Ūdens atkalizmantošana

Piekļuve pienācīgai ūdensapgādei ir būtiska ilgtspējīgai nākotnei, jo īpaši ņemot vērā to, ka paredzams, ka klimata pārmaiņas saasinās ūdens trūkuma problēmas vairākos Eiropas reģionos. Ūdens atkalizmantošana samazina spiedienu uz ūdens resursiem, vienlaikus saglabājot ūdens drošību cilvēka darbībām un ekosistēmu darbībai.

Ūdens atkalizmantošana nozīmē notekūdeņu pārgūšanu no dažādiem avotiem pēc pienācīgas attīrīšanas otram mērķim. Jebkura veida notekūdeņus (sadzīves, sadzīves vai rūpnieciskos) var uzskatīt par piemērotiem to atkalizmantošanai, bet to potenciāls ir atkarīgs no ūdens kvalitātes raksturlielumiem un izmantošanas prasībām. Sekundārie mērķi ietver, piemēram, lauksaimniecisko apūdeņošanu, gruntsūdeņu papildināšanu, rūpnieciskos procesus, dzeramā (dzeramā) ūdens piegādi un nedzeramā ūdens izmantošanu pilsētās (parku apūdeņošanu, tualešu skalošanu utt.).

Ūdens atkalizmantošanu arvien vairāk izmanto lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, jo tas ir uzticams avots arī laikā, kad ūdens pieejamība ir ierobežota. Ar barības vielām bagātu attīrītu notekūdeņu izmantošana lauksaimniecībā turklāt var samazināt (vai likvidēt) mēslošanas līdzekļu izmantošanu vai palielināt produktivitāti, ja ir izpildītas īpašu ūdens izmantošanas noteikumu prasības. Šajā sakarā ūdens atkalizmantošana piedāvā ilgtspējīgu pieeju, lai veicinātu nodrošinātību ar pārtiku. Tā rezultātā tiek nodrošināts pienācīgs pārtikas ražošanas līmenis, neraugoties uz pašreizējām problēmām, ko rada ūdens trūkums. Attīrītu notekūdeņu izmantošana var arī palīdzēt saglabāt gruntsūdeņus, ja apūdeņošanai tiek izmantots jaunākais.

Vienkāršs pielietojums ir attīrītu notekūdeņu izmantošana dzesēšanas vajadzībām rūpnieciskos procesos (uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarē), termoelektrostacijās (ūdens patēriņa samazināšana termoelektrostacijās) un pēdējā laikā arī datu centros, jo ir vajadzīgas zemākas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti.

Dzeramā ūdens atkalizmantošana attiecas uz pienācīgi attīrītu notekūdeņu izmantošanu dzeršanai; tā ir vērtīga ūdensapgādes iespēja teritorijās, kurās nav lielu un pieejamu ūdens resursu (piemēram, salās). Dzeramā ūdens atkalizmantošana var būt tieša un netieša. Tiešā dzeramā atkalizmantošana attiecas uz attīrītiem notekūdeņiem, kas iepriekš tiek ievadīti ūdens apgādes sistēmā, neatšķaidot tos dabiskā plūsmā, ezerā vai gruntsūdeņos. Netieša atkalizmantošana ietver pārgūto notekūdeņu sajaukšanu ar citu ūdensapgādi pirms attīrīšanas un atkalizmantošanas. Abos gadījumos, lai nodrošinātu cilvēku veselību, ir jāievēro spēkā esošie noteikumi par dzeramo ūdeni.

Vēl viens potenciāls atkalizmantota ūdens lietojums var būt tūrisma nozarē, lai palīdzētu mazināt tūrisma spiedienu uz ūdens resursiem. Tūrisms tieši vai netieši ir atkarīgs no ievērojamiem ūdens resursiem izmitināšanai, infrastruktūrai un darbībām. Ūdens atkalizmantošanu var apsvērt, piemēram, peldbaseinu, skalošanas tualešu, dārzu vai golfa laukumu apūdeņošanas, ugunsgrēka pārvaldības un cīņas un slēpošanas sniega gatavošanas viesnīcās. Ūdens atkalizmantošana ir īpaši svarīga tūrisma galamērķiem, kuri ir pakļauti sausuma riskam (piemēram, Vidusjūras reģiona valstīs) vai kuriem nav lielu un pieejamu ūdens resursu, piemēram, salās (piemēram, salās, Aprites ūdens risinājumos Gotlandes dienvidos).

Kā liecina gadījuma izpēte Riba-Roja de Túria (Spānijā), pārgūto ūdeni var izmantot arī ugunsgrēku pārvaldībai un dzēšanai, saglabājot augsnes mitrumu vai novēršot ugunsgrēkus.

