Vispārīga informācija

Karpatu kalni ir otra garākā kalnu sistēma Eiropā, kuras platība ir aptuveni 210 000 kvadrātkilometru. Septiņām valstīm (Čehijai, Ungārijai, Polijai, Rumānijai, Serbijai, Slovākijas Republikai un Ukrainai) ir kopīga Karpatu reģiona teritorija, un piecas no tām ir ES dalībvalstis.

Karpatu kalnu reģions ir viens no nozīmīgākajiem un bagātākajiem dabas patvērumiem Eiropas kontinentā. Karpatu kalnos mīt aptuveni 30 % Eiropas floras un Eiropā lielākās brūno lāču, vilku, lūšu, Eiropas bizonu un retu putnu sugu populācijas, tostarp visā pasaulē apdraudētais karaliskais ērglis. Papildus dabiskajai daudzveidībai arī daļēji dabiskajām dzīvotnēm, piemēram, kalnu ganībām un siena pļavām, kas ir gadsimtiem ilgas tradicionālās zemes apsaimniekošanas rezultāts, ir liela ekoloģiskā un kultūras nozīme. Pasaules Dabas fonds Karpatu reģionu iekļāva pasaules ekoreģionu sarakstā “Global 200”, kurā atzīmēts izcils bioloģiskās daudzveidības līmenis. Karpatu kalnu reģions nodrošina svarīgas ekosistēmas preces un pakalpojumus, piemēram, pārtiku, saldūdeni, meža produktus un tūrismu, un tas ir daļa no trim lielākajiem upju baseiniem: Donava, Dņestras upe (Melnā jūra) un Vislas upe (Baltijas jūra).

Karpati ir tilts starp Eiropas ziemeļu un dienvidrietumu kultūrām, kas rada plašu kultūras daudzveidību.

Apdraudējumi Karpatu kalnu videi

Zemes pamešana, dzīvotņu pārveidošana un sadrumstalotība, atmežošana, neilgtspējīga mežsaimniecības un lauksaimniecības prakse un piesārņojums izraisa Karpatu ainavas un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Galvenie virzītājspēki ir sociālekonomiskās norises un klimata pārmaiņas. Zemes pamešana un dzīvotņu izzušana ir visnozīmīgākie attālos apgabalos lielākā augstumā virs jūras līmeņa, kur tradicionālā lauksaimniecība nevar konkurēt ar moderno lauksaimniecību. Dzīvotņu pārveidošana un sadrumstalotība galvenokārt ir saistīta ar neilgtspējīgu tūrismu un infrastruktūras attīstību, savukārt lauksaimniecība ir galvenais virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojuma avots. Klimata pārmaiņas, kas izraisa nokrišņu režīma, sniega segas un temperatūras izmaiņas, pastiprina iepriekš aprakstītos procesus.

Klimata pārmaiņas un pielāgošanās Karpatu kalniem

Pašreizējās un prognozētās klimata pārmaiņu ietekmes dēļ ir uzsākti vairāki ES finansēti projekti, tostarp:

• CARPATCLIM mērķis ir saskaņot 1961.–2010. gada datus par klimatu un darīt tos pieejamus koordinātu tīklā;
• CarpathCC, kurā tika veikti vairāki neaizsargātības pētījumi un novērtēti adaptācijas pasākumi;
• CARPIVIA, kuras laikā tika novērtēta Karpatu reģiona galveno ekosistēmu un uz ekosistēmām balstīto ražošanas sistēmu neaizsargātība un tika ierosināti pielāgošanās risinājumi.

Eiropas Komisija

Eiropas Vides aģentūra