Pielāgošanās ES politikas nozarēs

Klimata pārmaiņām ir sarežģīta ietekme uz biofizikālajiem procesiem, kas ir lauksaimniecības sistēmu pamatā, un tām ir gan negatīvas, gan pozitīvas sekas dažādos ES reģionos. Pieaugošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, nokrišņu izmaiņas un ekstremālu notikumu biežums ietekmē gan dabisko vidi, gan pārtikas ražošanas kvantitāti, kvalitāti un stabilitāti. Klimatiskās variācijas ietekmē ūdens resursus, augsni, kaitēkļus un slimības, izraisot būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā un lopkopībā.

Bioloģiskajai daudzveidībai ir svarīga nozīme klimata regulēšanā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās pasākumos. Tajā pašā laikā, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ir būtiski sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus apvienojumā ar ekosistēmās balstītām pieejām. Tāpēc nav iespējams risināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas problēmu, nerisinot klimata pārmaiņu problēmu, bet tikpat neiespējami ir risināt klimata pārmaiņu problēmu, nerisinot bioloģiskās daudzveidības izzušanas problēmu.

Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām. Nākotnē var palielināties sabrukšanas, stāvokļa pasliktināšanās un būtiska vērtības zuduma risks, ko izraisa vairāk vētru, sniega vai nogruvumu radīti bojājumi, ūdens ielaušanās, iekštelpu klimata pasliktināšanās un īsāks ēku kalpošanas laiks. Eiropas Komisijas mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp ēku, klimatnoturību. Ir jānovērtē jaunu un esošu ēku noturība pret pašreizējiem riskiem un turpmākām klimata pārmaiņām, un tās ir attiecīgi jāplāno vai jāmodernizē. Galvenā politika, ko izmanto ēku noturības atbalstam, ir kohēzijas politika (saukta arī par reģionālo politiku).

Uzņēmumi saskaras ar diviem galvenajiem ar klimatu saistīto risku veidiem: tieši fiziskie riski un pārkārtošanās riski, kas izriet no sabiedrības reakcijas uz klimata pārmaiņām, galvenokārt mazināšanas pasākumi. Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt piegādes ķēdes, izplatīšanu un pārdošanu vairākos veidos. Siltums negatīvi ietekmē cilvēku veselību un var novest pie sliktāka darba snieguma (samazināta produktivitāte) vai mazāka darba stundu skaita (darba piedāvājums).

Jūras līmeņa celšanās var izraisīt plūdus, krasta eroziju un zemu virs jūras līmeņa esošu piekrastes sistēmu izzušanu. Tas arī palielinās vētru pieplūduma risku un iespējamību, ka sālsūdeņi varētu ieplūst krastā, un var apdraudēt piekrastes ekosistēmas. Gaidāmā ūdens temperatūras paaugstināšanās un okeānu paskābināšanās veicinās piekrastes ekosistēmu pārstrukturēšanu; kas ietekmē okeāna cirkulāciju un bioģeoķīmisko apriti.

Katastrofu ietekme uz šo mantojumu ir saistīta ar noplicināšanās procesu izraisīto pārmaiņu lēno sākumu. Nepārtraukta temperatūras paaugstināšanās un temperatūras un mitruma svārstības vai sasalšanas–atkušanas ciklu svārstības izraisa materiālu degradāciju un stresu, radot lielāku nepieciešamību pēc atjaunošanas un saglabāšanas. Bioloģiskā noārdīšanās, ko izraisa, piemēram, mikroorganismi, ir vairāk iespējama.

Dažu pēdējo gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi visu veidu dabas katastrofas: spēcīgi plūdi, sausums un mežu ugunsgrēki, kas postoši ietekmē cilvēku dzīvi, Eiropas ekonomiku un vidi. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākas stratēģijas un pasākumus katastrofu riska mazināšanai, piemēram, Plūdu direktīvu un tās īstenošanu (grafiku), ES rīcību ūdens trūkuma un sausuma novēršanai, Zaļo grāmatu par apdrošināšanu saistībā ar dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.

Klimata pārmaiņas enerģētikas nozari ietekmē dažādi, sākot ar siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma izmaiņām; ietekme uz energoapgādes apstākļiem, piemēram, ūdens pieejamības samazināšanās hidroelektrostacijām ilgstoša sausuma laikā un dzesēšanas ūdens pieejamības samazināšanās, kas ietekmē spēkstaciju efektivitāti. Turklāt energoinfrastruktūra var būt vairāk pakļauta kaitējumam, ko rada mainīgie klimatiskie apstākļi. Eiropas Komisijas vispārējais mērķis ir palielināt infrastruktūras, tostarp enerģētikas, klimatnoturību, nodrošinot stratēģiskus satvarus.

Ekstremāli laikapstākļu notikumi pēdējos gados ir palielinājuši steidzamību iekļaut pielāgošanos klimata pārmaiņām dažādās ES politikas jomās. Ir maz konkrētu ES darbību, lai pielāgošanos klimata pārmaiņām integrētu finanšu un apdrošināšanas nozaru politikā. Tomēr daudzas Eiropas politikas jomas, kas saistītas ar dabas katastrofām (sk. Katastrofu riska mazināšana), ir ļoti svarīgas finanšu un apdrošināšanas nozarei, jo tās var palīdzēt novērst ievērojamus zaudējumus un finanšu katastrofas. Eiropas Komisija ir arī apņēmusies palielināt finansējumu ar klimatu saistītām darbībām, nodrošinot, ka vismaz 20 % no Eiropas budžeta ir ar klimatu saistīti izdevumi.