Ūdens atkalizmantošanas iniciatīvas var īstenot dažādos telpiskos mērogos, un tajās var iesaistīt dažādus dalībniekus. Šo pasākumu ir grūti īstenot valstīs, kurās nav atbilstošas institucionālās un normatīvās vides, lai veicinātu atkalizmantošanu, vai kurās šā risinājuma īstenošanu var kavēt sociāli kulturāla pieņemšana un konflikti. Ieinteresēto personu iesaistīšana ir būtisks to īstenošanas elements, jo šis pielāgošanās risinājums var radīt vairākus jautājumus, kas rada bažas plašai sabiedrībai, jo īpaši attiecībā uz atkārtoti izmantotā ūdens kvalitāti. Sabiedrībai un ieinteresētajām personām ir jāsniedz konsekventa saziņa un viegli saprotami vēstījumi, kuros izskaidrotas ūdens atkalizmantošanas priekšrocības. Lai saņemtu iesaistīto ieinteresēto personu atbalstu, būtu jāizpēta un jānovērš iespējamie riski, kas saistīti ar notekūdeņu izmantošanu. Demonstrējumu projekti un veiksmīgu lietu apmaiņa var būt daļa no līdzdalības pasākumiem.

JRC 2014. gada ziņojumā “Ūdens atkalizmantošana Eiropā” ir uzskaitīti šādi galvenie šķēršļi ūdens atkalizmantošanas shēmu īstenošanai:

• Nekonsekventas un neuzticamas metodes, lai identificētu un optimizētu piemērotas notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas atkalizmantošanas lietojumiem, kas spēj līdzsvarot konkurējošās ilgtspējīgu procesu prasības
• Grūtības noteikt un izvēlēties efektīvus monitoringa paņēmienus, lai nodrošinātu, ka ūdens kvalitāte atbilst izmantošanas prasībām
• Būtiskas problēmas, kas saistītas ar ūdens atkalizmantošanas vidisko un sabiedrības veselības risku/ieguvumu uzticamu novērtēšanu dažādos ģeogrāfiskos mērogos
• Vāji izstrādāti uzņēmējdarbības modeļi ūdens atkalizmantošanas shēmām un pārgūtā ūdens tirgiem
• Zems sabiedrības un valdības entuziasma līmenis attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu

• Ierobežotas institucionālās spējas formulēt un institucionalizēt reciklēšanas un atkalizmantošanas pasākumus
• Trūkst finansiālu stimulu atkalizmantošanas shēmām.

Turklāt ģeogrāfiskās atšķirības veicina nevienmērīgas tehnoloģiskās problēmas, atļauju piešķiršanas procedūras un atšķirīgu sabiedrības atbalsta līmeni attiecībā uz attīrīta ūdens atkalizmantošanu.

Viens no galvenajiem panākumu faktoriem ir ieinteresēto personu atbalsts un iesaiste, lai izvairītos no stingras pretestības plānotajām shēmām. Ieinteresētajām personām būtu jāsaņem pietiekamas zināšanas, lai izprastu atkalizmantotā ūdens drošumu un izmantojamību. 

Tehnoloģiju attīstība ir būtiska, lai nodrošinātu pienācīgu notekūdeņu attīrīšanu. Tie var aizvākt gan patogēnus, gan ķimikālijas, tostarp jaunus kontaminantus, kas citādi var izskaloties gruntsūdeņos vai uzkrāties kultūraugu audos. Pienācīga attīrīšana ir arī būtiska, lai novērstu augsnes sasāļošanos, jo pārgūtajā ūdenī bieži ir augsts sāļu līmenis, kas tādējādi var samazināt kultūraugu ražu.

Iespējamie ieguvumi no attīrīta ūdens atkalizmantošanas ekonomikai, sabiedrībai un videi ir daudzējādi. Tie ietver mājsaimniecību ūdens pieprasījuma samazināšanu un spiediena uz publisko ūdensapgādi mazināšanu, augšposma enerģijas un vides izmaksu samazināšanu. Ūdens reciklēšanas izmaksas var pārsniegt saldūdens tiešas izmantošanas izmaksas, bet tās pamato vairāki ieguvumi, ko ūdens reciklēšana nodrošina: tas ietaupa augstas kvalitātes dzeramo ūdeni, samazina piesārņotā ūdens daudzumu, kas nonāk vidē, un tam var būt kvalitāte, kas to padara piemērotu īpašiem alternatīviem lietojumiem (piemēram, relatīvi augsts barības vielu saturs var nodrošināt mēslošanas līdzekļus, izmantojot to apūdeņošanai). Tomēr papildus ūdens atkalizmantošanai ir svarīgi arī īstenot stratēģijas, kas samazina neparedzētus zudumus no ūdensapgādes tīkliem un kopējo ūdens pieprasījumu, kas ir galvenie ūdens trūkuma cēloņi. Būtu jānovērtē arī alternatīvas ūdens atkalizmantošanas attīrīšanas tehnoloģijas un citi ūdens taupīšanas risinājumi (sk., piemēram, pielāgošanās iespējas. Ūdens patēriņa samazināšana termoelektrostaciju dzesēšanai, kā arī ūdens ierobežojumi un ūdens normēšana). Šajos novērtējumos var izmantot visaptverošus aprites cikla novērtējumus, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus saistībā ar ūdens resursu taupīšanu un oglekļa emisiju samazināšanu.

