Ceļu infrastruktūras nogāžu stabilizācija un modernizācija Gródek nad Dunajcem, Polijā

Provinces nozīmes autoceļa Nr. 975 stratēģiskā atrašanās vieta Gródek nad Dunajcem pakājē tieši Rožnovskas ezera krastā nosaka tā būtisko nozīmi reģionam. Pilsēta ir nozīmīgs tūrisma galamērķis, un pats ceļš ir kritisks transporta koridors, kas nodrošina transporta kohēziju un savieno vietējās saimnieciskās darbības zonas ar valsts autoceļu tīklu un A4 automaģistrāli. Galvenā problēma, kas jārisina ar projektu, bija pakāpeniska ģeoloģiska nogāžu destabilizācija šajā svarīgajā posmā. Šī teritorija, kas atrodas uz nestabilas zemes, pēc būtības ir pakļauta masveida kustībām, un klimata pārmaiņas saasina šo problēmu, padarot to kritiski svarīgu sabiedrības drošībai un transporta nepārtrauktībai.  

Galvenie riski ir šādi: 

• Ekstrēmi nokrišņi kā trigeris: 2010. gadā, kad spēcīgas lietusgāzes pārklājās ar iepriekšējām ilgstošām lietusgāzēm, Polijas dienvidos bija virkne intensīvu zemes nogruvumu, kas iznīcināja vai nopostīja gandrīz 1600 dzīvojamo un lauksaimniecības ēku un daudzus ceļus. Pirmais nopietnais kaitējums provinces autoceļam Nr. 975 Gródek nad Dunajcem radās pavasarī, iznīcinot pusi no brauktuves. Lielas gravitācijas kustības maijā, jūnijā un augustā radīja turpmākus postījumus. Saskaņā ar Małopolska klimata prognozēm (Małopolska pašreizējā klimata pārmaiņu stāvokļa analīze) šādu parādību (jo īpaši lietusgāžu) biežums un intensitāte palielināsies, kas tieši palielina risku. 
• Kritiskās infrastruktūras apdraudējums: klinšu atlūzu nogruvumi Gródek nad Dunajcem apgabalā nolaižas Rożnowskie ezera krastā. Slīpuma aizsardzības trūkums (iespēja neveikt ieguldījumus) varēja radīt turpmākus bojājumus un traucējumus provinces autoceļam Nr. 975, liedzot piekļuvi krustojumiem un automaģistrālei A4. 
• Ekonomiskās un sociālās problēmas: ceļu satiksmes traucējumi radītu reālus draudus vietējai ekonomikai (tūrisma ierobežošana un ierobežota piekļuve saimnieciskās darbības zonām) un sociālajai drošībai (traucēta piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un medicīniskajai aprūpei). Zemes nogruvumi apdraudēja arī satiksmes dalībniekus un, iespējams, tuvumā esošās ēkas. 

Projekts tika īstenots saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētās Mazpolijas reģiona reģionālās darbības programmas 2014.–2020. gadam 5. prioritāro virzienu “Vides aizsardzība” un 5.1. pasākumu “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Projekta tiešais mērķis saskaņā ar 5. prioritārā virziena mērķi ir stiprināt reģiona vides drošību. Šis virziens ietver centienus uzlabot vides stāvokli, lai saglabātu ekosistēmu pakalpojumus un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus racionāli izmantojot dabas resursus un līdz minimumam samazinot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Projekta īstenošanai ir pozitīva ietekme uz iedzīvotāju ekonomisko attīstību un drošību, un tā nenotiek uz vides degradācijas rēķina. Projekts atbilst arī Mazpolijas reģiona attīstības stratēģijas 2011.–2020. gadam noteikumiem (6. apgabals). Ekoloģiskā, veselības un sociālā drošība). Šī stratēģija norādīja attīstības politikas virzienu, kura mērķis ir uzlabot vides stāvokli un atbalstīt reģiona ilgtspējīgu attīstību (6.1. virziens: “Ekoloģiskās drošības uzlabošana un ekoloģijas izmantošana Mazpolijas attīstībai”). Projekts īpaši pievēršas šīs stratēģijas 6.1.5. darbībai: “Negatīvu atmosfēras un ģeodinamisku parādību, kā arī rūpniecisku avāriju rašanās novēršana un to seku mazināšana”, kurā skaidri norādīta nepieciešamība identificēt zemes nogruvumus un teritorijas, ko apdraud masveida pārvietošanās, un “pienācīgi saglabāt un apsaimniekot zemes nogruvumu teritorijas un teritorijas ar noslieci uz zemes nogruvumiem”. 

