Iepazīstiet Climate-ADAPT galvenos pakalpojumus, tematiskās iezīmes un rīkus

ES Pielāgošanās misija

ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” sniedz attiecīgu informāciju un resursus Eiropas reģionālajām un vietējām pašvaldībām, lai tās varētu sagatavoties klimatnoturībai un to plānot.

Eiropas klimata datu pārlūks

Nodrošina interaktīvu piekļuvi daudziem klimata indeksiem no Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs

Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs nodrošina piekļuvi plašam attiecīgo publikāciju, rīku, tīmekļa vietņu un citu resursu klāstam, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un veselību.

Eiropas klimata riska novērtējums

Eiropas klimata riska novērtējums sniedz visaptverošu novērtējumu par galvenajiem klimata riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un saskarsies nākotnē.

Lauksaimniecība

Klimata pārmaiņām ir sarežģīta ietekme uz biofizikālajiem procesiem, kas ir lauksaimniecības sistēmu pamatā, un tas rada gan negatīvas, gan pozitīvas sekas dažādos ES reģionos. Pieaugošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, nokrišņu režīma izmaiņas un ekstremālu notikumu biežums ietekmē gan dabisko vidi, gan pārtikas ražošanas kvantitāti, kvalitāti un stabilitāti. Klimatiskās atšķirības ietekmē ūdens resursus, augsni, kaitēkļus un slimības, izraisot būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā un lopkopībā.

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskajai daudzveidībai ir svarīga nozīme klimata regulēšanā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un klimatadaptācijā. Tajā pašā laikā, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ir būtiski sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus apvienojumā ar ekosistēmās balstītām pieejām. Tāpēc nav iespējams risināt bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu, nepievēršoties klimata pārmaiņām, bet tikpat neiespējami ir risināt klimata pārmaiņu problēmu, nepievēršoties bioloģiskās daudzveidības zudumam.

Ēkas

Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām. Nākotnē var palielināties sabrukšanas, stāvokļa pasliktināšanās un ievērojama vērtības zuduma risks, ko izraisa vairāk vētru, sniega vai iegrimšanas bojājumu, ūdens ielaušanās, iekštelpu klimata pasliktināšanās un īsāks ēku kalpošanas laiks. Eiropas Komisijas mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp ēku, klimatnoturību. Ir jānovērtē jaunu un esošu ēku noturība pret pašreizējiem riskiem un turpmākām klimata pārmaiņām un tās attiecīgi jāplāno vai jāmodernizē. Svarīga politika, ko izmanto ēku noturības atbalstam, ir kohēzijas politika (saukta arī par reģionālo politiku).

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

Uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem klimata pārmaiņu risku veidiem: tiešie fiziskie riski un pārejas riski, ko rada sabiedrības reakcija uz klimata pārmaiņām, galvenokārt seku mazināšanas pasākumi. Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt piegādes ķēdes, izplatīšanu un pārdošanu vairākos veidos. Siltums negatīvi ietekmē cilvēku veselību un var novest pie sliktākiem darba rezultātiem (samazināts ražīgums) vai mazāka darba stundu skaita (darbaspēka piedāvājums).

Piekrastes apgabali

Jūras līmeņa celšanās var izraisīt plūdus, krasta eroziju un zemu stāvošu piekrastes sistēmu izzušanu. Tas arī palielinās vētras pieplūduma risku un sālsūdens iekļūšanas iespējamību uz sauszemes un var apdraudēt piekrastes ekosistēmas. Paredzamā ūdens temperatūras paaugstināšanās un okeānu paskābināšanās veicinās piekrastes ekosistēmu pārstrukturēšanu; kas ietekmē okeāna cirkulāciju un bioģeoķīmisko ciklu.

Kultūras mantojums

Katastrofu ietekme uz šo mantojumu ir saistīta ar noplicināšanās procesu izraisīto pārmaiņu lēno sākumu. Pastāvīga temperatūras paaugstināšanās un temperatūras un mitruma svārstības vai sasalšanas–atkušanas ciklu svārstības izraisa materiālu degradāciju un stresu, kā rezultātā ir lielāka vajadzība pēc atjaunošanas un saglabāšanas. Bioloģiskā noārdīšanās, ko izraisa, piemēram, mikroorganismi, ir vairāk iespējama.

