Pielāgošanās principi

Vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropā pastiprina centienus pielāgoties klimata pārmaiņām, lai pārvarētu nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi. Gadu gaitā ir parādījušies daži labas pielāgošanās principi. RAST ir izstrādāts, lai palīdzētu jums kā vietējai vai reģionālai pašvaldībai integrēt šos principus jūsu klimatadaptācijas stratēģijās un plānos:

• Ilgtspējīga: Pielāgošanās procesam jābūt sociāli, finansiāli un ekoloģiski ilgtspējīgam. Mērķis ir samazināt neaizsargātību un uzlabot pielāgošanās spējas, taisnīgi veidojot klimatnoturību, neatstājot novārtā neaizsargātas grupas, nozares vai teritorijas. Ir svarīgi, lai pielāgošanās centieni būtu saskaņoti un radītu sinerģiju ar klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem, palielinot politikas saskaņotību jūsu organizācijā. Pielāgošanās pasākumiem vienā vietā nevajadzētu apdraudēt pielāgošanās vai seku mazināšanas centienus citur, kā rezultātā notiek nepareiza pielāgošanās. Tiem nevajadzētu kaitēt arī citiem ilgtspējas un vides mērķiem, bet ideālā gadījumā atbalstīt tos. Piemēram, mērķi attiecībā uz ūdens un jūras resursu atbildīgu pārvaldību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu/atjaunošanu.

• Uz pierādījumiem balstīts: Pielāgošanās plānošanā un darbībās būtu jāņem vērā jaunākās zinātnes atziņas un dati, tostarp nākotnes riski. Izmantojot to, pielāgošanās būtu jāsāk, pievēršoties riskiem, ko rada iepriekšējās un pašreizējās klimata svārstības un ekstremāli laikapstākļi.

• Vietējai atrašanās vietai piesaistīts: Pielāgošanās jomā nav universālas pieejas. Atbildes būtu jāpielāgo unikālajam vietējam vai reģionālajam kontekstam, novēršot pašreizējos un turpmākos riskus un neaizsargātību konkrētā vietā. Tajā pašā laikā ir svarīgi apzināties kaimiņu iestāžu riskus un pielāgošanās pasākumus. Pielāgošanās pasākumos būtu jāņem vērā arī jūsu organizatoriskā struktūra, paturot prātā pieejamo personālu un finanšu resursus.

• Iekļaujoša un sociāli taisnīga: Pielāgošanās ir efektīvāka, ja tajā iesaistīti dažādi dalībnieki (piemēram, publiskās pārvaldes iestādes, pilsoniskā sabiedrība un dažādas nozares), kas koordinē darbību visos pārvaldības līmeņos. Iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargāto grupu, iesaistīšanai ir izšķiroša nozīme iekļaujošu un plaši atzītu pielāgošanās plānu izstrādē. Šajā procesā būtu jāvadās pēc taisnīgas noturības, novēršot sistēmisku netaisnību un nodrošinot, ka pielāgošanās centienos tiek ņemta vērā sociālā neaizsargātība un tiek sniegtas iespējas neaizsargātām grupām gūt labumu.

• Uzraudzīts, izvērtēts un pastāvīgi uzlabots: Skaidru rādītāju izmantošana ir būtiska, lai pastāvīgi uzraudzītu un novērtētu jūsu pielāgošanās progresu. Pastāvīga politikas efektivitātes, lietderības, saskaņotības un taisnīguma novērtēšana ļauj regulāri pārdomāt un laika gaitā veicina mācīšanos un uzlabojumus.

• Elastīgs un iteratīvs: Pielāgošanās plānošanai vajadzētu būt elastīgai, ņemot vērā nenoteiktību, kas saistīta ar nākotnes klimata un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Vajadzētu būt iespējai veikt vienkāršus pielāgojumus un atjauninājumus, pamatojoties uz gūto pieredzi, lai nodrošinātu noturību un efektivitāti, ja apstākļi mainās.