European Union flag
Šis objekts ir arhivēts, jo tā saturs ir novecojis. Jūs joprojām varat tai piekļūt kā mantojumam.

Apraksts

Dabas katastrofu biežums un ekonomiskais kaitējums Eiropā ir palielinājies. Paredzams, ka pilsētu un saimnieciskās darbības un klimata pārmaiņu dēļ zaudējumi turpinās pieaugt. Katastrofu riska mazināšana (DRR) ir nepieciešama, lai samazinātu risku, ko rada dabiski apdraudējumi. Tomēr katastrofu draudu samazināšana ir sarežģīts uzdevums, kas ietver daudzus dalībniekus un bieži vien aptver dažādas nozares un ģeogrāfiskos mērogus. ENHANCE mērķis bija izstrādāt un analizēt jaunus veidus, kā uzlabot sabiedrības noturību pret katastrofālu dabas apdraudējumu ietekmi.

Rezultātā projektā ENHANCE ir ieteiktas (jaunas) daudznozaru partnerības katastrofu draudu samazināšanas pārvaldībai, pamatojoties uz 10 gadījumu izpēti. JTP ir iesaistīti dažādi partneri no publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Projektu rezultāti liecina, ka JTP var ievērojami uzlabot katastrofu riska pārvaldību. Izmantojot “kapitāla pieeju”, JTP tika novērtēta to veselīgums, lai pārvarētu dabas katastrofas, kā rezultātā tika sniegti šādi vispārīgi ieteikumi, kas atbalsta UNISDR Sendai ietvarprogrammu katastrofu draudu samazināšanai un UNFCCC diskusiju par zaudējumiem un kaitējumu.

Riska novērtējums:

  • Starptautiskajās riska mazināšanas un riska finansēšanas iniciatīvās būtu jāņem vērā galēji riska faktori un ekonomiskais kaitējums. Tas atbalsta gan Sendai ietvarprogrammu, gan UNFCCC zaudējumu un kaitējuma pieeju.
  • Uzticama un precīza riska informācija ir būtiska JTP labai darbībai. Šajā nolūkā ir obligāti jābūt pieejamiem empīriskiem datiem par zaudējumiem, un ir vajadzīga saskaņota rīcība, lai šādus datus darītu publiski pieejamus.
  • Ekstremālu vērtību riska novērtēšanas metodes, izmantojot ekstremālu vērtību analīzi un kopīgus varbūtības sadalījumus (kopulas), ievērojami uzlabo riska scenāriju ticamību.
  • Netieša ekonomiska ietekme, ko rada katastrofas teritorijās, kuras nav tieši skartas, bet kuras ir saistītas ar katastrofas teritoriju, piegādājot preces un sniedzot pakalpojumus, var radīt līdz 40 % no kopējiem zaudējumiem. Vajadzīgs vairāk pētījumu, lai turpinātu novērtēt pielāgošanās iespējas šā riska samazināšanai.

Uztvere un uzvedība:

  • Riska uztvere ir svarīgs katastrofu draudu samazināšanas virzītājspēks. Riska uztveri lielā mērā ietekmē tādi faktori kā: pieredze saistībā ar iepriekšējām katastrofām, finansiālie stimuli un indivīdu sociālekonomiskie apstākļi.
  • Labāk orientējot mājsaimniecību individuālo rīcību uz katastrofu draudu samazināšanu, izmantojot, piemēram, saziņu un nodrošinot finansiālus stimulus, piemēram, apdrošināšanas atskaitījumus, riska samazināšanu var uzlabot līdz 35 %.
  • ES regulējumam, piemēram, Plūdu direktīvai, būtu jānodrošina vairāk stimulu mājsaimniecībām, ar indivīdu starpniecību aktivizējot katastrofu draudu samazināšanas milzīgo potenciālu.
  • Apdrošināšanas shēmas būtu labāk jāsasaista ar ES regulējumu (Plūdu direktīvu, Maksātspēju II, ES Solidaritātes fondu), jo tām jau ir cieša saikne ar atsevišķām mājsaimniecībām un tās var veicināt katastrofu draudu samazināšanu vietējā līmenī.
  • Šajā nolūkā mums ir vajadzīga labāka izpratne par indivīdu uztveri un uzvedību attiecībā uz katastrofu risku. Modeļi, kuru pamatā ir aģenti, ir spēcīgi instrumenti, lai simulētu cilvēka uzvedības ietekmi uz DRR

Apdrošināšana & Ekonomikas instrumenti:

  • Riska pārvešanas shēmas, piemēram, apdrošināšana un ES Solidaritātes fonds, nākotnē būs dzīvotspējīgas tikai tad, ja tiks ievērojami palielināti fiziskās aizsardzības pasākumi/DRR
  • Bez katastrofu riska mazināšanas prēmijas, piemēram, apdrošināšanai pret plūdiem vairākās ES valstīs, piemēram, Vācijā un Francijā, var palielināties līdz 120 %.

Katastrofu riska mazināšana/pielāgošanās

  • katastrofu draudu samazināšanas pasākumi var ievērojami samazināt risku; jāpieliek lielākas pūles, lai iesaistītu individuālas mājsaimniecības.
  • Pielāgošanās/DRR centieniem būtu jāaptver visa joma: no brīdināšanas sistēmām, aizsardzības līdz telpiskās plānošanas centieniem.

Informācija par projektu

Svins

Institute for Environmental Studies, VU University Amsterdam - NL

Partneri

Institute for Environmental Studies, VU University Amsterdam - NL
Fondazione Eni Enrico Mattei - IT
Helmholtz- Zentrum Geesthacht, Zentrum für Material-und Küstenforschung - DE
International Institute for Applied Systems Analysis - AT
London School of Economics and Political Science - UK
The United Nations Office for Disaster Risk Reduction - CH
Université catholique de Louvain - BE
European Business and Innovation Centre Network / ARCTIK - BE
Instituto de Ingeniería del Agua y Medio Ambiente, Universitat Politècnica de València - ES
Environmental Change Institute, University of Oxford - UK
HKV Consultants - NL
Joint Research Centre, European Commission - EU
Instituto Superior de Agronomia, Universidade Técnica de Lisboa - PT
Academia de Studii Economice din Bucaresti - RO
University of Iceland - IS
Institute for Earth and Environmental Science, Universitaet Potsdam - DE
ClimateWise - UK
Willis Research Network - UK
Empresa Mixta Valenciana de Aguas S.A. - ES
OpenTrack Railway Technology Gmbh - AT
Perspectives GmbH - DE
Agenzia Regionale Prevenzione e Ambiente dell’ Emilia-Romagna - IT
Wadden Sea Forum e.V. - DE
Metacortex S.A. – PT

Finansējuma avots

EU FP7 - grant agreement No 308438

Atsauces informācija

Vietnes:

Publicēts Climate-ADAPT: Mar 25, 2015

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.

Atbildības izslēgšana
Šo tulkojumu ģenerē eTranslation — mašīntulkošanas rīks, ko nodrošina Eiropas Komisija.