Pielāgošanās pasākuma galvenais mērķis bija padarīt galveno transporta infrastruktūru noturīgāku pret klimata pārmaiņu ietekmi.  

Konkrētie mērķi: 

• Vides mērķis: pastāvīga zemes nogruvumu aizsardzība un stabilizācija provinces nozīmes ceļa Nr. 975 galvenajā posmā, lai novērstu turpmāku eroziju, nekontrolētu zemes masu noteci un ietekmi uz vidi Rožnovskas ezerā. 
• Sociālais un ekonomiskais mērķis: atjaunot pilnīgu drošību un saziņas nepārtrauktību uz provinces nozīmes ceļa. Šis mērķis tieši palīdz samazināt risku ceļu satiksmes dalībnieku dzīvībai un veselībai un atbalsta reģiona teritoriālo un ekonomisko kohēziju, nodrošinot uzticamu piekļuvi tūrisma kūrortiem, kas atrodas ap Rožnovskas ezeru un Gródek nad Dunajcem pašvaldības vietējām ražošanas zonām, kā arī savienojumiem ar automaģistrāli A4. 

Tika īstenota visaptveroša inženiertehniskā un ģeotehniskā iejaukšanās, lai nodrošinātu nogāžu pastāvīgu aizsardzību pret pārvietošanos.

Tika īstenoti šādi pielāgošanās pasākumi:

• Ģeotehniskā stabilizācija: tika izmantotas progresīvas metodes, būvējot dzelzsbetona grila pamatu, kas novietots uz garlaicīgiem pāļiem, lai pastāvīgi stabilizētu zemes masas. Šīs darbības tika izstrādātas, lai pārņemtu slodzes, novēršot turpmākas gravitācijas kustības, ko izraisa ūdens ieplūšana. Alternatīvu analīzē tika aplūkotas dažādas zemes nogruvumu nostiprināšanas metodes, tostarp dabā balstīti risinājumi. Tomēr, ņemot vērā iežu atlūzu raksturu un apdraudējuma mērogu, tika secināts, ka ar dabā balstītām metodēm vien nepietiktu. Ņemot vērā kritisko apdraudējumu stratēģiskajai ceļu infrastruktūrai, vienīgais risinājums, kas varētu garantēt ilgstošu drošību un pārņemt milzīgas ģeoloģiskās slodzes, bija progresīvs inženiertehniskais risinājums. Tāpēc izvēlētais risinājums bija optimāls un ekonomiski racionāls, jo tas novērsa daudz augstākas izmaksas, kas saistītas ar katastrofu un transporta maršruta traucējumiem.
• Rekonstrukcija un modernizācija: ceļu struktūra apdraudētajos posmos tika pārbūvēta un nostiprināta. Papildus zemes nogruvuma nostiprināšanai projekta ietvaros veikto darbu tvērums ietvēra arī papildu elementus, piemēram, vecā tilta nojaukšanu, ko aizstāja jauns tilts pār Ščecinovas strautu. Tas bija nepieciešams īstenotā projekta pienācīgai darbībai, jo nebija citas iespējas jaunprojektētā ceļa posma līmeni (tostarp zemes nogruvuma nodrošināšanu) pielāgot esošajai tilta konstrukcijai.

