2.5 Izpratne par apkārtējo teritoriju lomu adaptācijā.

Pret pilsētām nevar izturēties izolēti no apkārtējiem reģioniem. Apmetnes ir atkarīgas gan no to tuvākās, gan tālākās apkārtnes attiecībā uz dažādiem klimatjutīgiem pakalpojumiem un produktiem: lauksaimniecības pārtikas ražošana, ūdensapgāde, infrastruktūras tīkli, enerģijas ražošana, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana, mežsaimniecības materiāli, atpūtas iespējas un citi. Tāpēc klimata pārmaiņu ietekmei, kas var tieši neietekmēt pilsētu vai mazpilsētu, joprojām var būt smagas sekas, ja tā skar teritoriju, kas sniedz šos pakalpojumus. Un otrādi — pilsētā notiekošā ietekme uz klimatu (piemēram, plūdi) var ietekmēt apkārtējās teritorijas, ja tiek traucēta piekļuve darbvietām, resursiem un dažādiem pakalpojumiem pilsētās. Tādējādi pilsētas pielāgošanai ir vajadzīga integrēta pieeja, kurā ņemta vērā lauku un pilsētu saskarne un plašākas apkārtējās teritorijas. Tam var būt nepieciešama sadarbība ar kaimiņvalstu administrācijām.

Ilgtspējīga pielāgošanās (sk. “Principiun veiksmes faktori”)novērš risku pārnesi no vienas vietas uz citu. Tā kā pilsētas ir cieši saistītas gan ar tuvāko, gan tālāko apkārtni, dažādos pielāgošanās plānošanas posmos būtu jāapsver to plašāka atrašanās vieta, tostarp:

• darbība. pagātnes ietekmes atzīšana (piemēram, vai iepriekšējie plūdi ir ietekmējuši citas teritorijas ārpus pilsētas? Vai plūdu pārvaldības pasākumos ir izmantotas skartās teritorijas lejup pa straumi no apdzīvotās vietas?)
• darbība. izpratne par turpmāko ietekmi (piemēram, ja tiek prognozēts, ka dabas ugunsgrēku risks palielināsies, ko tas nozīmē pilsētas vai transporta tīklu ārējai attīstībai?)
• darbība : pielāgošanās iespēju novērtēšana un izvēle (piemēram, vai stabilas ūdensapgādes nodrošināšana pilsētā ietekmē ūdens pieejamību apkārtējām lauksaimniecības teritorijām?)
• darbība : uzraudzība un novērtēšana (piemēram, vai īstenotās pielāgošanās iespējas rada nelabvēlīgus apstākļus apkārtējiem lauku apvidiem?)

Pielāgošanās plānošanā un īstenošanā attiecībā uz pilsētas teritoriju ir jāiekļauj šo savstarpējo saikņu analīze un pielāgošanās pasākumu koordinēšana ar kaimiņu pašvaldībām. Dažās valstīs koordināciju starp pašvaldībām pārvalda valsts vai reģionālā līmenī. Ja šādu pasākumu nav, ir ļoti svarīgi, lai pilsētas uzņemtos iniciatīvu izveidot dialogu un abpusēji izdevīgu pieeju pilsētu un lauku teritoriju pielāgošanai. Metodes ieinteresēto personu iesaistīšanai skatīt 1.6. posmā.

Pilsētas ir ne tikai nesaraujami saistītas ar to tuvāko apkārtni, bet to tirdzniecības un piegādes ķēdes var paplašināties arī uz citām tālākām vietām valsts robežās vai ārpus tām. Galvenās tālsatiksmes atkarības un no tām izrietošie riski būtu jāņem vērā pilsētu klimata pārmaiņu riska novērtējumā.