European Union flag

Globāla ar siltumu saistīta mirstība populācijām, kas vecākas par 65 gadiem. Avots: Watts et al., 2020

Veselības jautājumi

Prognozētais vidējās temperatūras un karstuma viļņu biežuma, intensitātes un ilguma pieaugums, visticamāk, nopietni ietekmēs sabiedrības veselību PVO Eiropas reģionā, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū un pilsētās pilsētu karstuma salu efekta dēļ. Pasaulē pēdējo 20 gadu laikā ar karstumu saistītā mirstība cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir gandrīz divkāršojusies un 2018. gadā sasniedza aptuveni 300 000 nāves gadījumu. Nāves gadījumu skaits PVO Eiropas reģionā tajā pašā laikposmā ir palielinājies par vairāk nekā 30 % (Watts et al., 2020).

Vecums, iepriekšēji veselības stāvokļi un sociālā nenodrošinātība ir galvenie faktori, kas liek cilvēkiem piedzīvot nelabvēlīgākus veselības rezultātus, kas saistīti ar karstumu un ekstremālām temperatūrām (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018). Citas neaizsargātākas grupas, kas pakļautas lielākam riskam, ir cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, sirds un elpceļu slimībām, endokrīnās sistēmas traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, vielmaiņas traucējumiem un nieru darbības traucējumiem), grūtnieces, mazi bērni, āra darbinieki, cilvēki, kas dzīvo pilsētvidē sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā vidē, migranti un ceļotāji. Papildus klimata pārmaiņām sabiedrības novecošana un urbanizācija spēcīgi ietekmē saikni starp temperatūru un veselību PVO Eiropas reģionā (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021).

Novērotā ietekme

Pēdējās desmitgadēs ir palielinājies potenciāls eksponētībai ekstremālam karstumam (EVA, 2017). Siltuma iedarbībai var būt tieša ietekme, piemēram, karstuma stress vai dehidratācija, vai netieša ietekme, piemēram, sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimību, nieru slimību vai elektrolītu traucējumu pasliktināšanās. Siltuma tiešā ietekme galvenokārt rodas tajā pašā dienā un nākamajās 3 dienās (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018). 2019. gadā visā pasaulē neaizsargātās iedzīvotāju grupas saskārās ar 475 miljoniem papildu eksponētību karstuma viļņu notikumiem, kas savukārt atspoguļoja pārmērīgu saslimstību un mirstību (Watts et al., 2020). 2018. gadā ar karstumu saistītās mirstības izmaksas naudas izteiksmē PVO Eiropas reģionā bija līdzvērtīgas 11 miljonu eiropiešu vidējiem ienākumiem (Watts et al., 2020). Pilsētām specifiski pētījumi liecināja par karstuma izraisītas mirstības samazināšanos Vidusjūras reģiona pilsētās, bet ne reģiona ziemeļu pilsētās (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021).

Prognozētā ietekme

Prognozes attiecībā uz Eiropu liecina, ka to dienu skaits, kurās ir augsts karstuma stresa līmenis, palielināsies visā reģionā (EVA, 2017), savukārt ar siltumu saistītā ietekme varētu ievērojami palielināties klimata pārmaiņu, urbanizācijas un novecošanas kombinētās ietekmes dēļ. Pēdējos desmit gados vairākos zinātniskos pētījumos ir sniegtas prognozes par karstuma ietekmi uz veselību PVO Eiropas reģionā vietējā, vietējā un valsts līmenī. Līdz ar to karstuma viļņu varbūtība 31 Eiropas galvaspilsētā ir palielinājusies, savukārt nākamajās desmitgadēs visas Eiropas lielpilsētu teritorijas būs neaizsargātākas pret ārkārtēju karstumu (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021). Siltuma ietekmes uz cilvēka veselību apmērs ir atkarīgs no siltumnīcefekta gāzu emisijām nākotnē, kā arī no visā pasaulē ieviesto preventīvo pasākumu apmēra. Saskaņā ar augstas sasilšanas scenāriju Eiropas Savienībā līdz gadsimta beigām katru gadu varētu būt vairāk nekā 100 000 papildu karstuma izraisītu nāves gadījumu. Bojāgājušo skaits būtu daudz mazāks, ja globālās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C. Tādējādi, ierobežojot sasilšanu zem 2 °C, varētu novērst ar karstumu saistītu mirstību un saslimstību (EASAC, 2019). Bez augsta pielāgošanās līmeņa klimata pārmaiņas noteikti ievērojami palielinās ar siltumu saistīto slimību slogu.

Polīvkoku atbildes reakcijas

Siltuma profilaksei ir vajadzīgs pasākumu kopums dažādos līmeņos, tostarp meteoroloģiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas, savlaicīgas sabiedrības un medicīniskās konsultācijas, mājokļu un pilsētplānošanas uzlabojumi un veselības aprūpes un sociālo sistēmu gatavības rīkoties nodrošināšana. Šīs darbības var integrēt sistemātiskā reaģēšanā uz sabiedrības veselību — karstuma un veselības rīcības plānā (HHAP). Valstis ir dažādos HHAP sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas posmos. PVO Eiropas reģionālais birojs 2019. gadā veica apsekojumu, kurā tika aplūkota HHAP pārvaldība un institucionālā kārtība. No kopumā 35 valstīm, kas piedalījās apsekojumā, 16 norādīja, ka pastāv valsts HHAP, un vairākas citas valstis ir izveidojušas HHAP vietējā vai pilsētu līmenī (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2021).

Novērošanas centra lapā par nacionālajiem siltumapgādes un veselības rīcības plāniem un brīdināšanas sistēmām ir sniegts pārskats par nacionālajiem (un dažiem subnacionālajiem) siltumapgādes un veselības rīcības plāniem un brīdināšanas sistēmām. Papildu resursus, lai uzlabotu spēju aizsargāt iedzīvotājus no novēršamiem veselības riskiem, ko rada ārkārtējs karstums mūsu mainīgajā klimatā, nodrošina Globālais karstuma veselības informācijas tīkls, ko koordinē PVO/PMO Kopīgais klimata un veselības birojs.

Atsauces

Saites uz papildu informāciju

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.