Ģeotehniskie risinājumi tika izstrādāti, lai izturētu vissliktākos hidroloģiskos scenārijus (nokrišņu intensitātes pieaugums), nezaudējot funkcionalitāti. Tā ir ilgtermiņa pasīva infrastruktūra, kurai nav nepieciešama pastāvīga pielāgošanās klimata pārmaiņām, bet kura nodrošina pastāvīgu aizsardzību. Nogāzes ģeotehniskā stabilizācija ir pēc būtības izturīgs un stingrs risinājums, kas pielāgots iespējamai klimatisko apstākļu pasliktināšanās. Tas arī nodrošina drošu pamatu iespējamai turpmākai ceļu infrastruktūras modernizācijai.

Vissvarīgākais rīcības rezultāts ir provinces autoceļa Nr. 975 pilnīgas satiksmes pastāvīga atjaunošana un nogāžu stabilitātes saglabāšana nākamajās spēcīgo lietusgāžu sezonās. Pateicoties ieguldījumam, galvenā problēma ir atrisināta. Ir nepieciešama ceļu infrastruktūras (drenāžas, ceļa seguma) standarta ilgtermiņa uzturēšana. Pēc drošības un būvniecības darbu pabeigšanas zemes nogruvumu monitorings tika pasūtīts arī specializētam ģeoloģiskam uzņēmumam. Mērīšanas metodes un ilguma izvēle ir saskaņota ar Polijas Ģeoloģijas institūtu — Valsts pētniecības institūtu.

Projektā bija jāiesaista publiskais un privātais sektors. Krakovas Reģionālā autoceļu pārvalde vadīja pieteikšanās procesu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas fondiem šīm darbībām. Līdzfinansējums tika piešķirts saskaņā ar 5.1. pasākumu “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” no Malopolska reģiona reģionālās darbības programmas 2014.–2020. gadam. Projekta sagatavošanā, tehniskajā uzraudzībā un īstenošanā bija iesaistīta Mazpolijas reģiona valde un Krakovas Reģionālā ceļu pārvalde. Projekta pamatā bija zinātniskie dati no Polijas Ģeoloģijas institūta — Valsts pētniecības institūta — tā dēvētajām zemes nogruvumu kartēm. Zemes nogruvuma karte ir oficiāls, standartizēts dokuments, kas reģistrē un detalizēti apraksta identificētu zemes nogruvumu, piešķirot tam unikālu numuru valsts SOPO datubāzē (System Osłony Przeciwosuwiskowej; Zemes nogruvumu aizsardzības sistēma). Tajā ir ietverti galvenie dati par tā atrašanās vietu, lielumu, veidu (piemēram, klinšu atlūzas), cēloņiem un darbības pakāpi, kas veido pamatu riska novērtējumam un drošības pasākumu plānošanai. Polijas Ģeoloģijas institūts – Valsts pētniecības institūts arī sniedza ekspertu atzinumu un pārbaudīja zemes nogruvumu ģeoloģisko un inženiertehnisko dokumentāciju. Darbu izpildē bija iesaistīts privātais sektors. Notika arī sabiedriskā apspriešana reģiona iedzīvotājiem un provinces autoceļa Nr. 975 lietotājiem; tika organizētas sanāksmes un sniegta informācija par satiksmes problēmām.

Projekts tika oficiāli apstiprināts un finansēts saskaņā ar Mazpolijas reģiona reģionālās darbības programmas 2014.–2020. gadam 5.1. pasākumu “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Tajā pašā laikā projekts sasniedza daudzus politikas mērķus, apvienojot vides aizsardzību (minimāla erozija, stabilizējot slīpumu) ar infrastruktūras attīstību (ceļš/tilts). 

Ņemot vērā tā stratēģisko, bet arī jutīgo atrašanās vietu, projektam bija nepieciešami daudzi un sarežģīti pasākumi ar daudzām struktūrām. Bija ļoti svarīgi saņemt lēmumus par vides apstākļiem un ūdens atļaujām (sakarā ar Rožnovskas ezera tiešo apkaimi un darbiem tā krastā). Efektīva koordinācija starp Krakovas Reģionālo ceļu pārvaldi, Polijas Ģeoloģijas institūtu — Valsts pētniecības institūtu un iestādēm, kas izsniedz atļaujas, ļāva izvairīties no kavēšanās sagatavošanas posmā un netraucētas projekta īstenošanas. 

