Izglītošana par klimata pārmaiņām Eiropā

Klimata un veselības izglītības plaisa

Klimata pārmaiņas netiek plaši mācītas veselības un sabiedrības veselības studentiem Eiropā

• 2020. gadā 25 % (153 no 592) Eiropas medicīnas skolu nodrošināja oficiālu izglītību klimata pārmaiņu jomā. Turklāt saskaņā ar Starptautiskās Medicīnas studentu asociācijas federācijas veiktās aptaujas nepublicētajiem rezultātiem 20 % skolu (118 no 592) skolēnu vadītie mācību pasākumi ietvēra jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un veselību. Šie skaitļi ir lielāki nekā vispārējie konstatējumi (attiecīgi 15 % un 12 %).
  
• Lielāks īpatsvars — 64 % (29 no 45) — no Eiropas sabiedrības veselības skolām 2020. gadā nodrošināja izglītību klimata un veselības jomā (Orhanet al., 2021).

Zināšanu trūkums par klimata pārmaiņām var ietekmēt medicīnas praksi un rīcību sabiedrības veselības jomā

• Medicīniskajai praksei un jo īpaši primārajai aprūpei ir izšķiroša nozīme attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (Litke et al., 2024). Ārsti un medmāsas ne tikai nodrošina diagnostiku un ārstēšanu, bet arī ir vieni no uzticamākajiem profesionāļiem Eiropā (Ipsos,2024). Tāpēc tās var efektīvi brīdināt savus pacientus par riskiem, kas saistīti ar klimata apdraudējumiem, piemēram, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem vai jaunām infekcijas slimībām.
  
• Ārstu informētība ir vēl vairāk jāpalielina, lai labāk tiktu galā ar klimata pārmaiņu sekām (Litke et al., 2024). Saskaņā ar The Economist aptauju 2022. gadā trim ceturtdaļām ārstu un medmāsu Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē nebija vides pratības atbalsta un trūka laika, resursu un izglītības, lai izglītotu pacientus par klimata pārmaiņu ietekmi.
  
• Efektīva klimata un veselības izglītība sniedz sabiedrības veselības speciālistiem zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai īstenotu adaptīvas stratēģijas, atbalstītu ilgtspējīgu politiku un veidotu noturīgas veselības aprūpes sistēmas.

Aicinājumi un saistības attiecībā uz plašāku izglītību un apmācību

• ES Veselības politikas platformas tematiskā tīkla “Klimata politika, izmantojot sabiedrības veselības izglītību un apmācību” (2022. gads), ko vada Sabiedrības veselības skolu asociācija Eiropas reģionā (ASPHER), kopīgajā paziņojumā ir uzsvērts, ka sabiedrības veselības un veselības aprūpes speciālistiem ir vajadzīga pamatapmācība un pastāvīga profesionālā attīstība, lai uzlabotu viņu izpratni par saikni starp klimatu un veselību un padarītu to par prioritāti savā darbā. Tā aicina atjaunināt pirmsdiploma un pēcdiploma programmu mācību programmas un turpināt profesionālo attīstību, iekļaujot tādas koncepcijas kā “Viena veselība” un “Planētas veselība”. Kopīgo paziņojumu apstiprināja gandrīz 100 profesionālās struktūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un universitātes sabiedrības veselības un veselības aprūpes jomā.
  
• Starptautiskā Nacionālo sabiedrības veselības institūtu asociācija (IANPHI) savā 2021. gada ceļvedī rīcībai veselības un klimata pārmaiņu jomā apņēmās uzlabot spējas, kompetenci un apmācību, izmantojot vienādranga atbalstu un zināšanu apmaiņu starp institūtiem, lai atbalstītu to kā galveno klimata jomas dalībnieku attīstību.
  
• 2022. gadā ministru līmenī G7 veselības ministru paziņojumā dalībvalstis apņēmās pievērsties klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību un veidot klimatnoturīgas, ilgtspējīgas un klimatneitrālas veselības aprūpes sistēmas. Tas ietver mērķi iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītus aspektus veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu izglītībā un apmācībā.
  
• Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME), kas pārstāv valstu medicīnas asociācijas visā Eiropā, 2023. gada klimata pārmaiņu un veselības politikā aicināja ES, tās dalībvalstis un vietējos politikas veidotājus rīkoties, nodrošinot, ka medicīnas studenti, ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti ir apmācīti informēt cilvēkus par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību un ārstēt to skartos pacientus.
  
