ES finansējums pielāgošanās pasākumiem

ES finansē pielāgošanos klimata pārmaiņām Eiropā, izmantojot plašu instrumentu klāstu. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam nodrošina, ka vismaz 25 % no Eiropas budžeta ir ar klimatu saistīti izdevumi. Tāpēc klimatadaptācijas pasākumi ir jāintegrē visās galvenajās ES izdevumu programmās, un ir ieviesta izsekošanas sistēma, lai garantētu šo mērķu sasniegšanu. Svarīgas finansējuma plūsmas, kas saistītas ar pielāgošanos, ir šādas:

• Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropas atveseļošanas plāna NextGenerationEU centrālais elements. Tās mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās izaicinājumiem un iespējām. ES valstis ir atbildīgas par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādi, kuros ietvertas investīcijas un reformas, lai risinātu Eiropas pusgada satvarā apzinātās galvenās problēmas, kā arī atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas ietver arī jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par klimatnoturīgu sabiedrību. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Programma LIFE ir ES vides un klimata pasākumu finansēšanas instruments. Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās apakšprogramma veicinās pāreju uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un noturīgu ekonomiku, tādējādi veicinot ilgtspējīgu attīstību. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• “Apvārsnis Eiropa” ir ES galvenā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma. Tā risina klimata pārmaiņu problēmu, palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un veicina ES konkurētspēju un izaugsmi. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Finansējums saskaņā ar ES misiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” var būt pieejams arī no programmas “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas 2023.–2024. gadam.
• ES kohēzijas politika ir ES galvenā ieguldījumu politika, kuras mērķis cita starpā ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Finansējums tiek sniegts, izmantojot īpašus fondus, tostarp:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonda (tostarp INTERREG projektufinansējuma) mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, novēršot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem. 2021.–2027. gadā tas ļaus veikt ieguldījumus gudrākā, zaļākā, savienotākā un sociālākā Eiropā, kas ir tuvāka tās iedzīvotājiem. Plašāka informācija par instrumentu ir pieejama šeit.
• Kohēzijas fonda mērķis ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, veicot ieguldījumus vides jomā un Eiropas transporta tīklos (TEN-T).
  • TEN-E (enerģētikas) regula (faktiski tiek pārskatīta). Pašreizējās TEN-E regulas galvenā politikas prioritāte ir bijusi uzlabot visu dalībvalstu un reģionu energoapgādes drošību un savienojamību. Iespēja ir tāda, ka apjomīgām investīcijām energosistēmā būtu jāļauj investīciju cikla sākumā pievērsties klimatnoturības/pielāgošanās aspektiem, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz tīru enerģiju ir arī klimatnoturīga. TEN-E regulā ir atsauce uz klimatnoturību, bet tikai saistībā ar konkrētiem projektiem, un tā nav pietiekami izstrādāta attiecībā uz detaļām un norādījumiem.
  • TEN-T (sporta) infrastruktūra, piemēram, iekšējie ūdensceļi vai ostas, kā arī ceļu vai dzelzceļa līniju neaizsargātās daļas, ir īpaši apdraudētas ekstremālu laikapstākļu laikā (ilgstošs sausums, plūdi utt.). Tāpēc ir svarīgi arī izstrādāt TEN-T infrastruktūru tā, lai tā nodrošinātu augstu noturību pret klimata pārmaiņām. TEN-T regulā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz to, kā ņemt vērā transporta infrastruktūras neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, kā arī dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, lai risinātu minētās problēmas. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Taisnīgas pārkārtošanās fonds (arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānismapirmais pīlārs) ir svarīgs instruments, ar ko atbalstīt teritorijas, kuras visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, sniedzot tām pielāgotu atbalstu. To īsteno dalītā pārvaldībā saskaņā ar vispārējo kohēzijas politikas satvaru, kas ir galvenā ES politika reģionālo atšķirību mazināšanai un strukturālo pārmaiņu risināšanai ES. Plašāka informācija ir pieejama šeit.