Katastrofu riska mazināšana

Pēdējo gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi visu veidu dabas katastrofas: spēcīgi plūdi, sausums un mežu ugunsgrēki, kas postoši ietekmē cilvēku dzīvi, Eiropas ekonomiku un vidi. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas stratēģijas un pasākumus katastrofu riska mazināšanai, piemēram, Plūdu direktīvu un tās īstenošanu (grafiku), ES rīcību ūdens trūkuma un sausuma jomā, Zaļo grāmatu par apdrošināšanu saistībā ar dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

Enerģētika

Klimata pārmaiņas enerģētikas nozari ietekmē dažādos veidos, sākot no izmaiņām siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījumā; ietekme uz energoapgādes apstākļiem, piemēram, samazināta ūdens pieejamība hidroenerģijai ilgstoša sausuma laikā un samazināta dzesēšanas ūdens pieejamība, kas ietekmē spēkstaciju efektivitāti. Turklāt mainīgie klimatiskie apstākļi energoinfrastruktūru var pakļaut lielākam kaitējumam. Eiropas Komisijas vispārējais mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp enerģētikas, klimatnoturību, nodrošinot stratēģiskus satvarus.

Finanšu

Ekstremāli laikapstākļu notikumi pēdējos gados ir palielinājuši nepieciešamību steidzami integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām dažādās ES politikas jomās. Ir maz konkrētu ES pasākumu, lai pielāgošanos klimata pārmaiņām integrētu finanšu un apdrošināšanas nozaru politikā. Tomēr daudzas Eiropas politikas, kas saistītas ar dabas katastrofām (sk. Katastrofu riska mazināšana), ir ļoti svarīgas finanšu un apdrošināšanas nozarei, jo tās var palīdzēt novērst ievērojamus zaudējumus un finanšu katastrofas. Eiropas Komisija ir arī apņēmusies palielināt finansējumu ar klimatu saistītām darbībām, nodrošinot, ka vismaz 20 % no Eiropas budžeta ir ar klimatu saistīti izdevumi.

Mežsaimniecība

Straujais klimata pārmaiņu temps var pārvarēt meža ekosistēmu dabisko pielāgošanās spēju. Tas palielina traucējumu risku, ko rada vētras, ugunsgrēki, kaitēkļi un slimības, kas ietekmē meža augšanu un ražošanu. Tiks ietekmēta mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja, galvenokārt Eiropas dienvidu apgabalos, kā arī mežu spēja nodrošināt vides pakalpojumus, tostarp izmaiņas oglekļa piesaistītāju funkcijā. Komisija 2013. gadā pieņēma jaunu ES meža stratēģiju, kas reaģē uz jaunām problēmām, ar kurām saskaras meži un meža nozare.

Veselība

Klimata pārmaiņas radīs jaunus veselības apdraudējumus un saasinās pašreizējās veselības problēmas. Paredzams, ka klimata pārmaiņas gan tieši, gan netieši ietekmēs cilvēku, augu un dzīvnieku veselību. Tiešo ietekmi rada ekstremālu laikapstākļu, piemēram, karstuma viļņu un plūdu, intensitātes un biežuma izmaiņas. Netieša ietekme var izpausties kā izmaiņas tādu slimību sastopamībā, ko pārnēsā kukaiņi (t. i., vektoru pārnēsātas slimības, ko izraisa odi un ērces), grauzēji, vai kā izmaiņas ūdens, pārtikas un gaisa kvalitātē. Eiropas Komisijas ES stratēģijai par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments.

IKT

Problēmas, ko IKT rada klimata pārmaiņas, iedala divās galvenajās kategorijās: akūti notikumi un hroniskas spriedzes. Akūti notikumi (saukti arī par kritiskiem vai krīzes notikumiem) ietver plūdus (pluvial, fluvial, coastal), ledus vētras, karstuma viļņus utt. Akūti notikumi apdraud IKT infrastruktūru, iznīcinot vai atspējojot fiziskos aktīvus, no kuriem tie ir atkarīgi. Hroniska spriedze rodas no pakāpeniskākām klimata normu izmaiņām, piemēram, temperatūras diapazonu un mitruma līmeņa izmaiņām. Lai gan ir mazāk ticams, ka šai ietekmei būs katastrofālas sekas, tā izraisīs aktīvu degradāciju, biežākas neveiksmes un īsāku kalpošanas laiku.

Zemes izmantošanas plānošana

Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašreizējie procesi un instrumenti, kas pieejami pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu klimata pārmaiņu izraisītu dabas apdraudējumu ietekme.

Jūra un zivsaimniecība

Paredzams, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs jūras vidi. Ūdens temperatūras paaugstināšanās veicinās jūras ekosistēmu pārstrukturēšanu, kas ietekmēs okeāna cirkulāciju, bioģeoķīmisko apriti un jūras bioloģisko daudzveidību. Okeāna paskābināšanās ietekmēs dažu kalcija karbonātu sekretējošo sugu (mīkstmiešu, planktonu un koraļļu) spēju veidot čaulas vai skeletus. Tāpēc siltāks un skābāks jūras ūdens negatīvi ietekmēs zvejniecību un akvakultūru.

Kalnu apgabali

Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Ledāji būs piedzīvojuši ievērojamus masveida zudumus, bet izmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo pakalnu un palieņu vidi, tādējādi ietekmējot ūdens pieejamību, lauksaimniecisko ražošanu, tūrismu un veselības aprūpes nozares. Sezonas sniega līnijas atradīsies augstākā augstumā, un sniega sezonas kļūs īsākas. Koka līnijas pārvietosies uz augšu, un meža modeļi mainīsies zemākā paaugstinājumā.