Polijas Ģeoloģijas institūta — Valsts pētniecības institūta — zinātnisko datu izmantošana un tā iesaistīšanās dokumentācijas pārskatīšanā nodrošināja izstrādāto risinājumu augstāko zinātības un uzticamības līmeni. 

Ceļu postījumi 2010. gadā, kuros dokumentēti turpmāku zemes nogruvumu draudi un komunikācijas izslēgšanas risks, pastiprināja sabiedrības atbalstu projektam. Vietējā sabiedrība uzskatīja, ka ir steidzami jāpalielina transporta drošība. 

Galvenais projekta panākumu faktors bija augstā līdzfinansējuma likme (85 %) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Bez šā ieguldījuma būtu bijis grūti īstenot dārgus un sarežģītus ģeotehniskos ieguldījumus, kas neradīja tiešu finansiālu atdevi. 

Galvenais projektam konstatētais ierobežojošais faktors bija ieguldījumu augstās izmaksas apvienojumā ar tiešas atdeves trūkumu. Šādas pielāgošanās investīcijas, kas aizsargā infrastruktūru, ir ļoti dārgas un grūti finansējamas tikai no valsts vai reģionālajiem budžetiem. 

Ierobežojošais faktors bija arī aktīvo zemes nogruvumu būvniecības un ģeotehnisko darbu veikšana, kas palielina riskus to izpildes laikā. 

Par ierobežojošu faktoru var uzskatīt arī nepieciešamību projekta īstenošanas laikā līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi Rožnovskas ezera tuvumā. Lai izvairītos no vides piesārņojuma, tika uzbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma. Sistēma ir aprīkota ar smilšu slazdiem un separatoriem, kas attīra lietus ūdeni no ceļa, pirms tas nonāk vidē. Turklāt pēc darbu pabeigšanas būvlaukumi tika renaturalizēti, atjaunojot augsnes segumu un sējot to ar reģionam raksturīgajām augu sugām. 

Projekta kopējās izmaksas bija PLN 19 031 872,33 (aptuveni EUR 4,47 miljoni). Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) sedza 85 % no attiecināmajām izmaksām un sasniedza PLN 16 026 409,28 (aptuveni EUR 3,77 miljonus). Finansējums tika iegūts no Mazpolijas vojevodistes reģionālās darbības programmas 2014.–2020. gadam, 5.1. pasākuma “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, Mazpolijas vojevodistes budžeta. 

Neraugoties uz nepieciešamību veikt darbus papildus sākotnēji plānotajiem, bija iespējams saglabāt īstenošanu saskaņā ar sākotnējo finanšu plānu. Visbeidzot, pateicoties elastīgai pārvaldībai un uzkrājumu izmantošanai neparedzēta darba segšanai, iniciatīva joprojām atbilda finanšu plānam un neprasīja palielināt sākotnēji piešķirto Eiropas Savienības līdzfinansējuma līmeni. 

Uzturēšanas izmaksas galvenokārt ir saistītas ar drenāžas un monitoringa sistēmu ilgtermiņa uzturēšanu. Tie ir regulāri izdevumi, kas radušies Krakovas Reģionālajai autoceļu pārvaldei, bet tie ir ievērojami zemāki nekā iespējamās katastrofas izmaksas, kas ir galvenais ietaupījums ilgtermiņā. 

Ceļa pastāvīga nostiprināšana novērsa iespējamu vērtīgas infrastruktūras zudumu. Turklāt tika novērstas krīzes intervences, nobraukto ceļu ilgtermiņa pārvaldības un ceļu atjaunošanas izmaksas. 

