Eiropas neaizsargātība pret mākoņdatošanas ietekmi ārpus Eiropas

Starptautiskā tirdzniecība, ceļošana, telekomunikācijas un citi globalizācijas aspekti palielina iespējamību, ka klimata pārmaiņu ietekme ietekmēs ne tikai reģionus vai valstis, kurās tā notiek. Šādas sekas sauc par klimata pārmaiņu “pārrobežu ietekmi” vai “netiešo ietekmi”, “pārrobežu ietekmi” vai “plašāku ietekmi”. Šī ietekme var būtiski ietekmēt vispārējo klimata pārmaiņu risku reģioniem, nozarēm un cilvēkiem. Tāpēc tie būtu jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot pielāgošanās politiku. Pārrobežu ietekmi var radīt viens ekstremāls klimatiskais notikums, kas var izraisīt reakcijas ķēdi, izmantojot ietekmes ceļus, piemēram, globālo piegādes ķēžu pagaidu traucējumus bojātas transporta infrastruktūras dēļ, vai ko nosaka ilgstoši ekstremālu laikapstākļu periodi vai pakāpeniskas klimata pārmaiņas.

EVA ziņojuma “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2016. gadā” 6.4. nodaļā ir analizēta pārrobežu ietekme, ko rada ārpus Eiropas notiekošā klimata pārmaiņu ietekme, kurai ir netieša lavīnveida ietekme uz Eiropas teritoriju. Pamatojoties uz pieejamo literatūru, tajā noteikti seši galvenie ceļi: i) lauksaimniecības preču tirdzniecība, ii) nelauksaimniecisko preču tirdzniecība, iii) infrastruktūra un transports, iv) ģeopolitiskie un drošības riski, v) cilvēku migrācija un vi) finansējums (sk. 1. attēlu).

attēls. Seši galvenie netiešās ietekmes ceļi Eiropā (EVA, 2017. gads).

Avots: EVA.
Piezīme. Ietekmes ceļi kartē ir norādīti patvaļīgi; tāpēc bultās nav norādīts neviens dominējošais ģeogrāfiskais virziens, no kura šī ietekme varētu ietekmēt Eiropu (EVA ziņojums “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2016. gadā”).

Kā norādīts EVA ziņojuma 6.4. nodaļā, spēcīgākie pierādījumi tam, ka Eiropa ir jutīga pret pārrobežu ietekmi, ir klimata izraisīto globālo cenu svārstību radītā ekonomiskā ietekme; transporta tīklu, piemēram, ostu, traucējumi; un izmaiņas Arktikas vidē, piemēram, jauni kuģošanas maršruti.

Eiropas Vidusjūras reģions ir atzīts par visneaizsargātāko pret satricinājumiem lauksaimniecības preču plūsmā, jo tas ir ļoti atkarīgs no importa no valstīm ārpus Eiropas. Nesenie ekstrēmie klimatiskie apstākļi ārpus Eiropas jau ir negatīvi ietekmējuši Eiropu. Piemēram, Krievijas karstuma vilnis 2010. gadā iznīcināja aptuveni 30 % Krievijas graudu ražas un veicināja kviešu cenu pieaugumu pasaulē par 60–80 %. 2008. gada globālo rīsu krīzi, kuras laikā rīsu cena pasaules tirgū dažu mēnešu laikā četrkāršojās, cita starpā daļēji izraisīja ilgstošs sausums Austrālijā.

Visās Eiropas daļās iedzīvotāju grupas ar zemiem ienākumiem, visticamāk, nesamērīgi vairāk ietekmēs pārtikas cenu svārstības.

Paredzams, ka mazās, atvērtās un augsti attīstītās Eiropas ekonomikas galvenokārt būs neaizsargātas pret satricinājumiem nelauksaimniecisko preču plūsmā. Šādas netiešas ietekmes piemēri ir cieto disku trūkums un ar to saistītais cenu līmeņa pieaugums, ko izraisīja spēcīgi plūdi Taizemē 2011. gadā, kā arī ogļu eksporta samazināšanās un pasaules tirgus cenu pieaugums, ko izraisīja ārkārtēji plūdi Austrālijas austrumos 2010./2011. gadā.

Klimata pārmaiņu un ekstremālu notikumu ietekmei uz transporta infrastruktūru ārpus Eiropas (piemēram, ceļiem, cauruļvadiem, dzelzceļu, tiltiem, ostām, lidostām un tuneļiem) var būt plašāka ietekme arī Eiropā. Piemēram, viesuļvētra Katrīna 2005. gadā iznīcināja lielu daļu Ņūorleānas ostas Amerikas Savienotajās Valstīs, izraisot īslaicīgu pasaules naftas piedāvājuma trūkumu un īslaicīgu pasaules naftas cenas pieaugumu.

Klimata pārmaiņas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos var palielināt ģeostratēģiskos riskus Eiropai. Jaunākie pētījumi liecina, ka dažos no šiem reģioniem temperatūra 21. gadsimta beigās pārsniegs cilvēku pielāgošanās spēju slieksni. Turklāt jūras līmeņa celšanās arvien vairāk apdraud apdzīvotas piekrastes teritorijas, piemēram, Nīlas deltu, kur koncentrējas liela daļa Ēģiptes iedzīvotāju un lauksaimniecības zeme. Nepieredzēti klimatiskie apstākļi apvienojumā ar sociālekonomiskiem un politiskiem faktoriem var vēl vairāk palielināt nestabilitāti reģionā. Šis pieaugums savukārt var izraisīt bēgļu un migrācijas plūsmu uz Eiropu būtisku pieaugumu, kam var būt ietekme uz politiku un drošību.

Finanšu plāns attiecas uz klimata pārmaiņu ietekmi, kas var traucēt publiskā un privātā kapitāla plūsmu, piemēram, ārvalstu ieguldījumiem, migrējošo darba ņēmēju naudas pārvedumiem vai starptautiskajai apdrošināšanai, ietekmējot finanšu plūsmas dažādās valstīs. Piemēram, ievērojama daļa no viesuļvētras "Katrīna" apdrošināšanas izmaksām 2005. gadā samazinājās Londonas akciju tirgos. Prognozētais ekstremālu laikapstākļu gadījumu skaita un intensitātes pieaugums daudzās pasaules daļās pārbaudīs apdrošināšanas sistēmas, nosakot apdrošināšanas prēmiju pieaugumu un seguma samazināšanos, kā arī sniedzot jaunas iespējas Eiropas apdrošināšanas sabiedrībām ieguldīt jaunattīstības valstīs.

Saskaņā ar vairākiem pētījumiem paredzams, ka Eiropas neaizsargātība pret klimata pārmaiņu pārrobežu ietekmi nākamajās desmitgadēs palielināsies, taču kvantitatīvas prognozes vēl nav pieejamas.