Jo okeāns

Jo iniciatīvu “Okeāns” 2015. gada novembrī Parīzē COP21 sanāksmē uzsāka 23 valstis. Visas šīs valstis parakstīja pirmo Jo Okeāna deklarāciju, kurā tika atbalstīts toreiz tikko ierosinātais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašais ziņojums par okeāniem un augsta līmeņa ANO Okeānu konferences sasaukšana, lai atbalstītu 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) īstenošanu, kurā galvenā uzmanība pievērsta okeāniem, un tika veicināts Okeānu rīcības plāns ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros.

Gadu vēlāk COP22 Marrākešā tika uzsākta otrā deklarācija par okeānu. Deklarācijā 33 parakstītājvalstis “mudina UNFCCC puses apsvērt iespēju iesniegt nacionāli noteiktos devumus, kas attiecīgā gadījumā veicina vērienīgu klimatrīcību, lai līdz minimumam samazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi okeānā un veicinātu tā aizsardzību un saglabāšanu”.

Iniciatīvu “Jo okeānu” atbalsta tās partneri: Čīles Ārējo attiecību ministrija, Monako prinča Alberta II fonds, Taras fonds, Klusā okeāna kopienas sekretariāts, Ilgtspējīgas attīstības un starptautisko attiecību institūts (IDDRI) un Okeānu saglabāšana.

Iniciatīvas “Tāpēc, ka okeāns”parakstītāji uzsvēra, cik svarīgi ir pilnveidot zinātniskās atziņas, lai ne tikai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu, bet arīlabāk izprastu klimata pārmaiņu ietekmes uz okeānusociālekonomisko un vidisko ietekmi nolūkā pielāgoties.

Pamatojoties uz 2016. gadā sākto plašo apspriešanās darbu, norādījumu dokuments “Ocean For Climate: Ar okeāniem saistīti pasākumi klimata stratēģijās tika publicēti 2019. gada oktobrī pēc tam, kad tika publicēts IPCC īpašais ziņojums par okeāniem un kriosfēru mainīgā klimatā (SROCC). Norādījumos galvenā uzmanība pievērsta SROCC okeāna elementiem, izpētot ietekmi uz darbībām, kas saistītas ar okeāniem: pasākumi, kas var droši un ilgtspējīgi veicināt klimata pārmaiņu mazināšanas centienus; un pasākumi, ko var veikt, lai palielinātu okeānu noturību. Vadlīnijāsaplūkotāsdarbībasietver jūras un piekrastes pielāgošanos klimata pārmaiņāmun hibrīdrisinājumus, kas atbalsta gan pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan to mazināšanu zvejniecības un akvakultūras nozarē, piemēram, ilgtspējīgaszivjusugas (Sustainable Fisheries) un“Aquaculture” un “Greening Shipping”.