Provinces nozīmes ceļa Nr. 975 (savienojums ar valsts nozīmes ceļu Nr. 75 un automaģistrāli A4) pilnīgas realizējamības saglabāšana stiprina reģionālo piegādes ķēžu noturību un nodrošina nepārtrauktu saimniecisko darbību, tostarp iedzīvotāju nokļūšanu uz darbu un tūrisma darbību, kas reģionam ir ļoti svarīga. 

Ieguldījums novērš Gródek nad Dunajcem apgabala iedzīvotāju un uzņēmumu transporta izslēgšanu. Tas nodrošina drošu, stabilu un pieejamu ceļu lauku un kalnu rajonu iedzīvotājiem, kuri savā ikdienas dzīvē bieži vien ir ļoti atkarīgi no ceļu infrastruktūras un piekļuves darbam un pakalpojumiem (veselības aprūpei, izglītībai, valdības birojiem), kā arī kurus īpaši ietekmē satiksmes traucējumi un piekļuve sabiedriskajam transportam. Uzticams un drošs sabiedriskais transports ir īpaši svarīgs neaizsargātām grupām (vecākiem iedzīvotājiem, bērniem, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem) un tiem, kuriem nav alternatīvu transportlīdzekļu, jo tas nodrošina nepārtrauktu piekļuvi pamatpakalpojumiem. 

Zemes nogruvumu pastāvīga stabilizācija novērš turpmāku nekontrolētu eroziju un nogāžu degradāciju. Tas savukārt aizsargā Rožnovskas ezeru no fiziska piesārņojuma zemes masu veidā, novēršot tā aizsērēšanu un ūdens duļķainību. No otras puses, modernizētā ceļu drenāžas sistēma, kas aprīkota ar smilšu slazdiem un separatoriem, kuri uztver un attīra lietus ūdeni no ceļa, novērš satiksmes piesārņojuma (piemēram, no naftas iegūtu smago metālu) ieplūšanu Rožnovskas ezerā, kas turklāt pozitīvi ietekmē ūdens kvalitātes aizsardzību. 

Projekts sākās 2017. gada augustā un beidzās 2022. gada martā. 

Projekta īstenošanas periods ar likumu tika pagarināts par 90 dienām saistībā ar noteikumiem 2020. gada 3. aprīļa Likumā par īpašiem risinājumiem darbības programmu īstenošanas atbalstam saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu 2020. gadā (Likumu žurnāls, 2020. gads, 694. punkts). 

Zemes nogruvumu stabilizācija uz provinces nozīmes ceļa Nr. 975 ir stingra veida inženiertehnisks ieguldījums, kura mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa noturību pret klimata apdraudējumiem (ārkārtējas lietusgāzes). Paredzamais ģeotehnisko un strukturālo risinājumu (palizādes, jauns tilts) kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadi. Tas ir pastāvīgs un nepārtraukts uzdevums. Infrastruktūras ilgizturību nodrošinās regulāra apkope, kas galvenokārt vērsta uz drenāžas sistēmu uzturēšanu un ģeodēzisko/ģeotehnisko uzraudzību pēc ekstremālām parādībām, lai ātri atklātu iespējamos bojājumus.

Rafał Darocha 
Head of the European Funds Team 
Regional Roads Authority in Krakow 
r.darocha@zdw.krakow.pl 
sekretariat@zdw.krakow.pl

Wódka, M, 2022, Landslides development during the last decade in the Rożnów Dam-Lake region (Southern Poland), based on Airborne Laser Scanning (ALS) data analysis (Zemes nogruvumu attīstības apstākļi pēdējās desmitgades laikā Rožnovas dambja-Lake reģionā (Dienvidpolija), pamatojoties uz Airborne Laser Scanning (ALS) datu analīzi).

Pawluszek-Filipiak, K., Borkowski A. & Motagh, M., 2021, Multi-temporal landslide investigation by spaceborne SAR inferometers: Polijas karptiešu gadījuma izpēte. 

Wódka, M., 2020, Assessment of the activity of selected landslides in the area of Lake Rożnowskie in the light of field studies and differential terrain model analysis (Polijas valodā).