Eiropas Savienības Ūdenssaimniecības asociācijas (EUWMA)

Eiropas Ūdenssaimniecības asociāciju savienība (EUWMA) tika izveidota 1996. gadā. EUWMA mērķis ir:

• Pastiprināt sadarbību ūdens resursu apsaimniekošanas jomā starp Eiropas ūdens resursu apsaimniekošanas asociācijām, lai valstu valdībām, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un citām attiecīgām iestādēm sniegtu attiecīgu informāciju, viedokļus, nostājas dokumentus un politikas dokumentus.
• Apmainīties ar zināšanām, pieredzi un viedokļiem starp locekļiem

EUWMA biedri ir (jumta) organizācijas ES dalībvalstīs, kas pārstāv organizācijas, kuru pamatā ir publiskās tiesības un kuras atbild par reģionālo un vietējo ūdens resursu apsaimniekošanu (plūdu aizsardzība, zemes drenāža, ūdens līmeņa pārvaldība, apūdeņošana). Pašlaik organizācijas no Beļģijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas un Apvienotās Karalistes ir EUWMA locekles.
Eiropas
mazattīstītajām teritorijām ir daudz kopīga, jo tās apdraud plūdmaiņas un iekšzemes plūdi, tās ir atkarīgas no zemes nosusināšanas, lai uzturētu zemes izmantošanu gan lauksaimniecības, gan attīstītajās teritorijās, un tajās ir jāveic būtiski darbi. Tāpat tiem ļoti bieži ir liela interese par vidi, ko daudzos gadījumos ir radījuši drenāžas darbi, bet tos var negatīvi ietekmēt pretplūdu aizsardzības un zemes drenāžas sistēmu pārvaldība.

Tādā mērā organizācijas šādās valstīs risina vienas un tās pašas problēmas un apsver vienus un tos pašus jautājumus. Ņemot to vērā, sadarbība starp šādām organizācijām var dot labumu tām, valstīm, kurās tās darbojas, un plašākām Eiropas interesēm. Eiropas Ūdenssaimniecības asociāciju savienība (EUWMA) ir platforma (jumta) organizācijām ES dalībvalstīs, kas pārstāv organizācijas, kuru pamatā ir publiskās tiesības un kuras nodarbojas ar reģionālo ūdens resursu apsaimniekošanu (plūdu aizsardzība, zemes drenāža, līmeņa pārvaldība, apūdeņošana) vai atbild par to. EUWMA pārstāv vairāk nekā 8600 atsevišķas organizācijas, aptverot vairāk nekā 50 miljonus ha.

EUWMA veic šādas darbības:

1. Rīkot sanāksmes, lai apmainītos viedokļiem un formulētu politiku kopīgu interešu jautājumos.
2. Kopīgi izskatīt Eiropas Savienības priekšlikumus un vajadzības gadījumā iesniegt kopīgus iesniegumus.
3. Apmainīties ar valstu valdībām iesniegtajiem dokumentiem par Eiropas jautājumiem.
4. Informēt locekļus par norisēm atsevišķās valstīs, kas varētu ietekmēt aizsardzību pret plūdiem un zemes drenāžu.
5. Apmainīties ar administratīvo un tehnisko informāciju un publikācijām, kas interesē abas puses.
6. meklēt sadarbību pētniecības un izstrādes jomās, kur tas ir lietderīgi.
7. Veicināt mērķu sasniegšanu, rīkojot oficiālas sanāksmes un regulāru informācijas apmaiņu.
8. Organizēt ikgadējo kopsapulci.
9. Organizēt seminārus par attiecīgām tēmām.