Straujais klimata pārmaiņu temps var pārvarēt meža ekosistēmu dabisko spēju pielāgoties. Tas palielina traucējumu risku, ko rada vētras, ugunsgrēki, kaitēkļi un slimības, kas ietekmē meža augšanu un ražošanu. Tiks ietekmēta mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja, galvenokārt Eiropas dienvidu apgabalos, kā arī mežu spēja nodrošināt vides pakalpojumus, tostarp izmaiņas oglekļa piesaistītāju funkcijā. Komisija 2013. gadā pieņēma jaunu ES meža stratēģiju, kas reaģē uz jaunām problēmām, ar kurām saskaras meži un mežsaimniecības nozare.

Klimata pārmaiņas radīs jaunus veselības apdraudējumus un saasinās pašreizējās veselības problēmas. Paredzams, ka klimata pārmaiņas gan tieši, gan netieši ietekmēs cilvēku, augu un dzīvnieku veselību. Tiešā ietekme izriet no ekstrēmu laikapstākļu notikumu, piemēram, karstuma viļņu un plūdu, intensitātes un biežuma izmaiņām. Netiešo ietekmi var izjust, mainot kukaiņu pārnēsāto slimību (t. i., vektoru pārnēsātu slimību, ko izraisa odi un ērces), grauzēju sastopamību vai mainot ūdens, pārtikas un gaisa kvalitāti. Eiropas Komisijas ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir papildināta ar Komisijas dienestu darba dokumentu.

Klimata pārmaiņu radītās problēmas IKT jomā iedalāmas divās galvenajās kategorijās: akūti notikumi un hroniskas spriedzes. Akūti notikumi (ko dēvē arī par kritiskiem vai krīzes notikumiem) ietver plūdus (pluviālus, upju, piekrastes), ledus vētras, karstuma viļņus utt. Akūti notikumi apdraud IKT infrastruktūru, iznīcinot vai atspējojot fiziskos aktīvus, no kuriem tie ir atkarīgi. Hronisku spriedzi rada pakāpeniskākas klimata normu izmaiņas, piemēram, temperatūras diapazonu un mitruma līmeņa izmaiņas. Lai gan ir mazāk ticams, ka šai ietekmei būs katastrofālas sekas, tā izraisīs aktīvu degradāciju, biežākas kļūmes un īsāku darbmūžu.

Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES pieejamie pašreizējie procesi un instrumenti, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu dabas apdraudējumu ietekme klimata pārmaiņu dēļ.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas nopietni ietekmēs jūras vidi. Ūdens temperatūras paaugstināšanās veicinās jūras ekosistēmu pārstrukturēšanu, kas ietekmēs okeāna cirkulāciju, bioģeoķīmisko ciklu un jūras biodaudzveidību. Okeāna paskābināšanās ietekmēs dažu kalcija karbonātu sekrēcijas sugu (kā gliemju, planktonu un koraļļu) spēju ražot to čaumalas vai skeletus. Tāpēc siltāks un skābāks jūras ūdens negatīvi ietekmēs zvejniecību un akvakultūru.

Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Stiklinieki būs piedzīvojuši ievērojamus masveida zudumus, taču pārmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo kalnu un palieņu vidi, tādējādi ietekmējot ūdens pieejamību, lauksaimniecisko ražošanu, tūrismu un veselības aprūpes nozares. Sezonas sniega līnijas atradīsies augstāk pacēlumos, un sniega sezonas kļūs īsākas. Koku līnijas virzīsies uz augšu, un mežu modeļi mainīsies zemākajos pacēlumos.

Tā kā laikapstākļiem un klimatam ir izšķiroša ietekme uz ceļošanas sezonu un brīvdienu galamērķu izvēli, tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no tiem. Pastāv arī cieša saikne starp dabu un tūrismu, kā arī starp kultūras mantojumu un tūrismu. Atkarībā no atrašanās vietas un gadalaika tūrismu var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt klimata pārmaiņas.

Nepieciešamība pielāgot transporta sistēmu klimata pārmaiņu ietekmei ir uzsvērta kopš Eiropas Komisijas Baltās grāmatas par pielāgošanos klimata pārmaiņām (COM(2009)148). Pielāgošanās transportam tiek risināta, apvienojot Eiropas transporta, klimata pārmaiņu un pētniecības politiku. Eiropas Savienība veicina paraugpraksi, integrējot pielāgošanos savās transporta infrastruktūras attīstības programmās, un sniedz norādījumus, piemēram, izstrādājot atbilstošus būvniecības standartus. Darbība ir vērsta uz transporta infrastruktūru un jo īpaši uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T).

Eiropā gandrīz 73 % iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs pieaugs līdz vairāk nekā 80 %. Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs gandrīz visas pilsētu sastāvdaļas — to vidi, ekonomiku un sabiedrību. Tas rada jaunas, sarežģītas problēmas pilsētplānošanā un pārvaldībā. Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas saimnieciskās darbības, sociālās dzīves, kultūras un inovācijas centriem ir jūtama tālu aiz pašvaldību robežām.

Klimata pārmaiņas tieši ietekmē ūdens resursus, un šo resursu pārvaldība ietekmē ekosistēmu, sociālekonomisko darbību un cilvēku veselības neaizsargātību. Paredzams, ka arī ūdens resursu apsaimniekošanai būs arvien lielāka nozīme adaptācijā. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas izraisīs būtiskas izmaiņas ūdens pieejamībā visā Eiropā, palielinoties ūdens trūkumam un sausumam galvenokārt Dienvideiropā un palielinoties plūdu riskam lielākajā daļā Eiropas.