All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodies
2022. gada maijā Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts (CLIMA ĢD) un Eiropas Vides aģentūra (EVA) sāka sagatavot pirmo Eiropas klimata riska novērtējumu (EUCRA).
EUCRA novērtē pašreizējo un turpmāko klimata pārmaiņu ietekmi un riskus, kas saistīti ar vidi, ekonomiku un plašāku sabiedrību Eiropā.
Pirmā EUCRA ir paātrināts un ekspertu virzīts novērtējums, kura pamatā galvenokārt ir no dažādiem avotiem iegūtu esošo datu un zināšanu pārskats un sintēze. Novērtējumā īpaša uzmanība pievērsta sarežģītiem klimata riskiem, piemēram, pārrobežu, kaskādes un saliktiem riskiem.
Politikas konteksts
ES Pielāgošanās stratēģijā ir izklāstīts, kā Eiropas Savienība var pielāgoties nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei un līdz 2050. gadam kļūt klimatnoturīga. Stratēģijā ierosināts pastiprināt pielāgošanās plānošanu un riska novērtēšanu, kas ir viens no galvenajiem soļiem ceļā uz viedāku, ātrāku un sistemātiskāku pielāgošanos Eiropā. Tā 14. punktā ir skaidri noteikts: “Pamatojotiesuz pārskatu par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskiem, ar kuriem Eiropas Savienība var saskarties, attiecīgiem pētniecības projektiem, virkni PESETA ziņojumu un ņemot vērā spēkā esošos nozaru noteikumus, Komisija izstrādās ES mēroga klimata riska novērtējumu.”
Eiropas Parlaments 2022. gada 15. septembra rezolūcijā arī mudināja Komisiju izstrādāt ES mēroga klimata riska novērtējumu un īpašu uzmanību pievērst sausuma, meža ugunsgrēku un veselības apdraudējumu riskiem.
Pavisam nesen, 2023. gada 4. oktobrī, jaunais ES klimata politikas komisārs savā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā paziņoja, ka pārraudzīs darbu saistībā ar sagatavotību ar klimatu saistītiem riskiem, un norādīja uz EUCRA, lai noteiktu klimata risku īpašniekus un tos, kuri ir vispiemērotākie rīcībai. Viņš arī norādīja, ka “ziņojums palīdzēs noteikt jaunās Komisijas prioritātes un izstrādāt klimatnoturīgāku un stabilāku politiku un instrumentus nākotnei”.
Pirmā EUCRA atbalstīs ar pielāgošanos saistītu politikas prioritāšu noteikšanu Eiropā un ES politikas izstrādi klimatjutīgās nozarēs. Tas var arī nodrošināt ES mēroga atsauces punktu nacionālo vai vietējo klimata riska novērtējumu veikšanai un atjaunināšanai.
Kādus produktus EUCRA piegādās?
EUCRA ietvers šādus produktus:
- EUCRA ziņojums (publicējusi EVA)
- Kopsavilkums
- Papildu produkti, tostarp interaktīvs datu skatītājs un tehniski pamatdokumenti
Kāda ir EUCRA pievienotā vērtība?
EUCRA mērķis ir papildināt esošo zināšanu bāzi par klimatisko apdraudējumu un risku novērtēšanu Eiropā un nodrošināt pievienoto vērtību politikas veidošanai šādās jomās:
- izmantojot jaunākos modeļa rezultātus un zinātnisko literatūru;
- sistemātisks pašreizējo un turpmāko galveno klimata risku apmēra novērtējums;
- novērst saliktus apdraudējumus, pārrobežu riskus, kaskādes riskus un sistēmiskos riskus;
- visā novērtēšanas procesā iesaistīt ieinteresētās personas no Eiropas Komisijas;
- novērtēt Eiropas politikas kontekstu, riska uzņemšanos un rīcības steidzamību attiecībā uz katru galveno risku; un
- Papildu interaktīvu rīku nodrošināšana attiecībā uz klimata apdraudējumiem un riskiem.
Kāds ir termiņš?
Plānots, ka pirmā EUCRA tiks publicēta 2024. gada pavasarī.
Kas ir iesaistīts?
EUCRA sagatavošanu kopīgi vada Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts un EVA.
