Transatlantiskais novērtējums un uz dziļūdens ekosistēmām balstīts Eiropas telpiskās pārvaldības plāns (ATLAS)

Projekta ATLAS mērķis ir uzlabot mūsu izpratni par sarežģītām dziļūdens ekosistēmām un ar tām saistītajām sugām, tostarp tām, kas ir jaunas zinātnes atziņas. Pētnieki vēlas prognozēt turpmākās izmaiņas šajās ekosistēmās un sugās un to neaizsargātību un pielāgošanās spējas, saskaroties ar klimata pārmaiņām. ATLAS ne tikai veic novatoriskus pētījumus un atklājumus, bet arī izstrādā zinātnisko zināšanu bāzi, kas var palīdzēt izstrādāt starptautisku politiku, lai nodrošinātu Atlantijas okeāna dziļūdens resursu efektīvu pārvaldību. Tas palīdzēs īstenot Eiropas Komisijas ilgtermiņa jūras nozaru izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi jūras un jūrlietu nozarēs kopumā.

ATLAS četri galvenie mērķi ir šādi:

• uzlabot mūsu izpratni par dziļjūras jūras ekosistēmām un populācijām;
• uzlabot mūsu spēju uzraudzīt, modelēt un prognozēt izmaiņas dziļūdens ekosistēmās un populācijās;
• pārveidot jaunus datus, rīkus un izpratni efektīvā okeānu pārvaldībā;
• izmēģina scenārijus un izstrādā uz zinātnes atziņām balstītas, rentablas adaptīvas pārvaldības stratēģijas, kas stimulē jūras nozaru izaugsmi.

 

Lai sasniegtu projekta mērķus, ATLAS ir apkopojis 12 transversālus gadījumu pētījumus, lai sniegtu pirmo saskaņoto, integrēto Atlantijas okeāna dziļūdens ekosistēmu un to zilās izaugsmes potenciāla novērtējumu baseina mērogā. Tās visas atrodas pa galvenajiem Atlantijas okeāna pašreizējo modeļu kritiskajiem ceļiem, un dažas gadījumu izpētes teritorijas pašlaik ir ierosinātas vai klasificētas kā jutīgas jūras ekosistēmas (JJE) vai ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgas teritorijas (EBSA). Gadījumu izpētē ir sniegts ATLAS mērķu sasniegšanai nepieciešamais bioģeogrāfiskais, regulatīvais un jurisdikcijas diapazons.

2019. gadā tika publicēts politikas pārskats, kurā savienojamība un klimata pārmaiņu ietekme atzīta par būtiskiem efektīva Ziemeļatlantijas AJT tīkla elementiem. Praktiskā ietekme uz AJT tīklu plānošanu ietver nepieciešamību atzīt jūras izmantotās teritorijas un dziļūdens teritorijas, kurās bioloģiskā daudzveidība var būt noturīgāka pret klimata pārmaiņām.