Reģionālais satvars, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Vidusjūras jūras un piekrastes teritorijās

Satvara galvenais mērķis ir noteikt reģionālu stratēģisku pieeju, lai palielinātu Vidusjūras un piekrastes dabas un sociālekonomisko sistēmu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, palīdzot politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām visos līmeņos visā Vidusjūras reģionā izstrādāt un īstenot saskaņotu un efektīvu politiku un pasākumus.

Satvara izstrādes pamatā bija redzējums, ka līdz 2025. gadam Vidusjūras reģiona valstu jūras un piekrastes teritorijas un to kopienas ilgtspējīgas attīstības kontekstā ir palielinājušas savu noturību pret klimata mainīguma un pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tas jāpanāk ar kopīgiem mērķiem, sadarbību, solidaritāti, taisnīgumu un līdzdalīgu pārvaldību.

Saskaņā ar Barselonas konvencijas protokolos noteikto tiesisko regulējumu satvarā galvenā uzmanība ir pievērsta Vidusjūras reģiona jūras un piekrastes videi. Tās ģeogrāfiskā darbības joma ir Barselonas konvencija, t. i., Vidusjūra un piekrastes zonas 21 valstī, kas robežojas ar to. Ietvarstruktūrā ir atzīts, ka klimata pārmaiņu ietekme būs tāda, ka netiks ievērotas piekrastes zonas robežas, kā tas parasti ir noteikts, un ka piekrastes pielāgošanās pasākumi var būt nepieciešami tālāk iekšzemē, jo īpaši iekšzemes ūdensšķirtnēs.

Pēc tam, kad Barselonas konvencijas līgumslēdzējas puses 19. kārtējā sanāksmē (COP 19, Atēnas, Grieķija, 2016. gada februāris) apstiprināja satvaru, ANO Vides/Vidusjūras reģiona rīcības plāna sistēma piedāvā to politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām Vidusjūras reģionā kā strukturētu izklāstu, lai atvieglotu stratēģisko mērķu, stratēģisko virzienu un prioritāšu noteikšanu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.