All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesApraksts
- Plaša skābekļa izsīkšana, daļēji dabas apstākļu (stratifikācijas) dēļ, notiek Baltijas jūrā un Melnajā jūrā.
- Baltijas jūrā skābekļa koncentrācija ūdens slānī jūras dibena tuvumā laikposmā no 1990. līdz 2017. gadam samazinājās 11 % staciju.
- Ziemeļjūras apgabalā skābekļa koncentrācijas samazināšanās laikposmā no 1990. līdz 2017. gadam tika novērota 9 % staciju, galvenokārt fjordos Dānijā un Norvēģijas un Zviedrijas piekrastē, kā arī dažās stacijās Vācijas līcī.
- Par Ķeltu jūru un Adrijas jūru bija pieejami ierobežoti dati. Datu aptvērums nav pietiekams visās reģionālajās jūrās; tas ir pietiekami attiecībā uz Baltijas jūru un Ziemeļjūru, savukārt dati par Adrijas un Melno jūru ir pieejami tikai par piekrastes ūdeņiem.
- Dažās stacijās Melnās jūras piekrastes ūdeņos tika novērota skābekļa koncentrācijas samazināšanās, taču laikposmā no 1990. līdz 2017. gadam nebija būtisku skābekļa koncentrācijas tendenču.
- No 1990. līdz 2017. gadam lielākajā daļā staciju visos reģionos netika novērotas būtiskas koncentrācijas tendences.
- Galvenais skābekļa izsīkšanas cēlonis ir barības vielu ieplūde no lauksaimniecības mēslošanas līdzekļiem, kas izraisa eitrofikāciju. Eitrofikācijas ietekmi pastiprina klimata pārmaiņas, jo īpaši jūras temperatūras paaugstināšanās un ūdens kolonnas stratifikācija.
Atsauces informācija
Vietnes:
Avots:
EEZ
Publicēts Climate-ADAPT: Apr 18, 2025
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?
Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.