Saldūdens resursu izmantošana Eiropā

Galvenie vēstījumi:

Kopumā laikposmā no 2000. līdz 2017. gadam ūdens ieguve un ekonomikas izaugsme ES uzrādīja absolūtu atsaistīšanu. Kopējā ūdens ieguve samazinājās par 17 %, savukārt kopējā bruto pievienotā vērtība no visām ekonomikas nozarēm palielinājās par 59 %. Tomēr ūdens trūkuma apstākļi un sausuma gadījumi joprojām rada ievērojamus riskus Dienvideiropā, kā arī konkrētos citu Eiropas reģionu apgabalos.

Lauksaimniecība joprojām bija nozare, kas radīja vislielāko spiedienu uz atjaunīgajiem saldūdens resursiem kopumā, 2017. gadā veidojot 59 % no kopējā ūdens patēriņa Eiropā. Tas galvenokārt ir saistīts ar lauksaimniecības līmeni Dienvideiropā.

2017. gadā 64 % no kopējā ūdens ieguves apjoma tika iegūti no upēm un 24 % — no gruntsūdeņiem.

Laikposmā no 1990. līdz 2017. gadam Ikgadējiem atjaunojamiem saldūdens resursiem uz vienu iedzīvotāju bija tendence samazināties visos reģionos, izņemot Austrumeiropu. Liels samazinājums tika novērots Spānijā (-65 %), Maltā (-54 %) un Kiprā (-32 %). Klimata pārmaiņas un iedzīvotāju skaita pieaugums šajā periodā radīja lielu spiedienu uz atjaunojamiem saldūdens resursiem Eiropā.

Ārkārtēja sausuma un plūdu pieaugošais biežums un apmērs palielina risku, ka nākotnē samazināsies atjaunojamo saldūdens resursu apjoms.