Karpatu konvencija

Apraksts

Septiņas puses (Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākijas Republika, Ukraina) Karpatu konvenciju pieņēma un parakstīja 2003. gada maijā Kijevā, Ukrainā, un tā stājās spēkā 2006. gada janvārī. Tas ir vienīgais daudzlīmeņu pārvaldības mehānisms, kas aptver visu Karpatu teritoriju, un papildus Alpu konvencijai tas ir otrais uz līgumu balstītais apakšreģionālais režīms kalnu reģiona aizsardzībai un ilgtspējīgai attīstībai visā pasaulē. Konvencija nodrošina sadarbības un daudznozaru politikas koordinācijas satvaru, platformu kopīgām ilgtspējīgas attīstības stratēģijām un forumu dialogam starp visām ieinteresētajām personām — no vietējās kopienas un dažādām NVO līdz reģionālajām un valstu valdībām, Eiropas Savienības iestādēm un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Atsauces informācija

Vietnes:

http://www.carpathianconvention.org/topics/climate-change-2/

http://www.carpathianconvention.org/

Publicēts Climate-ADAPT: Apr 18, 2025

Izveidošanas datums:

2024

Atslēgvārdi:

cultural heritage, forum, mountain, multi-level governance, mutli-sectoral policy

Klimata ietekme:

Plūdi, Ledus un sniegs, Vētras

Adaptācijas pieejas:

Pielāgošanās pasākumi un darbības, Neaizsargātības novērtējums

Nozares:

Lauksaimniecība, Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, Ēkas, Katastrofu riska samazināšana, Enerģija, Finanšu, Mežsaimniecība, Veselība, Transports, Pilsētas, Ūdens apsaimniekošana, Kultūras mantojums, Kalnu apvidi

Ģeogrāfiskais raksturojums:

Eiropā

Makro-starptautiskais reģions:

Donavas apgabals

Bioģeogrāfiskie reģioni:

Kontinentālais

Valstis:

Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija

Do you want to see the page translated into ?

This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.