Īstenošanas partneri ir:
- EEZ
- Eiropas Klimatadaptācijas un LULUCF tematiskā centra (ETC/CA) konsorcija partneri:
- Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Klimata pārmaiņu centra fonds
- EURAC Research - Eiropas akadēmija Bozen-Bolzano
- Barselonas Superdatošanas centrs
- Prognožu Inteliģento Datu Risinājumi SL
- Somijas Vides institūts
- Stokholmas Vides institūts
- Vāgeningenas Universitāte, Vides zinātņu katedra
- PBL Nīderlandes Vides novērtējuma aģentūra
- Kopīgais pētniecības centrs (JRC) un
- Copernicus klimata pārmaiņuuzraudzības pakalpojums (C3S)
EUCRA dažādos projekta posmos iesaista arī lielu skaitu ārējo ekspertu, politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu, tostarp:
- Ekspertu padomdevēju grupa
- Riska izvērtēšanas komisija
- Eiropas Komisijas darba grupa
- Eionet grupa klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās jautājumos
Kāda ir vispārējā pieeja un metodika?
EUCRA piemēro Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sestā novērtējuma ziņojuma (AR6) klimata riska koncepciju un, ja iespējams, ievēro ISO 31000 un ISO 14091 riska novērtēšanas pamatnostādnes.

Avots: UNDRR (pielāgots)
Atkarībā no datu pieejamības EUCRA pievēršas klimata riskiem četros Eiropas makroreģionos (Ziemeļeiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Rietumeiropā un Dienvideiropā).
EUCRA sniedz attiecīgas zināšanas par klimatiskajiem riskiem, tostarp padziļinātus riska aprakstus un analīzi, divos formātos:
- Riska izklāsts ziņo par atsevišķiem galvenajiem saliktajiem riskiem dažādās nozarēs un sistēmās, kas var izraisīt krīzi Eiropā, piemēram, “kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu atteice”.
- Tematiskajās faktu lapās ir ziņots par galvenajiem klimata riskiem astoņās atlasītās sistēmās un nozarēs, piemēram, “bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas”, “pārtikas nodrošinājums” un “cilvēku veselība”.
Pamatojoties uz esošajiem zinātniskajiem pierādījumiem, EUCRA veic strukturētu riska analīzi un novērtējumu. Riska analīzē galvenie riski ir iedalīti dažāda smaguma klasēs, pamatojoties uz to potenciālu radīt smagas sekas Eiropai. Riska novērtēšanas posmā tiek izvērtēta ES rīcības steidzamība, ņemot vērā riska nopietnību laika gaitā, uzticēšanos riska nopietnības novērtējumam un iespējamo pielāgošanās darbību laika aspektus kopā ar riska uzņemšanos, politikas gatavību un politikas perspektīvu. Riska novērtējumu veic EUCRA autori, un to neatkarīgi pārskata Riska izvērtēšanas komisija.
Kādi dati un zināšanu avoti tiks izmantoti?
EUCRA balstās uz datiem un zināšanām, kas pieejamas no iepriekšējiem novērtējumiem par klimatiskajiem apdraudējumiem un riskiem Eiropā un pasaules līmenī, un to koordinē ar notiekošajiem Eiropas novērtējumiem, lai nodrošinātu rezultātu papildināmību.
Galvenie datu un zināšanu avoti ir šādi:
- Klimata dati un klimata scenāriji (piemēram, Eiropas klimata datu pārlūks, Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums, IPCC interaktīvais atlants)
- Notikumu datubāzes un sociālekonomiskie dati (piemēram, DRMKC riska datu centrs)
- Klimata pārmaiņu ietekmes prognozes (piemēram, PESETA IV un citi attiecīgi Eiropas vai pasaules mēroga pētniecības projekti)
- Sociālekonomiskie scenāriji (piemēram, IPCC AR6izmantotie kopīgie sociālekonomiskie ceļi)
- Klimata apdraudējumu un risku globālie novērtējumi (piemēram, IPCC 6. novērtējuma ziņojums)
No kurienes nāk finansējums?
Projektu finansē Eiropas Komisija. Turklāt ieguldījumus natūrā sniedz citas finansētājas organizācijas, tostarp EVA, JRC un C3S.
Kontaktinformācija
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?