• 2023. gada jūlijā PVO Eiropas reģiona dalībvalstis pieņēma deklarāciju, kas pieņemta PVO Eiropas biroja 2023. gada jūlijā Budapeštā rīkotajā septītajā ministru konferencē par vidi un veselību. Valstis cita starpā apņēmās stiprināt veselības aprūpes speciālistu zināšanas par klimatu, lai viņi varētu reaģēt uz klimata ietekmi uz veselību un jēgpilni iesaistīties klimata pārmaiņu politikas izstrādē veselības nozarē.
  
• Starptautiskā līmenī COP28 AAE Deklarācijā par klimatu un veselību (2023. gads) 148 parakstītājvalstīm cita starpā ir noteikts pienākums uzlabot veselības aprūpes sistēmu spēju prognozēt un īstenot klimatadaptācijas intervences, ko veic klimatgatavs veselības aprūpes darbaspēks.
  
• 2017. gadā izveidotais Globālais konsorcijs izglītībai klimata un veselības jomā (GCCHE) ir globāls veselības aprūpes profesiju skolu un programmu tīkls, kurā ietilpst skolas un sabiedrības veselības, medicīnas un aprūpes programmas un kura sekretariāts atrodas Kolumbijas Universitātē.
  
• 2024. gadā Glāzgovas Universitātes vadītais Eiropas Klimata un veselības izglītības tīkls (ENCHE) tika izveidots kā GCCHE reģionālais tīkls ar mērķi sniegt nākamās paaudzes mediķiem zināšanas un ieskatus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes praksi un atbalstītu pāreju uz uz pacientu orientētām neto nulles emisiju veselības sistēmām. Tīkls ir atvērts jauniem dalībniekiem.

Izglītošana par klimata pārmaiņām sabiedrības veselības skolās Eiropā

ASPHER un GCCHE seko līdzi klimata un veselības apmācības attīstībai sabiedrības veselības skolās Eiropā.

Galvenie konstatējumi

• Plaši izplatīta pieņemšana: Eiropā 2024. gadā vairāk nekā 80 % aptaujāto sabiedrības veselības skolu piedāvāja izglītību klimata un veselības jomā salīdzinājumā ar 66 % visā pasaulē (Sorensen et al., 2024).
  
• Dažādi izglītības līmeņi: Ar klimatu saistītie jautājumi ir iekļauti profesionālajā, pirmsdiploma, pēcdiploma un doktorantūras līmenī. Maģistra programmās šis temats ir integrēts visaugstāk.
  
• Pamatkompetences: Iestādes koncentrējas uz astoņām galvenajām jomām, kas plaši aptver “pamatzinātnes” un “veselības sistēmas stratēģijas”. Tomēr joprojām trūkst praktisko prasmju, piemēram, ieinteresēto personu iesaistes.

Detalizēti konstatējumi

• No 66 aptaujātajām sabiedrības veselības iestāžu skolām 53 iestādes (80 %) nodrošināja izglītību klimata un veselības jomā (Sorensen et al., 2024; sk. 1. attēlu. To var uzskatīt par progresu kopš 2020. gada, kad 64 % sabiedrības veselības skolu Eiropas reģionā piedāvāja izglītību klimata un veselības jomā (Orhan et al., 2021).
  
• No 53 iestādēm, kas 2024. gadā nodrošināja izglītību klimata un veselības jomā, 60 % iekļāva šīs tēmas savā obligātajā pamata mācību programmā un 40 % piedāvāja tās kā izvēles moduļus (dažas iestādes piedāvā abus).
  
• Lielākā daļa sabiedrības veselības skolu, kas piedāvā klimata un veselības kursus, tika atrastas Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Portugālē.

• Maģistra programmās sabiedrības veselībā visbiežāk tiek iekļauta izglītība par klimata pārmaiņām, kam seko doktorantūras līmenis (sk. 2. attēlu). Dažas sabiedrības veselības skolas Vācijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē ir izveidojušas stabilas programmas, kas integrē klimata un veselības izglītību vairākos akadēmiskajos līmeņos.
  
• Visos izglītības līmeņos lielākā daļa klimata un veselības izglītības programmu ir izveidotas pēdējo 5 gadu laikā. Tikai dažas skolas ziņoja, ka ir mācījušas par šo tematu vairāk nekā 10 gadus.

Atbildes uz GCCHE 2023./2024. gada Klimata un veselības izglītības apsekojumu PVO Eiropas reģionā (Sorensen et al., 2024). 

To sabiedrības veselības skolu skaits, kuras piedāvā izglītību klimata un veselības jomā, dalījumā pa izglītības līmeņiem (Sorensen et al., 2024).