Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pielāgošana

Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ir ES politika, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību XVI sadaļas 170.–172. pants. TEN-T ļauj darboties iekšējam tirgum, savstarpēji savienot Eiropas reģionus un savienot Eiropu ar citām pasaules daļām.

Galvenie ES mēroga TEN-T politikas instrumenti ir pamatnostādnes, kurās noteikti mērķi un prioritātes, un transporta infrastruktūras fonds projektu atbalstam. Pirmās transporta pamatnostādnes Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 1996. gadā. Būtiska politikas pārskatīšana tika sākta 2009. gadā, un tās rezultātā tika izstrādāts jauns tiesiskais regulējums, kas stājās spēkā 2014. gadā un ar ko izveido satvaru politikas izstrādei transporta jomā līdz 2030./2050. gadam.

Pašreizējās pamatnostādnes tika apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES. Viņi aicina nodrošināt, ka “kopīgu interešu projektu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā tiek veicināta klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī riska novēršana un pārvaldība”. Vadlīnijās ir noteikts transporta pamattīkls ar prioritāriem koridoriem, kas jāizstrādā, izmantojot darba plānus. Šajos darba plānos būtu jāiekļauj “klimata pārmaiņu iespējamā ietekme uz infrastruktūru un attiecīgā gadījumā ierosinātie pasākumi, lai uzlabotu noturību pret klimata pārmaiņām”.