoksīni ir identificēti starp tiem, kuru parādīšanās iespējamība ir lielāka.

CLEFSA projekta rezultāti tika publicēti visaptverošā ziņojumā 2020. gadā (EFSA, 2020).