Katastrofu novēršanas un sagatavotības ekonomika (Economics for Disaster Prevention and Preparedness)

Projektu “Ekonomika katastrofu novēršanai un sagatavotībai katastrofām” izstrādāja Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD) un Pasaules Banka, un to finansēja saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) 2020. gada darba programmu. Projekta mērķis bija sniegt pierādījumus, lai palīdzētu politikas veidotājiem un praktiķiem veikt viedas investīcijas, kas var stiprināt katastrofu un klimatnoturību tādā veidā, kas sniedz sociālus, ekonomiskus un vidiskus ieguvumus.

Šā projekta ietvaros izstrādātajos ziņojumos ir uzsvērts, cik svarīgi ir uzlabot novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu ārkārtas situācijās, kas palīdz samazināt katastrofu un klimata riskus cilvēkiem, uzlabot ilgtspēju un uzlabot Eiropas valstu labklājību.

Jo īpaši tika sagatavoti trīs ziņojumi: 

- Investīcijas katastrofu riska pārvaldībā Eiropā padara ekonomisko izjūtu: šajā ziņojumā ir analizēti vairāk nekā 70 gadījumu pētījumi, kas liecina, ka ieguvumi no ieguldījumiem agrīnās brīdināšanas sistēmās un zaļā un noturīgā infrastruktūrā kopumā pārsniedz izmaksas. Attīstot ieguldījumus ar daudzējāda apdraudējuma pieeju, šie ieguvumi kļūst vēl lielāki.

- Finanšu risks un iespējas veidot izturētspēju Eiropā: šajā ziņojumā ir novērtēta zemestrīču un plūdu makrofiskālā ietekme ES dalībvalstīs, analizēti finanšu instrumenti, kas ieviesti šā riska pārvaldībai, un apzināti visi saistītie finansējuma trūkumi. Tajā uzsvērts, ka piekļuve iepriekš noteiktam finansējumam var samazināt katastrofu ietekmi uz cilvēkiem, ekonomiku un valdību budžetiem.

Izpratne par civilās aizsardzības aģentūru vajadzībām un iespējām palielināt ieguldījumus katastrofu riska pārvaldībā: šā ziņojuma mērķis ir apkopot ieskatus un sniegt ieteikumus saistībā ar civilās aizsardzības aģentūru problēmām un iespējām piesaistīt ieguldījumus katastrofu novēršanai un sagatavotībai tām. Šā ziņojuma pamatā ir konstatējumi, kas gūti apspriedēs ar ieinteresētajām personām un dokumentu pārbaudēs saistībā ar četrpadsmit valstīm, kurās ir dažādas katastrofu riska pārvaldības (DRM) sistēmas, finanšu mehānismi, institucionālās spējas un pakļautība katastrofām.

Turklāt projektā tika izstrādātas infografikas, kā arī tiešsaistes apmācības sesijas: 

• Tiešsaistes apmācības sesija Nr. 1 – Katastrofu risku modelēšana Eiropā
• Tiešsaistes apmācības sesija Nr. 2 – Finansiālais risks un noturības veidošanas iespējas
• Tiešsaistes apmācības sesija Nr. 3 — izmaksu un ieguvumu analīze par ieguldījumiem katastrofu novēršanā un sagatavotībā tām