Atkalizmantota ūdens cenās būtu jāņem vērā visi šie papildu ieguvumi. Valsts subsīdijas varētu izmantot, lai atbalstītu augstāku ūdens tarifu kompensēšanu.  Kopumā izmaksu sadalījums ir politisks lēmums, kurā noteikts, kā tās tiks sadalītas starp vispārējiem nodokļiem un maksām tiem, kurus interesē ūdens atkalizmantošanas ieguvumi.

Ūdens pārgūšanas izmaksas ir atkarīgas no ģeogrāfiskā apgabala, attīrīšanas metodēm un ražotnes lieluma. Nesen ir publicēts visaptverošs izmaksu novērtējums par apūdeņošanas vajadzībām pārgūto ūdeni, kas atbilst spēkā esošajā ES regulā noteiktajiem kvalitātes standartiem (Expósito et al., 2024). Pētījumā tika aplūkotas dažādas jaudas attīrīšanas iekārtas (no 1 līdz 10 miljoniem kubikmetru (Mm ³) attīrītā ūdens gadā), kas atrodas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Analīze atklāja, ka kopējās izmaksas, ieskaitot ieguldījumu amortizāciju, svārstās no 0,09 (10 Mm ³) līdz 0,16 (1 Mm ³) EUR/m3 minimālo izmaksu scenārijā un no 0,10 (10 Mm ³) līdz 0,19 EUR/m3 (1 Mm ³) maksimālo izmaksu scenārijā. 

2020. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar “Regulu par minimālajām prasībām ūdens atkalizmantošanai lauksaimnieciskajā apūdeņošanā”. Jaunos noteikumus piemēro no 2023. gada 26. jūnija, un paredzams, ka tie stimulēs un atvieglos ūdens atkalizmantošanu ES. Regulā ir noteiktas saskaņotas minimālās ūdens kvalitātes prasības attīrītu komunālo notekūdeņu drošai atkalizmantošanai lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, saskaņotas minimālās monitoringa prasības, riska pārvaldības noteikumi iespējamo papildu veselības risku un iespējamo vidisko risku novērtēšanai un novēršanai, atļauju piešķiršanas prasības un noteikumi par pārredzamību, saskaņā ar kuriem pamatinformācija par jebkuru ūdens atkalizmantošanas projektu tiek darīta pieejama sabiedrībai.

Tehniskās specifikācijas ir noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2024/1765. Tās palīdz atbildīgajām pusēm izstrādāt atbilstošus riska pārvaldības plānus un nodrošināt ūdens atkalizmantošanas projektu drošumu.

2025. gadā Eiropas Komisija pieņēma Ūdens resursu noturības stratēģiju. Tajā ieteikts turpināt drošu ūdens atkalizmantošanu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī enerģijas ražošanā un rūpnieciskajos procesos. Saskaņā ar stratēģiju Komisija atbalstīs dalībvalstis, sniedzot norādījumus par ūdens drošu atkalizmantošanu. Līdz 2028. gada jūnijam Komisija izvērtēs Ūdens atkalizmantošanas regulu un pēc tam apsvērs iespēju paplašināt tās darbības jomu, neaprobežojoties tikai ar apūdeņošanu, saskaņā ar izvērtējuma rezultātiem.

Īstenošanas laiks lielā mērā ir atkarīgs no konkrētās darbības jomas un pasākuma, kas pieņemts attiecībā uz ūdens atkalizmantošanu. Ūdens atkalizmantošanas shēmu pilnīga īstenošana varētu ilgt 5–15 gadus. Dažas iniciatīvas var aizņemt ilgāku laiku, ja vietējo kopienu atbalsta līmenis ir zems.

Ūdens atkalizmantošanas shēmu darbmūžs ir stingri atkarīgs no sabiedrības atbalsta, izmantoto risinājumu pienācīgas uzturēšanas un pierādījumiem par reāliem ieguvumiem. Parasti dzīves ilgums ir lielāks par 25 gadiem.