Uzraudzība, ziņošana un novērtēšana (MRE)

Monitorings, ziņošana un novērtēšana (MRE) ir pielāgošanās politikas cikla pēdējais posms, kas vizualizēts Pielāgošanās atbalsta rīkā, un viens no galvenajiem iteratīvā pielāgošanās procesa aspektiem. Tā var palīdzēt izprast progresu un sniegumu, mācīties no gūtās pieredzes un informēt par to, kā arī sniegt informāciju turpmākai politikai un praksei. Tāpēc tai ir izšķiroša nozīme, lai pielāgošanās laika gaitā varētu attīstīties un uzlaboties.

Neraugoties uz būtisko progresu, kas panākts pēdējos gados, pieredze MRE jomā joprojām ir ierobežota. Šis novērojums ir vairākkārt minēts arī IPCC AR6 II darba grupas 2022. gada ziņojumā par klimata pārmaiņām: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība. Tikai dažas valstis jau ir sākušas īstenot savas MRE sistēmas, galveno uzmanību pievēršot uzraudzībai, un mazāk ir pievērsušās novērtējuma aspektam. Turklāt, ņemot vērā daudzkārtējās ziņošanas saistības, kas izriet no ES un starptautiskiem nolīgumiem, valstis ir ieinteresētas apzināt sinerģijas, kas var rasties dažādos MRE procesos.

Cenšoties veicināt mācīšanos un atbalstīt Eiropas valstis MRE sistēmu izstrādē un īstenošanā, Eiropas Vides aģentūra (EVA) ar Eiropas Klimatadaptācijas un LULUCF tematiskā centra (ETSCA — bijusī ETC/CCA) atbalstu ir izpētījusi dažādus MRE procesu aspektus un vairākos ziņojumos sniegusi agrīnas atziņas par šo mainīgo praksi:

• Nacionālie pielāgošanās politikas procesi Eiropas valstīs (2014. g.): Šajā EVA ziņojumā ir sniegts visaptverošs pārskats par valstu pielāgošanās politikas procesiem Eiropā, pamatojoties uz unikālu konstatējumu apkopojumu no plašas pašnovērtējuma anketas. Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana bija viens no galvenajiem šajā ziņojumā aplūkotajiem tematiem.
• Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropā nacionālais monitorings, ziņošana un novērtēšana (2015. gads):Šis ziņojums sniedz ieskatu adaptācijas monitoringa, ziņošanas un novērtēšanas sistēmās valstu līmenī Eiropā. Tā piedāvā uzticamu un mērķtiecīgu informāciju, kas palīdz efektīvi un lietderīgi īstenot klimatadaptācijas politiku un darbības. Ziņojumā cita starpā parādīta valstu nozīme un ieinteresētība pieredzes apmaiņā, jo īpaši attiecībā uz metodēm, ko var izmantot, lai uzraudzītu un novērtētu pielāgošanās politiku.
• Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2016. gadā. Uz rādītājiem balstīts ziņojums: Šā ceturtā ziņojuma “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā” mērķis ir atbalstīt 2013. gada ES Pielāgošanās stratēģijas īstenošanu un novērtēšanu, kā arī nacionālo un transnacionālo pielāgošanās stratēģiju un plānu izstrādi un īstenošanu. Tajā aplūkotas iepriekšējās un prognozētās klimata pārmaiņas un to ietekme uz ekosistēmām un sabiedrību, neaizsargātība pret šo ietekmi, pielāgošanās politikas izstrāde un pamatā esošā zināšanu bāze.
• Uzraudzība,ziņošana un novērtēšana attiecībā uz pielāgošanos valstu līmenī Eiropā: Citās politikas jomās gūtā pieredze un atziņas (2017): Šajā ETS/CCA darba dokumentā ir uzsvērtas nododamās atziņas, kas gūtas novērtēšanas kopienās, kuras strādā bioloģiskās daudzveidības, pielāgošanās, starptautiskās attīstības un ilgtspējas politikas jomās, un kas var sniegt informāciju MRE sistēmām, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Tas atklāj pārdomātas, iedvesmojošas un būtiskas perspektīvas tiem, kas strādā pie MRE sistēmām adaptācijai Eiropā, jo īpaši valstu līmenī.
• Nacionālie klimata pārmaiņu neaizsargātības un riska novērtējumi Eiropā, 2018. gads: Šajā EVA ziņojumā ir izklāstīta pieredze, kas gūta valstu klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un risku novērtējumos, un to ieguldījums valstu pielāgošanās politikas izstrādē. Tā veicina savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu starp valstīm par pieejām un praktiskiem risinājumiem, ko tās ir izmantojušas, lai sagatavotu un prezentētu savus novērtējumus.
• Indicators for adaptation to climate change at national level – Lessons from emerging practice in Europe (Pielāgošanās klimata pārmaiņām rādītāji valsts līmenī — jaunās prakses pieredze Eiropā), 2018. gads: Šajā ETS/CCA darba dokumentā ir sniegts pārskats par galvenajiem ziņošanas procesiem, kas iekļauti ES un pasaules līmeņa sistēmās. Globālā līmenī Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam (Sendai ietvarprogramma), ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Parīzes nolīgums ir atzīti par nozīmīgiem attiecībā uz MRE saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ir izklāstīti šajā ziņojumā. Konkrētāk, šajā darba dokumentā ir pētīts, kā Eiropas valstīs var īstenot rādītājus, kas izstrādāti saistībā ar iepriekš minētajiem satvariem, un vai pastāv sinerģijas saistībā ar ziņošanas procesiem par šiem starptautiskajiem politikas satvariem. Dokumentā arī sniegts pārskats par neseno progresu, kas panākts, izstrādājot un īstenojot rādītājus, kurus izmanto, lai valsts līmenī uzraudzītu un novērtētu pielāgošanos klimata pārmaiņām, aplūkojot četras Eiropas valstis, kurās līdz 2017. gada vidum bija ieviesti šādi pielāgošanās rādītāji: Austrija, Somija, Vācija un Apvienotā Karaliste. Šajā darba dokumentā sniegto informāciju papildina datubāze, kurā sniegti metadati par četru iepriekš minēto valstu pielāgošanās rādītājiem valsts līmenī.
• Valstu pielāgošanās politikasuzraudzība un izvērtēšana visā politikas ciklā (2020): Šajā ziņojumā sniegts pārskats par valstu attīstību saistībā ar stratēģijām un plāniem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCA) un to īstenošanu globālo un Eiropas politikas satvaru kontekstā. Ziņojumā ir apkopotas valstu līmenī gūtās atziņas par pielāgošanās monitoringu, ziņošanu un izvērtēšanu (MRE), turpmākajiem virzieniem un iespējām savstarpējai pieredzes apmaiņai par CCA stratēģiju un plānu novērtēšanu valstu un Eiropas līmenī un jauno ziņošanas prasību ietekmi uz attiecīgajām ES rīcībpolitikām, lai uzlabotu izvērtēšanu ES līmenī.