Tūrisms

Tā kā laikapstākļiem un klimatam ir izšķiroša ietekme uz ceļojumu sezonu un brīvdienu galamērķu izvēli, tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no tiem. Pastāv arī cieša saikne starp dabu un tūrismu, kā arī starp kultūras mantojumu un tūrismu. Atkarībā no atrašanās vietas un gadalaika klimata pārmaiņas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt tūrismu.

Transport

Nepieciešamība pielāgot transporta sistēmu klimata pārmaiņu ietekmei ir uzsvērta Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (COM(2009)148). Pielāgošanās transportam tiek risināta, apvienojot Eiropas transporta, klimata pārmaiņu un pētniecības politiku. Eiropas Savienība veicina paraugpraksi, integrējot pielāgošanos savās transporta infrastruktūras attīstības programmās, un sniedz norādījumus, piemēram, izstrādājot atbilstošus būvniecības standartus. Darbība ir vērsta uz transporta infrastruktūru un jo īpaši uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T).

Pilsētā

Eiropā gandrīz 73 % iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs pieaugs līdz vairāk nekā 80 %. Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs gandrīz visus pilsētu komponentus — to vidi, ekonomiku un sabiedrību. Tas rada jaunas, sarežģītas problēmas pilsētplānošanā un pārvaldībā. Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas saimnieciskās darbības, sociālās dzīves, kultūras un inovācijas centriem ir jūtama tālu aiz pašvaldību robežām.

Ūdens resursu apsaimniekošana

Klimata pārmaiņas tieši ietekmē ūdens resursus, un šo resursu pārvaldība ietekmē ekosistēmu neaizsargātību, sociālekonomiskās darbības un cilvēku veselību. Paredzams, ka arī ūdens resursu apsaimniekošanai būs arvien lielāka nozīme adaptācijā. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas izraisīs būtiskas izmaiņas ūdens pieejamībā visā Eiropā, palielinoties ūdens trūkumam un sausumam galvenokārt Dienvideiropā un palielinoties plūdu riskam lielākajā daļā Eiropas.

Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet: ES nozaru politika

Gadījumu izpēte ir Climate-ADAPT platformas pamatiniciatīva, un tā atspoguļo iniciatīvas, kas jau tiek īstenotas Eiropā.
Tiem ir visaptveroša struktūra, kas aptver visus pielāgošanās īstenošanas cikla galvenos aspektus.

Izpētiet visas gadījumu izpētes

Sociālā taisnīguma uzlabošana pasākumos, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām Barselonā

Roterdamas ostu pielāgošanās stratēģija klimatnoturīgam transportam un uzņēmējdarbībai

Kā izvēlēties klimatam pielāgotas koku sugas: Lēmuma atbalsts meža īpašniekiem Hesenē, Vācijā.

Pielāgošanās atbalsta rīks

Pielāgošanās atbalsta instrumenta (AST) mērķis ir palīdzēt politikas veidotājiem un koordinatoriem valsts līmenī izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt stratēģijas un plānus par pielāgošanos klimata pārmaiņām. AST tika izstrādāta kā praktisks norādījumu instruments valsts līmeņa dalībniekiem par visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un novērtētu valsts pielāgošanās stratēģiju. Tā arī palīdz vietējā un starptautiskā līmeņa dalībniekiem sagatavoties adaptācijas stratēģijām, tās izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt. Tas attiecas uz attiecīgiem resursiem un īpašiem instrumentiem, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (CCA).

Norādījumi par pilsētu teritorijām ir pieejami urbānās pielāgošanās atbalsta rīkā.

Valstu profili atspoguļo saskaņā ar Pārvaldības regulu paziņoto nacionālo pielāgošanās pasākumu pašreizējo stāvokli katrā valstī.

Skatīt valstu profilus

Resursu katalogs ir kvalitātes pārbaudīto resursu datubāze

Piekļūt katalogam

no results

EVA jaunākais ziņojums: Klimata pārmaiņu ietekme, kas palielina eksponētību kaitīgiem toksīniem

Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) brīfingu klimata pārmaiņu izraisītā temperatūras paaugstināšanās palielina risku, ka cilvēki tiks eksponēti tā dēvētajiem mikotoksīniem, kas ir dabā sastopami toksīni, kurus rada sēnītes, kas atrodamas konkrētos pārtikas produktos, barībā un kultūraugos. Šie toksīni var kaitēt veselībai, un piesārņojuma pieauguma novēršanai ir vajadzīga vienota rīcība Eiropas un valstu līmenī, pētniecībā, politikā un praksē, lai efektīvi samazinātu riskus.

Lasīt vairāk