Citi attiecīgie instrumenti ir šādi:

• Īpašā InvestEU shēma ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma otrais pīlārs. Tā pamatā ir Investīciju plāna Eiropai modelis, un tajā zem viena jumta ir apvienots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un 13 ES finanšu instrumenti, kas pašlaik ir pieejami. Mērķis ir padarīt ES finansējumu, izmantojot budžeta garantijas, vieglāk pieejamu un efektīvāku, izmantojot saskaņotāku pieeju ar vienu noteikumu un procedūru kopumu un vienu kontaktpunktu tehniskajai palīdzībai. Ilgtspēja ir svarīgs programmas InvestEU aspekts.
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir finansēšanas programma , kas atbalsta Eiropas komunikāciju tīklus un infrastruktūras transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēs . Noturība pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, izmantojot klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu, tostarp attiecīgos pielāgošanās pasākumus, ir svarīgs piešķiršanas kritērijs. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• ES valstis īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, izmantojot lauku attīstības programmas (LAP). LAP līdzfinansē no valsts budžeta, un tās var sagatavot vai nu valsts, vai reģionālā līmenī. Lai gan Eiropas Komisija apstiprina un uzrauga LAP, lēmumus par projektu atlasi un maksājumu piešķiršanu pieņem valsts un reģionālās vadošās iestādes. Katrai LAP jābūt vērstai uz vismaz četrām no sešām ELFLA prioritātēm. Viena no prioritātēm ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pāreju uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē. Vismaz 30 % no katras LAP finansējuma jāatvēl pasākumiem, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds darbojas no 2021. līdz 2027. gadam un atbalsta ES kopējo zivsaimniecības politiku, ES jūrlietu politiku un ES starptautiskās okeānu pārvaldības programmu. Tā sniedz atbalstu inovatīvu projektu izstrādei, nodrošinot ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Savienības civilās aizsardzības mehānisms Mehānisma mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un sešām iesaistītajām valstīm civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Ja ārkārtas situācija pārsniedz Eiropas un citu valstu reaģēšanas spējas, tā var lūgt palīdzību, izmantojot Mehānismu. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka palīdz saviem klientiem noteikt to klimata pārmaiņu ietekmi, kas varētu ietekmēt to darbību. Paredzams, ka tā rezultātā tiks formulētas pielāgošanās stratēģijas, kas palielina noturību, izmantojot uzlabotu praksi, un investīcijas pasākumos un tehnoloģijās, kas ir labāk piemērotas mainīgam un mainīgam klimatam un kas samazina ilgtermiņa risku. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Eiropas Investīciju banka jau tagad ir viena no lielākajām investorēm klimatrīcībā un vides ilgtspējā visā pasaulē, un tā ir lielākā daudzpusējās attīstības bankas finansētāja klimatrīcības jomā. EIB mērķis ir palielināt savu atbalstu klimatrīcībai, tostarp klimatnoturības veidošanai. Plašāka informācija ir pieejama šeit. Konkrētāk, EIB nodrošina Klimatadaptācijas investīcijukonsultatīvo platformu (ADAPT). Tas atvieglo tehnisko un finansiālo zināšanu izmantošanu, lai apmierinātu konkrētas investīciju un tirgus vajadzības un paātrinātu klimatadaptācijas investīciju finansēšanu. Tās ir investīcijas, kurām ir potenciāls stiprināt pilsētu, infrastruktūras tīklu, piekrastes teritoriju, upju baseinu, pārtikas sistēmu, mežu un ekosistēmu noturību un citas darbības, kas ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņām.
• “Erasmus+” ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā. Tas arī ļauj īstenot projektus, kas palīdz skolēniem izprast klimata pārmaiņas un uzzināt par kolektīvo atbildību pret vides aizsardzību un turpmāku kaitējošu situāciju novēršanu. Plašāka informācija ir pieejama šeit.
• Programma “Digitālā Eiropa” ir izstrādāta, lai mazinātu plaisu starp digitālo tehnoloģiju pētniecību un ieviešanu tirgū. Tas dos labumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Investīcijas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa” atbalsta Eiropas Savienības divējādos zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides mērķus, vienlaikus stiprinot Savienības noturību un digitālo suverenitāti. Plašāka informācija ir pieejama šeit.

Dzīves klimatrīcība	ESI fondi	Klimata ZIK	INTERREG	Horizontālā Eiropa	“Apvārsnis 2020”	EISI programma